"Ventspils" pret VEF. Kurš kuru?

Saspēles vadītāji
VEF: Dī Brauns, Kristaps Pļavnieks, Ingus Jakovičs
“Ventspils”: Lorenco Viljams, Villijs Kemps, Edgars Štelmahers
Vienam pašam Braunam būs grūti pret diviem „Ventspils” mazajiem. Ventiņiem būs iespēja rotēt (ko arī Štelmahers dara), kamēr konservatīvais Butauts ļoti lielu spēles laiku atvēl Braunam, abus jaunos latviešu saspēles vadītājus spēlē iesaistot vien uz pāris minūtēm. Cik ilgi izturēs Brauns? Turklāt nevar apgalvot, ka Brauns šobrīd spēlē lieliski – amerikānis bieži kļūdās un pieņem nepareizus lēmumus, kā arī jau kādu laiku mokās ar motivācijas problēmām.

Aizsargi
VEF: Artūrs Strēlnieks
“Ventspils”: Sandis Valters, Dāvis Lejasmeiers, Akselis Vairogs
Artūrs Strēlnieks faktiski ir vienīgais nomināli otrais numurs VEF komandā, tāpēc par otro numuru bieži nākas spēlēt Janičenokam. Un nāksies spēlēt arī finālsērijā. Strēlnieks ir enerģisks, ļoti labs aizsardzībā, cīņā par bumbām. Ja Sandis Valters nebūtu savu labāko dienu ēna, tad ne tikai Strēlniekam būtu problēmas viņa segšanā, bet arī visai VEF komandai draudētu lielas ziepes. Šobrīd duets Strēlnieks/Janičenoks ir pārāks par diezgan nevarīgu Valteru, nepieredzējušo Lejasmeieru un “Ventspils” kapteini Vairogu. Jāpiebilst, ka bieži kā otrais numurs spēlē arī Jānis Timma un par otro numuru var laist arī Kempu, spēlējot ar diviem mazajiem. Tas vien norāda uz lielajām rotācijas iespējām, ko var veikt Štelmahers un tas būtu jāizmanto.

Vieglie uzbrucēji
VEF: Kristaps Janičenoks, Gatis Jahovičs, Rihards Kuksiks
“Ventspils”: Jānis Timma, Mārtiņš Laksa, Māris Gulbis
Ja spēlēs Kuksiks, tad šajā pozīcijā rīdziniekiem ir diezgan liels gan meistarības, gan pieredzes pārsvars. Timma ir ļoti universāls, uz laukuma var darīt visu, brīžiem spēlē lieliski, taču brīžiem pieļauj muļķīgas kļūdas, kā arī Jānim vēl ir tikai 21 gads un trūkst pieredzes. Diez vai Jānim izdosies uz saviem pleciem iznest visu sēriju, turklāt pretī nāks aizsardzības spečuks Jahovičs un VEF līderis Janičenoks. Abi pārējie Jāņa komandas biedri tomēr nav tik meistarīgi, lai spēkotos ar rīdzinieku labāk nokomplektēto pozīciju, kaut arī nedrīkst nenovērtēt Gulbja snaipera dotības, kā arī visai lielo pieredzi.

Spēka uzbrucēji
VEF: Artūrs Bērziņš, Antvons Robinsons,
“Ventspils”: Hārvijs Grants, Artjoms Butjankovs, Kristers Zeidaks
Šajā pozīcijā varētu būt līdzvērtīga spēkošanās. Ja Robinsonam aiziet spēle, tad viņš var mainīt spēles gaitu – enerģisks, ar solīdu metienu, taču tāpat kā Brauns – var spēli arī norakt. Kā jau amerikānis – bieži spēli uzņemas uz sevi un nejūt „sāta sajūtu”, kas noved līdz grāvim. Labs palīgs ir Bērziņš, kuram vājā vieta ir aizsardzība, taču spēj precīzi uzbrukt no distances. Ventspilniekiem arī ir savs ārzemnieks – Hārvijs Grants. Sērijā pret „Jēkabpili” Grants vidēji nepilnās 20 minūtēs savu darbu paveica labi, brīžiem uzņemoties iniciatīvu, taču amerikāņu spēka uzbrucējam ir visai ierobežots arsenāls uzbrukumā – tālāk par soda laukumu Hārvijs nav biežs viesis. Abām komandām ir arī labas rezerves, īpaši „Ventspilij”, kura sastāvu var rotēt visdažādākajos veidos.

