Ostapenko mēģinājums gūt pirmo uzvaru Monreālā

Abām iepriekšējais turnīrs bija Tokijas olimpiskajās spēlēs, kur Aļona Ostapenko gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs zaudēja jau pirmajā mačā. Kateržina Sinjakova vienspēlēs nevarēja piedalīties, jo nav Čehijas četriniekā (viņa ir valsts sestais numurs), toties dubultspēļu turnīrā sasniedza maksimumu, zelta medaļu izcīnot kopā ar Barboru Krejčīkovu. Abas šogad uzvarēja arī "Roland Garros", Madridē un "Gippsland Trophy" (Melburna).

Ostapenko šogad vienspēlēs sakrājusi 20-13 bilanci (tikai pamatturnīri), izcīnot vienu titulu – jūnijā triumfs WTA 500 turnīrā Īstbornā. Sinjakovai ir 16-11, arī vienreiz spēlējot finālā, turklāt tas notika tajā pašā dienā, kad Ostapenko uzvarēja Īstbornā. Čehiete WTA 250 finālā Bādhomburgā ar 3:6, 2:6 zaudēja Vācijas veterānei Andželikai Kerberei.

Dubultspēļu speciālistei tas bija pirmais individuālais fināls kopš 2018. gada janvāra. Sinjakova divreiz uzvarējusi WTA 250 turnīros, abus titulus izcīnot 2017. gadā (Šeņdžeņa un Bostāde). Sinjakova kopš tā laika dubultspēlēs izcīnījusi trīs "Grand Slam" titulus (visus ar Krejčīkovu) un arī olimpisko zelta medaļu. Viņa dubultspēlēs rangā ir bijusi 1. vietā (šobrīd sestais numurs), bet vienspēlēs rekords ir 31. vieta.

Ostapenko šogad ar ceturto mēģinājumu guva pirmo uzvaru Dubaijā (1-4 bilance). Monreāla tagad paliek vienīgais no 11 WTA 1000 sērijas turnīriem, kurā viņai nav uzvaru (0-2). Arī Sinjakovai šodien būs mēģinājums gūt pirmo uzvaru šajā Kanādas pilsētā, kur viņa iepriekš spēlējusi tikai vienreiz.

Ostapenko gadu vecākajai čehietei bezcerīgi zaudēja vienīgajā iepriekšējā mačā pieaugušo turnīros, 2019. gadā ar 2:6, 1:6 kapitulējot Pekinā. Abas vairākas reizes sacentās junioru laikā (2-2), kad Ostapenko zaudēja divās nozīmīgākajās cīņās – 2012. gadā Eiropas U-16 čempionāta ceturtdaļfinālā (6:2, 6:7(3), 4:6) un 2013. gadā "Australian Open" ceturtdaļfinālā (2:6, 2:6).