Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2488, Did:0, useCase: 3
Autors: Armands Podāns

3. februāris

3. februāris
Tonijs Zailers

2009 Kobe Braients NBA mačā starp Losandželosas "Lakers" un Ņujorkas "Knicks" (126:117) gūst 61 punktu, uzstādot jaunu "Madison Square Garden" arēnas rekordu vieskomandas spēlētājiem. Iepriekšējais (55 punkti) piederēja Maiklam Džordanam.
2007 Trīs nedēļas pirms savas 80. dzimšanas dienas ceļā uz Antaljas lidostu autoavārijā iekļuva ilggadējais (1982 - 1995) Starptautiskās Šaha federācijas prezidents Florensio Kampomaness. Par spīti solīdajam vecumam un smagajiem savainojumiem, Kampomaness, ko pēc avārijas ievietoja intensīvās terapijas nodaļā, atguvās un dzimšanas dienu nosvinēja pie šaha galdiņa. Kampomaness, ko savulaik apsūdzēja sadarbībā ar KGB (PSRS viņam palīdzēja noturēties prezidenta krēslā; Kampomaness savukārt, cik vien iespējams, stutēja Anatoliju Karpovu pasaules čempiona krēslā), mira trīs gadus pēc autoavārijas.
1972 Saporo tiek atklātas XI ziemas olimpiskās spēles, kas pirmo reizi notiek Āzijā. Olimpiādē startēja 1006 sportisti no 35 valstīm, kuri sadalīja 35 medaļu komplektus. Latvijas sportisti PSRS olimpiskajā izlasē nebija iekļauti, toties Kanādu pārstāvēja latviešu izcelsmes ātrslidotāja Silvija Burka, kuras augstākais rezultāts bija astotā vieta 1000 m distancē. Trīs olimpiskās zelta medaļas šajās spēlēs izcīnīja krievu slēpotāja Gaļina Kulakova un holandiešu ātrslidotājs Ārds Šenks. Šīs bija pēdējās ziemas olimpiskās spēles, kurās slēpotāji izmantoja pilnībā no koka ražotas slēpes.
1956 Kortīnas d'Ampeco ziemas olimpiādē austrietis Tonijs Zailers kļuva par pirmo kalnu slēpotāju, kas uzvarēja visās trīs disciplīnās – nobraucienā, slalomā un milzu slalomā. Šajā dienā Zailers bija labākais nobraucienā, taču šis panākums varēja izpalikt, jo pirms starta austrietis saplēsa siksniņu, kas kāju turēja pie slēpes. Talkā nāca Itālijas komandas treneris. Zailers sudraba medaļnieku apsteidza vairāk kā par trim sekundēm. Zailera sportiskā karjera nebija ilga, bet spoža – pēc diviem gadiem Bādgešteinā pasaules čempionātā viņš izcīnīja vēl trīs zelta godalgas (nobraucienā, milzu slalomā un kombinācijā), kā arī vienu sudraba medaļu slalomā, un drīz paziņoja par karjeras beigšanu. Tagad Zailers pilnībā varēja nodoties citiem saviem vaļaspriekiem – aktiera darbam filmās un dziedāšanai (viņš ierakstījis 18 skaņuplates). Septiņdesmitajos gados Zailers strādāja par Austrijas Slēpošanas asociācijas galveno treneri un tehnisko direktoru.