Latviešu fināls

Superlīgas pamatturnīru pārliecinoši uzvarēja Muižnieka trenētā un Freimaņa pārstāvētā Južnijas „Khimik”, piedzīvojot tikai trīs zaudējumus 26 spēlēs. Kā līdz šim notikumam nonāca abi iepriekš minētie personāži? Kārlis Muižnieks dzimis 1964.gadā Rīgā. Pirmais nopietnais klubs Muižnieka karjerā bija Rīgas „VEF”, kurā sāka spēlēt jau 16 gadu vecumā. Pēc deviņu sezonu nospēlēšanas Rīgā (augstākā vieta PSRS čempionātā – piektā, kopā ar tādiem tā laika Latvijas basketbola spīdekļiem kā Valdi Valteru, Gundaru Vētru, Igoru Miglinieku, Ainaru Bagatski u.c.), bijušais Latvijas izlases treneris uz vienu sezonu pievienojās slavenajam Maskavas „CSKA”, taču tur nospēlēja tikai vienu sezonu un atgriezās mājās. Lielāko daļu karjeras Kārlis aizvadīja kādā no Latvijas basketbola klubiem, kopumā tikai trīs sezonas nospēlējot ārpus dzimtenes (Krievija, mazs brīdis ASV, Izraēla un Ukraina). Spēlētāja karjerā Muižnieks izcīnīja trīs titulus – visus Brocēnu sastāvā 90.gadu sākumā. 35 gadu vecumā Kārlis beidza spēlētāja karjeru un kļuva par Armanda Krauliņa palīgu pie BK „Ventspils” stūres. Nepagāja ilgs laiks, un Kārlis jau kļuva par „ventiņu” vadoni, turpinot kurzemnieku uzvar sēriju LBL. Kopumā pie „Ventspils” stūres Muižnieks izcīnīja piecus titulus, vēl vienu titulu izcīnot jau 2008.gadā, vadot Rīgas „Barons” komandu (tajā pašā gadā uzvarēja arī FIBA Eiropas kausā, kas nebija un vēl joprojām nav izdevies nevienai citai komandai kopš Latvijas neatkarības atgūšanas). Kopā ar „Ventspils” komandu Kārlis izcīnīja arī augsto 3.vietu FIBA Eiropas čempionu kausā (2003.gadā). Pēc veiksmīgajiem gadiem Latvijā sekoja solis augšup pa karjeras kāpnēm – trīs gadi Polijas basketbola līgā vadot Sopotas „Trefl” komandu, ar kuru ieguva gan sudraba medaļas vietējā čempionātā (2012.gadā, pirmo reizi kluba vēsturē), gan uzvarēja Polijas kausa izcīņā. Šajā pašā gadā Kārlis arī tika atzīts pat Polijas basketbola līgas gada treneri, taču turpinājums nesekoja – Kārlis pārcēlās uz Ukrainu, kur sāka vadīt Ukrainas Superlīgas vienību Krivojrogas „Kryvbasket”, taču tur pavadīja tikai vienu sezonu, tagad vadot savu līdzšinējo vienību – Južnijas „Khimik”.

Šogad pirmo sezonu Ukrainā, kā arī pie Kārļa Muižnieka aizvada 26 gadus vecais latviešu spēka uzbrucējs Rolands Freimanis. Aizvada lieliski! Komandas zīmējumā Rolandam ir atvēlēta ļoti svarīgā sestā spēlētāja funkcija, kuru Rolands prasmīgi izmanto, esot viens no komandas līderiem. Rolands dzimis 1988.gadā Gulbenē. Profesionāļa karjeru Rolands sāka Rīgas „Juniors” komandā, kurā latviešu milzis sāka spēlēt tikpat agri cik Muižnieks – 16 gados (līmenis gan tomēr atšķiras...). Pēc trim sezonām „Juniors” komandā gulbenietis sāka spēlēt Rīgas „ASK” vienībā, kuras sastāvā izcīnīja savu līdz šim vienīgo čempionu titulu. Pēcāk viens gads tika aizvadīts Rīgas „VEF” sastāvā, ar ko arī noslēdzās Rolanda gaitas Latvijā. Universālais spēka uzbrucējs pārcēlās uz Spāniju, kur trīs gadus sitās zemākajās līgās, uz neilgu brīdi nokļūstot arī Sansebastjanas „Laguna Aro” vienībā ACB līgā. Sekoja plats solis augšup pa karjeras kāpnēm – Itālijas A sērija Montegranaro „Sutor” sastāvā, taču itāļu temperamentīgais raksturs un problēmas ar komandas finansējumu lika Rolandam pārcelties pie Kārļa Muižnieka uz Ukrainu. Pēc visa spriežot – tika pieņemts pareizs solis. 2010.gadā kopā ar Dairi Bertānu Rolands Latviju pārstāvēja Adidas Eurocamp nometnē.

