Viedoklis: Ostapenko ir taisnība: viņai ir labāks teniss par Sevastovu, bet jāmācās cienīt pretinieces

Ostapenko rezultātu vienaldzība un Sevastovas nepiespiestā kļūda

Ostapenko nekad nav baidījusies teikt to, ko domā. Viņa arī neuztraucas par citu spēlētāju domām par viņu. Šķiet, pirmais lielai auditorijai pieejamais tāda veida gājiens bija 2016. gada augustā Ņūheivenā, kur Ostapenko ar savu agresīvo tenisu zaudēja Agņeškai Radvaņskai. Pagājušajā sezonā karjeru beigusī poliete bija viena no gudrākajām tenisistēm un toreiz apspēlēja Aļonas spēka spēli. Sevastova spēles ziņā ir līdzīga Radvaņskai, un vakar Štutgartē notikušais atgādināja pirms nepilniem trim gadiem Konektikutā dzirdēto – pretiniecei nav spēka, viņas spēlē nekā īpaša nav, nevar pati uzvarēt utt.

Sevastovas spēka trūkums un rezultātu atkarība no pretinieču kļūdām – tie ir neapgāžami fakti, bet Ostapenko pati vien ir vainīga, ka spēlē tik neinteliģentu tenisu, ka zaudē tādām tenisistēm, kuras viņai vajadzētu uzvarēt daudz dominējošāka tenisa dēļ. Vakardienas mačā arī bija atgādinājums arī par to, ka Ostapenko regulāri aizmirst par treneru mikrofoniem un "pārāk skaļi domā". Tā ir necieņa par pretiniecēm, kas Ostapenko pamatoti ir pārmesta jau vairākas reizes. Ostapenko jau ir izaugusi no tā vecuma, kur viņas uzvedību var attaisnot ar jaunību.

Runājot par vakardienas spēles rezultātu, zaudējums bija viegli paredzams, jo Aļonai šogad ir tik liela vienaldzība pret rezultātiem, ka pat tik principiālā mačā kā pret Sevastovu uzvara būtu bijis brīnums. Esot karjeras sliktākajā formā un spēlējot pret veselu un bez izlases spēļu noguruma esošu Sevastovu, viņai bija nepieciešama pēkšņa formas uzlabošanās. Aļona negribēja un arī nevarēja uzvarēt, jo šobrīd nav pietiekami labā fiziskā kondīcijā, lai varētu ar savu riskanto tenisu atļauties bumbiņu ilgi un nelietderīgi dauzīt. Tā enerģija, kuru viņa iztērēja 2. setā, no 5:0 nevajadzīgi zaudējot četros geimos pēc kārtas, būtu noderējusi pēdējā setā, kur Aļona ar "pustukšu bāku" palika uz nulles.

Sevastova tikai četras dienas pēc nespēlēšanas izlasē ar pilnu jaudu servēja un komfortabli kustējās WTA mačā. Tenisa terminoloģijā runājot, Sevastova pagājušajā nedēļā pieļāva lielu nepiespiesto kļūdu ar iemeslu, kāpēc viņa nespēlēja pret Vāciju. Anastasija no šīs neglītās situācijas varēja izkļūt pavisam vienkārši – izlaist Štutgartes turnīru un nākamajā nedēļā nespēlēt mazajā "International" turnīrā Prāgā, bet pēc tam atlabt no muguras savainojuma un spēlēt "Premier" turnīros Madridē un Romā, kā arī doties uz "French Open". Štutgartē un vēl jo vairāk Prāgā milzīgu prēmiju nav. Piemēram, uzvarot piecos mačos Prāgā, saņem mazāk nekā par zaudējumu "French Open" 1. kārtā.

Ja Ostapenko atteiktu izlasei, bet dažas dienas vēlāk sparīgi spēlētu komercturnīrā, viņu "apēstu bez sāls". Sabiedrībā pret abām tenisistēm diemžēl ir ļoti atšķirīga attieksme ar dubultajiem standartiem. Ostapenko izlasē nevienu sezonu nav izlaidusi kopš 2013. gada, kad debitēja 15 gadu vecumā. Esot sliktā formā, bet cenšoties palīdzēt, viņa tiek lamāta par kārtējiem zaudējumiem. Ostapenko šobrīd nav neviena iemelsa, lai 2020. gadā spēlētu izlasē.

Ja teniss būtu daiļslidošana vai mākslas vingrošana...

