Kas jāzina par LBL fināliem!

2014. gada finālistu komandu galvenie treneri Ramūns Butauts un Roberts Štelmahers kopā izcīnījuši septiņus LBL zelta titulus. Butauts to izdarījis kā no skatuves pazudušā ASK un esošā VEF galvenais treneris, bet Štelmahers visus titulus (3) izcīnījis kā spēlētājs.

Šogad abu finālistu sastāvos ir astoņi iepriekšējo gadu LBL čempioni – abām komandām pa četriem. Kopējā zelta medaļu bilance – 11:8 par labu ventspilniekiem. Visvairāk zelta ir Sandim Valteram (8), pa vienai – Mārtiņam Laksam, Akselim Vairogam un Ronaldam Zaķim. VEF komandā ir divi trīskārtējie čempioni (Kristaps Janičenoks un Gatis Jahovičs), pa reizei čempionu godā tikuši Artūrs Bērziņš un Artūrs Strēlnieks.

Visbiežāk līdz finālam aizkļuvusi "Ventspils" - šī būs jau 15 reize. Astoņos gadījumos ventspilnieki kļuvuši par čempioniem, sešos nācies samierināties ar sudrabu. "Brocēni" finālos spēlējuši 10 reižu, no kuriem astoņi bijuši zelta vērtībā. VEF līdz finālam aizcīnījusies piekto reizi.

Par LBL čempioniem kļuvuši astoņi dažādi galvenie treneri - Kārlis Muižnieks (6), Armands Krauliņš (5), Ramūns Butauts (4), Valdis Valters (3), Anatolijs Konstantinovs (1), Jānis Zeltiņš (1), Agris Galvanovskis (1) un Edgars Teteris (1).

Veiksmīgākais treneris ir Kārlis Muižnieks, kurš savu komandu par LBL čempioniem "uztaisījis" sešas reizes. Piecas reizes kā "Ventspils" galvenais treneris un vienu reizi - kā "Baroms/LMT". Vēl divas reizes Muižnieks čempionu godā ticis kā "Ventspils" galvenā trenera palīgs un vēl divas reizes arī kā spēlētājs.

Starp visiem LBL čempioniem pieci spēlētāji ir īpaši - trīs čempionu tituli izcīnīti ar trīs dažādām komandām. Mārtiņš Skirmants 1998. gadā par čempionu kļuva "broču" sastāvā, to pašu no 2002. līdz 2006. gadam izdarīja ar "Ventspils", bet 2010. gadā kopā ar "Barons". Raitis Grafs par čempionu kļuvis ar "Brocēniem" (1997.-99.), ar "Ventspili" (2006) un ASK (2007). Savukārt Raimonds Vaikulis pie LBL zelta ticis ar "Brocēniem" (1997), ar "Ventspili" (2006) un "Barons" (2008). Vēl savdabīgais "hat trick" pieder arī Arnim Vecvagaram, kuram trīs zelti ar "bročiem" (1997., 1998., 1999.), tikpat zelta izcīnīts ar "Ventspili" (2003., 2004., 2005.) un viens tituls ar ASK (2007). Savukārt tagadējais ventspilnieks Sandis Valters var kļūt par pirmo spēlētāju līgas vēsturē, kurš zeltā krāsojies ar četrām dažādām komandām. Pagaidām viņš čempionu godā ticis kā “broču”, ASK un VEF pārstāvis.

Kārlis Muižnieks, Valdis Valters un Agris Galvanovskis par LBL čempioniem kļuvuši gan kā spēlētāji, gan kā galvenie treneris. Muižnieks kā spēlētājs par LBL čempionu kļuva 1993. un 1995. gadā, bet kā galvenais treneris - vēl sešas reizes. Pieci čempionu tituli izcīnīti kā "Ventspils" galvenajam trenerim, vēl viens - kā "Barons". Valters par čempionu trīs reizes kļuvis kā spēlētājs un tikpat reižu kā galvenais treneris. Galvanovskim tas izdevies pa vienai reizei esot katrā no amatiem.

Kristapam Purnim pieder divi čempionu rekordi, kurus, visticamāk, tā arī neizdosies pārspēt. Viņam ir visvairāk LBL zelta medaļu - 11. Pirmā 1994. gadā "SWH/Brocēnu" sastāvā, pēdējā - 2006. gadā kopā ar "Ventspils". Bez tam Purnis ir vienīgais līgā, kurš par čempionu kļuvis septiņas sezonas pēc kārtas - no 2000. gada līdz 2006. gadam "Ventspils" sastāvā.

Pirmajā LBL finālsērijā 1992. gadā čempions tika noskaidrots divu spēļu summā. Nākamajās divās sezonas uzvarai bija nepieciešamas trīs uzvaras, bet sākot kopš 1995. gada, finālsērija ilgst līdz kādas komandas četrām uzvarām.

Kopš uzvarētājs tiek noskaidrots septiņu spēļu sērijā, populārākais rezultāts bijis 4:1. Ar šādu rezultātu kāda no komandām par čempioni kļuvusi septiņas reizes. Pa piecām reizēm fiksēts 4:3 un 4:0, bet visnepopulārākais bijis 4:2 - tikai divas reizes.

LBL rīkotajos finālos ir aizvadītas 107 spēles. 10 no tām uzvaras izcīnītas ar viena punktu pārsvaru. Savukārt vislielākais kādas komandas pārsvar pār otru bijis 52 punkti, kad 2005. gada fināla pirmajā spēlē "Ventspils" ar 110:58 sagrāva "Barons".

Lai uzvarētu kādā no spēlēm, sešos mačos bijuši nepieciešami pagarinājumi. 1996. gada finālsērijas otrajā mačā starp “ASK/Brocēni” un “Metropole” (84:83), 2000. gada finālsērijas ceturtajā mačā starp “Brocēni/LMT” un “Ventspils” (74:71), 2007. gada pirmajā spēlē starp ASK un “Ventspils” (99:94), 2009. gada izšķirošajā, septītajā, spēlē starp “Ventspils” un “Barons/LMT” (82:71), 2011. gada trešajā spēlē starp VEF un “Ventspils” (90:85) un 2012. gadā arī starp VEF un “Ventspils” un arī trešajā spēlē (107:102).