Centri
VEF: Anžejs Pasečņiks, Viktors Iļjins
“Ventspils”: Ronalds Zaķis
Līdz ar Niksa aiziešanu no komandas, VEF centra pozīcijā ir izveidojies milzīgs caurums, kuru aizlāpīt vairs nav iespējams. Divi jaunie pret pieredzējušo un šosezon atkal atplaukušo Zaķi. Skaidrs ir viens – uzbrukumus caur centru rīdzinieki visdrīzāk nevirzīs, bet aizsardzībā Iļjinam teorētiski varētu būt pa spēkam noturēt Zaķi. Vismaz kādu laiku. Noteikti savas minūtes centra pozīcijā aizvadīs arī Robinsons, taču šī ir pozīcija, uz kuru „Ventspils” treneru korpusam būtu jāvirza spēle. Zaķim šajā sērijā ir jādominē. Tam ir visi priekšnoteikumi.

Treneri:
VEF: Ramūns Butauts, Jānis Gailītis, Nikolajs Mazurs, Jevgēnijs Kosuškins
“Ventspils”: Roberts Štelmahers, Gints Fogels, Matīss Graudiņš
Butautam un Co ir lielāka pieredze, taču noteikti vairs nav tās motivācijas. Savukārt Štelmahera brigādei tā ir pārpārēm. Butauta taktiskajiem risinājumiem vajadzētu būt skaidriem. Arī VEF noteikti ir izpētījis kā spēlē ventiņi, taču pateicoties garākajam rezervistu soliņam, kurzemniekiem būs iespēja dažādot taktiskos risinājumus. Butauts nav muļķis un papildus laiks, kas tika gūts ātri tiekot galā ar Jūrmalas komandu, noteikti netika velti nomests zemē. Turklāt VEF komandtiltiņam nav citu iespēju, kā vien domāt jaunus risinājumus, jo robi sastāvā ir ļoti redzami un sāpīgi. Tā kā tika spēlēts līdz šim – tā spēlēt vairs nevarēs. Niksa vairs nav un spiediens uz groza apakša līdz ar to arī izplēn. Lielākas lomas būs jāuzņemas citiem spēlētājiem. Savukārt Štelmaheram vajadzētu izmantot Niksa neesamību un spēle jāvirza caur Zaķi un centru, kā arī jāneitralizē, jānogurdina Dī Brauns. Arī VEF īsais soliņš Štelmaheram paver iespējas vairākiem taktiskajiem gājieniem. Butauts pret Zaķi varētu pielietot „double team”, uz ko „Ventspilij” ir jābūt gatavai un jāmāk to izmantot.

VEF plusi:
Pieredze – VEF ir divkārtējie Latvijas čempioni, komandā ir spēlētāji ar lielu pieredzi šāda veida mačos, kuri prot novest finālspēles līdz uzvarām. Vairāki basketbolisti jau ir izjutuši uzvaras garšu un noteikti nevēlēsies pamest troni.
Līderi – rīdziniekiem ir vairāki spēlētāji, kuri var uzņemties līdera nastu – Janičenoks, Brauns, Robinsons, Kuksiks (ja spēlēs).

“Ventspils” plusi:
Motivācija – kādreizējie Latvijas čempioni jau divus gadus pēc kārtas noskatījušies, kā LBL triumfē VEF, tāpēc kluba divdesmitgadē komanda noteikti izdarīs visu, lai atgūtu valsts spēcīgākas komandas godu.
Savas zāles priekšrocības – Ventspilī komandas varēs tikties četras reizes, kamēr Rīgā – trīs. Jau sērijā pret Jēkabpili varēja redzēt, cik ļoti nozīmīgi ir spēlēt savu skatītāju priekšā, bet cik grūti – pretinieku laukumā. Jāpiebilst, ka rīdziniekiem visdrīzāk nekāds lielais atbalsts „Arēna Rīga” nebūs, kas atvieglos spēli kurzemniekiem.
Garais soliņš – „Ventspils” rotācijā ietilpst 13 spēlētāji, no kuriem regulāri spēlē 12, kamēr VEF sastāvā ietilpst 11 uzvārdi, no kuriem regulāri spēlēja (līdz Niksa aizbraukšanai un Kuksika traumai) vien 7, varbūt 8... Daudz lielāka loma būs jāuzņemas jaunajiem. Skaidrs ir tas, ka vefiņa starta pieciniekam un vēl 2-3 spēlētājiem būs jāspēlē ļoti garas minūtes, kas noteikti prasīs ļoti daudz spēka, ko varēs izmantot ventspilnieki – jāspēlē ātri, iespējams, ar daudz maiņām, lai saglabātos svaigums.
Sastāva sabalansētība – Ventspilniekiem visās pozīcijās ir vairāki spēlētāji, kuri viens otru var mainīt bez liekiem uztraukumiem (varbūt izņemot centra pozīciju, taču tur komandai ir milzu Zaķis), kamēr Latvija čempioniem ir milzīgs caurums centra pozīcijā un problēmas ar līdzvērtīgu maiņu Braunam.