Jurkāns: "Lielais sports ir arī valsts prestižs!"

Rīgas ”Dinamo” komandas sniegumu KHL un Gagarina kausa izcīņā kluba vadība jau novērtējusi kā teicamu. Kaut valstī tagad grūti laiki, ”Dinamo” daudziem tagad devis cerību stariņu, ka arī ar salīdzinoši maziem resursiem var daudz paveikt. Jānis Jurkāns :”Katrs grib būt lepns par kaut ko. Ja nevari būt lepns par valsi kopumā, tad esi lepns par hokeja komandu. Visiem jaunajiem zēniem, kas trenējas hokejā, nu ir ļoti liels stimuls atdarināt mūsu labākos spēlētājus, šajos drūmajos laikos tie ir labi svētki.”

Raimonds Bergmanis atzīmēja, ka pēdējos desmit gados hokeja līdzjušanas ziņā viņš bijis kā izdzisis vulkāns, bet pēdējās spēles laikā viņš atkal pa īstam sācis fanot, turklāt kopā ar visu ģimeni. Tādas atgūtas izjūtas noteikti ir dauziem.

Artis Ābols atzina, ka pēc pēdējās spēles visiem bijušas lieliskas emocijas, arī komandai. Tās bijušas vienas no patīkamākajām emocijām, kādas līdz šim dzīvē bijušas. ”Pēc šādām uzvarām lielāko uzslavu ir pelnījuši spēlētāji. Lai cik gudri būtu treneri un lai cik pareizu taktiku būtu izvēlējušies, to vēl jārealizē dzīvē.” Šajās spēlēs visu personiskās intereses tika pakļautas komandai. Visa sērija pierādīja, ka puiši spēlēja pašaizliedzīgi un krietni uzlabojusies aizsardzība.

Savulaik Latvijā pirms ”Dinamo” projekta bija daudz skeptiķu, kuri neticēja iespējamiem panākumiem. J.Jurkāns gan teica, ka ”Dinamo” projektu virzījuši ļoti nopietni cilvēki un viņam tik lielas šaubas nav bijušas. ”Ļoti daudzi jau šaubījās arī par komandas nosaukumu, bet pašlaik jau par to vairs neviens nerunā, tas tomēr ir brends, gluži kā Balderis vai Raimonds Pauls . Ja vēl būtu attiecīgs valsts atbalsts, tas vēl varētu regulēt arī citus sporta veidus, kas būtībā ir panīkuši. Kā volejbols, lai gan mums savulaik bija lieliska komanda ”Radiotehniķis”, līdzīgi arī futbolā. Dievs dod, lai Latvijā būtu vairāk turīgu un uzņēmīgu cilvēku, kuri saprastu, ka būt vai nebūt ir atkarīgs no ieguldījuma veselībā un sports ir vajadzīgs.”

Visi atzina lielisko atmosfēru komandas spēļu laikā savā arēnā. Tā bija jau pagājušogad, it īpaši izslēgšanas spēlē pret maskaviešiem. Artis Ābols :”Kad Teterovskis diriģēja tribīnes, tā vairs nebija kaut kāda himnas dūdošana. Uz spēlētāju soliņa bija tāds stereo efekts un uzreiz jutām , ka visa halle dzied, nevis kāds atsevišķs fans. Tas ir objektīvi, ka mums ir labākie līdzjutēji. Jā, Habarovskā arī vienmēr ir pilna halle, bet tur vairāk ir tāds balagāns un vienkāršs troksnis. Krievijā skatītāji vienkārši vairāk sēž un skatās- ko nu piedāvās, ir vairāk skeptiski.”

Atzinīgi ”Dinamo” sniegumu un atmosfēru arēnā novērtējusi arī krievu prese un šo divu gadu laikā parastā krievu līdzjutēju attieksme pret Latvijas komandu ir krietni mainījusies uz labo pusi. Jurkāns vēl piebilda, ka krievu komentētāji jau parasti nenonicina Latvijas sportistus, tā ir ne tikai hokejā , bet arī citos sporta veidos ar mūsu sportistu piedalīšanos. Pat tādās spēlēs, kad mūsējie tiekas ar Krievijas pārstāvjiem. ”Kopumā viņi izturas ar lielu cieņu pret Latvijas sportistiem. Lielā politika sportā nav iekšā, attieksme ir pozitīva.” Hokejs Krievijā ir ļoti populārs un mūsu komandas vārds izskan dažādos līmeņos, cilvēki gūst lielāku respektu un cieņu pret šeit notiekošo. ”Sports ir pat labāks par diplomātiju lai celtu valsts prestižu. Neviena vēstniecība nevar izdarīt to, ko tagad paveica ”Dinamo” vai arī sudraba medaļas olimpiskajās spēlēs, tas izskanēja par pasauli. Sports ir arī diplomātija,” – piebilda J.Jurkāns.

Skatītāji vaicāja, vai Artis Ābols esot visu laiku tandēmā ar Jūliusu Šupleru?

”Piesaistīti jau mēs viens otram neesam, tas jau vairāk jautājums vadībai, kā viņi redz turpmāko.” Artis atbildēja arī uz jautājumu par laukuma izmēriem – vai turpmāk tos nesamazinās līdz NHL standartam? Treneris domā, ka vairums mūsu spēlētāju nebūtu pretim, tam labi atbilst mūsu spēles stils. Pārorientēties dažās dienās gan uz to nevarot. Daudzi vēlējās zināt arī ko vairāk par Masaļska veselību un to, vai Muštukovs var vajadzības gadījumā aizstāt Pruseku. Ābols teica, ka izslēgšanas spēlēs par spēlētāju veselību nerunā un nekomentē, kaut ko var pateikt tikai tad, ja absolūti skaidrs, ka spēlētājs nevarēs spēlēt. ”Mums jau šī izslēgšanas kārta sākās faktiski no decembra, kad bija jātiek play-off un jaunos vairs nevarējām iespēlēt. Vārtsargam ir tāds nepatīkams arods, tāpat Masaļskis ilgi gaidīja, kamēr sāka spēlēt kā pirmais vārtsargs izlasē.”

Raidījumā tika runāts arī par to, kam tad īsti būtu jāatbalsta ”Dinamo” – sponsoriem vai arī valstij? J.Jurkāns :”Lielais sports jau ir valsts prestižs. Mēs noziedzīgi maz kā valsts darām bērnu un jaunatnes sporta attīstībā. Ja mēs šīs lietas nesakārtosim, ”Dinamo” būs tāda aizejoša parādība. Valstij vajadzētu stingri domāt, kā atbalstīt sportu. Katrā valstī ir kaut kādas tradīcijas sportā, visu jau nevar atbalstīt, bet galvenos veidus vajag. Sports un māksla ļoti labi var celt valsts prestižu. Valstij iedot teiksim piecus miljonus latu nav nekas.”

R.Bergmanis bija vienisprātis, ka valsts pārāk maz atbalsta bērnu un jaunatnes sportu, visiem mūsu kaimiņiem šajā ziņā ir labāk. Nav jābūt pat labi situētiem vecākiem, lai Somijā vai Zviedrijā trenētos hokejā. ”Ekonomiskā situācija ir tāda, ka mums vairums nevar atļauties savus bērnus vest uz sporta sekcijām.” Ā.Ābols teica, ka īstas jaunatnes sporta sistēmas mums valstī nav un tas neattiecas tikai uz hokeju. Pašlaik virsotne dažos veidos ir laba, bet jādomā arī par priekšdienām.

Informāciju sagatavoja
LTV Sports