Divas lielākās aplamības, argumentējot to, kura ir labāka tenisiste, ir WTA rangs un tenisa spēles kvalitāte – skaistums, dažādība un citi elementi. Sevastova ir labāka tenisiste jeb viņai ir labāks teniss nekā Ostapenko tāpēc, ka viņa ir augstāk rangā un spēlē skaistāku, gudrāku tenisu? Abi apgalvojumi par augstāku vietu rangā un spēles stilu ir patiesi, bet bez liela svara, un tos izmanto tikai nezinātāji vai tie, kuri nevēlas redzēt patiesību.

Sevastova šobrīd rangā ir 16 vietas augstāk, bet nākamajā nedēļā atstarpe palielināsies par vismaz divām pozīcijām. Rangs neparāda to, kura ir labāka tenisiste. Šajā sarakstā spēlētājas sarindotas pēc iegūtajiem punktiem. Ranga misija ir noteikt spēlētāju piekļuvi turnīriem un izsēšanai, nevis to, kura ir labākā spēlētāja pasaulē. Spilgtākais piemērs: Karolīna Vozņacki 71 nedēļu ir bijusi 1. vietā, bet nekad nav uzskatīta par pasaules labāko spēlētāju.

Sevastova šobrīd rangā augstāk ir ne tikai par Ostapenko, bet arī citām "Grand Slam" čempionēm Garbinji Mugurusu, Mariju Šarapovu, Viktoriju Azarenku, Venusu Viljamsu un Svetlanu Kuzņecovu. Sevastova ir augstāk arī par Anastasiju Pavļučenkovu (13. vieta pret 34.), pret kuru viņai ir 0-7 bilance. Pavļučenkova uzvarējusi 12 turnīros. Sevastova ir labāka par viņām visām, jo rangā ir augstāk? Noteikti ne.

Starp citu, ranga skaitļus var izmantot arī Ostapenko pārākuma parādīšanā. Karjeras rekords – Ostapenko 5. vieta, Sevastovai 11. Nedēļas Top 10 – Ostapenko 44, Sevastovai 0. Nedēļas Top 20 – Ostapenko 71, Sevastovai 96. Anastasijai pārsvars vienīgi divdesmitnieka griezumā, kas, protams, ir daudz mazākā vērtībā nekā Top 10 skatījums.

Ja teniss būtu daiļslidošana vai mākslas vingrošana, Sevastova droši vien būtu daudzkārtēja "Grand Slam" čempione, taču tenisā ir citādāk. Šajā sporta veidā punktus un titulus par izpildījumu nepiešķir. Viss atkarīgs no tā, ko konkrēta tenisiste ar savu spēli var uzvarēt. Sevastovas gadījumā – nevienā lielā turnīrā. Tas ir fakts. Sevastovai ir ļoti laba karjera, bet ne spoža vai izcila. Vēl viens fakts – Ostapenko 21 gada vecumā jau ir sasniegusi vairāk nekā Sevastova iespējusi visas karjeras laikā. Anastasija šomēnes nosvinēja 29. dzimšanas dienu.

Sevastovai ir vairāk uzvaru WTA līmenī (157 pret 98). Loģiski, jo viņa ir daudz vecāka, taču, pat esot savā pašreizējā dziļajā formas bedrē, Ostapenko uzvaras krājusi cītīgāk. Sevastova 100. uzvaru guva 27 gadu vecumā. Ļoti drosmīga prognoze – Ostapenko līdz savai 27. dzimšanas dienai jeb tuvāko piecu gadu un divu mēnešu laikā spēs gūt vēl divas uzvaras.

Sevastovai ir trīs WTA tituli, Ostapenko divi. Šajā statistikā Ostapenko ir pārsvars pat ar vienu titulu mazāk, jo Ostapenko ir uzvarējusi "Grand Slam" turnīrā un kopā ar vienu "International" titulu pārsit Sevastovas trīs "International" titulus. Sevastova tikai vienreiz spēlējusi "Premier" finālā, Ostapenko jau ir trīs, tiesa, visi zaudēti, taču viņa ar savu tenisu ir spējusi tikt līdz tāda līmeņa fināliem vairāk nekā vienu reizi un to izdarīja pirms 21. dzimšanas dienas.

Savstarpējo maču detaļas un secinājumi

Sevastova Aļonu uzvarējusi abos mačos, kas nav ārkārtēja situācija un arī nav iemesls nopietniem secinājumiem. Sevastovas 2-0 bilance parāda tāpat jau sen ļoti labi zināmo – Aļonas agresīvajam un nekontrolētajam tenisam ir problēmas pret tenisistēm, kuras izmanto viņai nepatīkamo "slaisu". Neskatoties uz to, Ostapenko tik un tā vajadzētu šādos mačos uzvarēt, jo Sevastova nav ļoti spēcīgi sitoša, dodot pietiekami daudz laika, lai Ostapenko varētu izkombinēt līdz precīziem uzbrukumu noslēgumiem. Viņas lielākā problēma vienmēr ir bijusi "starp ausīm", turklāt tagad nav ne pārliecības, ne izturības.