Ukrainas Superlīgas finālsērijā, kura sāksies 6.maijā, Muižniekam un Freimanim pretī stāsies divu citu latviešu apvienība – Ainara Bagatska vadītā un Jāņa Strēlnieka pārstāvētā Kijevas „Budivelnyk” komanda, kura Bagatska vadībā pērn kļuva par Ukrainas čempioniem. Ainars Bagatskis dzimis 1967.gadā Rīgā. Bagatskis tāpat kā Muižnieks profesionālo karjeru sāka Rīgas „VEF” komandā, tajā debitējot 1985.gadā, taču pēcāk pārceļoties uz citu Rīgas vienību – „ASK”, kurā nospēlēja četras sezonas. Latvijai atgūstot neatkarību sekoja neilgs posms Norvēģijā – Bergenas „Gimle” sastāvā, taču tas bija veiksmīgs – uzvara Norvēģijas čempionātā (1993.gadā). Acīmredzot čempionāta līmenis nebija tas augstākais un Ainars brauca mājās, kur pievienojās Brocēniem, kuru sastāvā izcīnīja četrus titulus. 1999.gadā Ainars atkal izmēģināja spēkus ārzemēs, uz gadu pievienojoties Polijas Bitomas „Bobry”, kuras sastāvā izcīnīja 3.vietu Polijas basketbola līgā. To pašu Ainars izcīnīja arī gadu vēlāk, taču šoreiz jau citā Polijas klubā – Pruškovas „Pekaes”. Arī šajā komandā Ainars nepalika ilgāk, nākamo sezonu iesākot Francijā – Dižonas „JDA” vienībā, taču sezonas otro pusi „zelta roka” jau pabeidza BK „Ventspils” vienībā, kuras sastāvā izcīnīja divus čempionu titulus (Jau Muižnieka vadībā). Sekoja posms Krievijā – Jekaterinburgas „Evraz” un augstākais pakāpiens Bagatska spēlētāja karjerā – nokļūšana Kauņas „Žalgiris” sastāvā, kurā izdevās spēlēt gan Eirolīgā, gan divas reizes uzvarēt Lietuvas basketbola līgā (2004. un 2005.gadā) un vienu reizi – BBL (2005.gadā). 2006.gadā Ainars kļuva par slavenā Lietuvas kluba spēlējošo galveno treneri, taču tas bija uz īsu brīdi. 2007.gadā Bagatskis sāka savu pirmo pilnvērtīgo sezonu kā Valmieras galvenais treneris. Pēc trim gadiem Valmierā tika sperts plats solis augšup karjerā – bijušais latviešu snaiperis sāka trenēt Krievijas augstākās līgas klubu Krasnojarskas „Enisey”, taču turpinājums nesekoja, jo nākamais gads tika sākts maz zināmajā Tbilisi „Sukhumi” komandā, taču pabeigts jau līmeni augstāk – Ukrainas Superlīgā Krivojrogas „Kryvbasket” galvenā trenera postenī (tieši Kārlis Muižnieks nomainīja Bagatski pie Krivojrogas komandas stūres). 2012.gads tika sākts Bagatska pašreiz vadītajā Kijevas „Budivelnyk”, ar kuru jau pirmajā gadā izcīnīja Ukrainas Superlīgas titulu, kā arī šogad iekļuva Eirolīgā (pirmais latviešu treneris, kurš vadījis kādu vīriešu komandu Eirolīgā, turklāt Ainars vadījis divas dažādas komandas). Šis gads Ukrainas čempioniem nesākās tik rožaini kā iepriekšējais, taču sezonas beigas tika aizvadītas godam – izcīnīta otrā vieta regulārajā sezonā un iekļūts finālā, kurā pretī stāsies „Khimik” komanda.

Jānis Strēlnieks ir jaunākais no šīs četrotnes. Jānis dzimis 1989.gadā Talsos. Profesionāļa gaitas sāka BK „Ventspils” sastāvā, līdz tam spēlējot „Ventspils Augstskolā”. Jau 2009.gadā Ventspils komandas rindās saspēles vadītājs kļuva par Latvijas čempionu. Vēl gadu Jānis nospēlēja kurzemnieku rindās un 2011.gadā pārgāja uz Sanktpēterburgas „Spartak”, kas bija nopietns solis augšup karjerā. Līdz tam ik pa laikam pavīdēja baumas par Ļubļanas „Union Olimpija” nopietno interesi, taču finansiālo problēmu dēļ slavenajā jauno talantu kaltuvē Jānis nenonāca. Krievijas Augstākajā līgā Jānis nospēlēja divus gadus, šo sezonu jau iesākot Kijevas komandā, ko vadīja Ainars Bagatskis. Šis ir līdz šim augstākais pakāpiens saspēles vadītāja karjerā, ko pierāda gan spēlēšana Eiroīgā, gan būšana par vienu no komandas atslēgas spēlētājiem. 2011.gadā Jānis piedalījās Adidas Eurocamp jauno talantu nometnē, kurā piedalījās arī abi brāļi Bertāni. 2007.gadā Jānis bija tiešs „vaininieks” pie pirmās medaļas Latvijas U-18 izlasei, kad cīņā par bronzas medaļām pret Lietuvu Jānis guva uzvaru nesošo grozu.