Spēlējoties ar savstarpējo maču statistiku, var ieraudzīt šādu ainu. Sevastovai ir 2-0 bilance pret Ostapenko un 0-6 pret Vozņacki, bet Ostapenko ir 0-2 pret Sevastovu, toties 4-0 pret Vozņacki. Matemātikas uzdevums: kura ir labākā tenisiste?

Ostapenko par Sevastovu ir labāka tenisiste ne tikai sasniegumu ziņā, bet arī tāpēc, ka viņai nav tādu maču, kuros viņa, pat būdama labākajā formā, dodas bez izredzēm uzvarēt. Sevastovai tādu netrūkst – viņai pret Vozņacki un Simonu Halepu ir 11 zaudējumu sērija ar prognozējamiem zaudējumiem visos mačos. Sevastova Halepu pēdējo reizi uzvarēja 2011. gadā, kad Simona rangā bija ārpus Top 100. Sevastova Halepai kopš rumānietes iekļūšanas Top 50 ir zaudējusi visos 10 setos.

Vozņacki un Halepas pieminēšana ir nolūkā akcentēt galveno iemeslu, kāpēc Sevastovai nav lielu titulu. Viņai nav tik jaudīga tenisa, lai varētu apspēlēt lieliskas aizsardzības īpašnieces, bet tādas spēlētājas kā Vozņacki un Halepa nedod tik daudz punktu ar kļūdām, lai Anastasija varētu uzvarēt bez spēcīga uzbrukuma. Tāpēc nav jābrīnās, ka Sevastova lielāko daļu uzvaru gūst pret agresīvām tenisistēm. Nokļūt augsta līmeņa turnīrā, kur viņai nebūtu nevienas neparocīgas pretinieces, Sevastovai līdz šim bijis neiespējami. Pagājušajā gadā Pekinā tas gandrīz izdevās – tikai pēdējā mačā finālā vajadzēja kādu citu spēlētāju Vozņacki vietā.

Kad Ostapenko 2017. gadā "French Open" finālā uzvarēja Halepu, Simonai trīs setos bija tikai astoņas nepiespiestās kļūdas. Aļona tajā mačā bez Halepas kļūdām pati ieguva 94 no 102 punktiem. Sevastova nekad nevarētu uzvarēt ar tādu statistiku. Tāpēc viņai titulu griesti ir mazie "International" sērijas turnīri, kuros tradicionāli ir ļoti vājš sastāvs bez pirmā desmitnieka tenisistēm vai labākajos gadījumos 1-2 tādām spēlētājām. Pavisam retās reizēs ir trīs.

Sevastovas fanu lielā sajūsma par Ostapenko zaudējumiem un ilgstošajām neveiksmēm ne tikai pēc vakardienas savstarpējās spēles, bet vispārīgi notiek ne tik daudz Aļonas uzvedības un trakā tenisa, cik skaudības dēļ, jo ir ļoti grūti saprast un pieņemt to, ka Sevastova ar savu skaisto tenisu, pēc viņu domām, nepelnīti nevar iegūt lielus titulus, bet Ostapenko ar savu haotisko un nebaudāmo spēli var. Viss ir ļoti vienkārši – vienai ir teniss, ar kuru var sasist pasaules labākās "aizsardzības sienas" un uzvarēt lielos turnīros, jo rezultāts atkarīgs no pašas, bet otrai tādas spēles nav, tāpēc jāpaļaujas uz to, ko dod pretinieces. Lielajos turnīros var uzvarēt arī bez jaudīga uzbrukuma (Vozņacki piemērs), taču nepieciešama spēcīga mentālā izturība, kuras Sevastovai nav.

Vai ir nepieciešami lieli tituli un spēle to izcīnīšanai, lai būtu labāks par kādu citu, vai vienkārši pietiek ar iedomām un viegli atspēkojamiem argumentiem? Tenisā titulus par skaistiem saīsinātajiem sitieniem nedod. Kamēr Sevastova nebūs uzvarējusi "Grand Slam" turnīrā (un nekas neliecina, ka tas kādreiz notiks), diskusijas par to, kurai no viņām ir labāks teniss, patiesībā ir bezjēdzīgas.