Lielais volejbols un Latvija
Foto: Renārs Buivids
Nezinu, kā jūs, bet mani Latvijas volejbola izlases 3. vieta B kvalifikācijas grupā nepārsteidza. Gribam to atzīt, vai negribam, bet Latvijas volejbols nu jau ilgu laiku ir lielā bedrē. Mainīti izlases galvenie treneri un mainījušies federācijas prezidenti, bet laika posmā kopš 1993. gada Latvijas vīrieši tikai vienu reizi tikuši līdz Eiropas čempionāta finālturnīram...
Laika gaitā dažāda bijusi shēma, kā tikt uz finālturnīru un arī tur startējošo komandu skaits dažāds. Līdz 2007. gadam - 12, pēc tam 16 komandu. Maz tas nav, ja ņem vērā, ka ne visas Eiropas valstis nopietni kultivē volejbolu, bet t.s. pundurvalstis (Kipra, Skotija, Īrija, Andora, Farēru salas, Sanmarino, Islande, Luksemburga un Malta) spēlē atsevišķā mazo valstu turnīrā. Retu reizi šajos turnīros piedalījusies Šveice un Norvēģija, bet nekad - Lietuva. Arī 2011. gada turnīram nepieteicās Norvēģija, Šveice, Lietuva, Albānija, Armēnija un Velsa.
Droši vien visspēcīgākais mūsu volejbols bija sākumposmā, kad vēl varēja plūkt padomju skolas augļus. 1993. gada kvalifikācijā Latvija ar 2:3 un 0:3 zaudēja Čehoslovākijai, esot trešā spēcīgākā no tām, kas palika aiz borta.
1995. gadā Atēnās spēlējām finālturnīrā, ar 0:3 zaudējot Grieķijai, Holandei, Ukrainai un Dienvidslāvijai, un ar 1:3 Vācijai
1997. gadā savā kvalifikācijas grupā palikām ceturtie no četriem - aiz Slovākijas, Polijas un Izraēlas.
1999. gadā, kad otrais ešelons tika sadalīts A un B divīzijās, savā B divīzijas grupā palikām aiz Ungārijas, bet uz finālu tika tikai no A divīzijas.
2001. gadā bijā A kategorijā (tā toreiz sauca), grupā paliekot ceturtie no četriem - aiz Slovākijas, Vācijas un Spānijas.
2003. gadā bijām B kategorijā, grupā paliekot aiz Igaunijas, bet apsteidzot Azerbaidžānu un Gruziju.
2005. gadā atkal B kategorijā, grupā paliekot ceturtie no četriem - aiz Maķedonijas, Zviedrijas, Austrijas. Tas bija Latvijas zemākais punkts - 30. vieta Eiropā.
2007. gadā, kad vairs nebija ne divīziju, ne kategoriju, otrās kārtas turnīrā 3. vieta - aiz Bulgārijas un Vācijas, bet priekšā Rumānijai.
2009. gadā - tas pats, tikai šoreiz aiz Holandes un Slovēnijas, apsteidzot Azerbaidžānu.
2011. gada čempionātā tā pati 3. vieta grupā aiz Somijas un Grieķijas, apsteidzot Lielbritāniju.
Apbrīnojama stabilitāte. 2011. gada čempionātā mums priekšā būs Polija, Francija, Bulgārija, Krievija un Serbija (kvalificējās pēc 2009. g. rezultātiem) un Čehija un Austrija (čempionātam divi saimnieki), kā arī sešas komandas, kas kvalificējās, - Slovēnija, Somija, Slovākija, Vācija, Itālija un Portugāle, vēl sešas, no kurām trīs spēlēs finālturnīrā, - Spānija, Grieķija, Beļģija, Igaunija, Turcija un Holande. Tie, kam netīk rēķināt, Latvijai dod 20. līdz 25. vietu, bet pēc papildus rādītājiem iznāk 21. vieta Eiropā.
Esmu piemirsis, kurš no volejbola aprakstītājiem 1992. gadā runāja, ka Latvijas ''voļukam ir labi priekšnoteikumi, lai spēlētu Eiropas visaugstākajā līmenī.'' Ja tādi arī bijuši, tad šajos 18 gados notrallināti. Vīriešu volejbols, starp citu, bija pēdējais, neskaitot, protams, basketbolu, kas ar lielbudžeta komandu - ''Vildogu/Ventspils naftu'' piedalījās Eiropas čempionvienību kausā, 1996. gadā savā grupā ieņemot 3. vietu (6. kluba Eiropā!). 1997. gadā ''V/VN'' vēl spēlēja Čempionu līgā (8. klubs Eiropā)...
Vildes skalps man obligāti nav vajadzīgs, taču Vilde-spēlētājs un Vilde-treneris tie ir divi dažādi lielumi. Bet varbūt, lai visas upes tek savu gaitu: nu esam mēs Eiropā trešā desmita izlase...
Latvijas vīriešu volejbols Eiropā
Gads dalībvalstu skaits Latvijas vieta
1993. 30 15
1995. 25 11
1997. 29 24
1999. 30 21
2003. 37 23
2001. 41 20
2005. 39 30
2007, 29 24
2009. 33 23
2011. 31 21
Eiropas čempionātu finālisti kopš 1993. gada
1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009
Itālija 1. 1. 3. 2. 1. 1. 6. 10.
Holande 2. 2. 1. 8. 6. 11. 7. 7.
Krievija 3. 5. 5. 3. 3. 2. 2. 4.
Vācija 4. 8. 10. 9. 7. - 5. 6.
Bulgārija 5. 4. 9. 6. 9. - 8. 3.
Ukraina 6. 10. 7. - - 12. - -
Polija 7. 6. - 5. 5. 5. 11. 1.
Čehoslov.* 8. 9. 6. 4. 10. 9. - 16.
Francija 9. - 4. 7. 2. 7. 9. 2.
Somija 10. - 12. - - - 4. 12.
Spānija 11. - - - 8. 4. 1. 9.
Zviedrija 12. - - - - - - -
D-slāvija** - 3. 2. 1. 4. 3. 3. 5.
Grieķija - 7. 11. - 11. 6. 13. 8.
Latvija - 11. - - - - - -
Rumānija - 12. - - - - - -
Slovākija - - 8. 10. 12. - 12. 11.
Ungārija - - - 11. - - - -
Slovēnija - - - 12. - - 16. 15.
Horvātija - - - - - 8. 14. -
Portugāle - - - - - 10. - -
Turcija - - - - - - 15. 13.
Igaunija - - - - - - 14. -
Beļģija - - - - - - 10. -
Somi tika nosaukti par Eiropas grandiem - tepat augstāk redzamie Eiropas rezultāti par to neliecina, jā - ir laba komanda, bet ne jau Eiropas līderi. Grieķi ir apmēram tādi pat. Par Somijas piemēru visiem vajadzētu padomāt, kāpēc mēs neesam turpat, kur viņi.
Par Lielbritāniju arī pamācoši - pirms dažiem gadiem katra Latvijas komanda sita jebkuru Anglijas komandu vispār bez jelkādiem variantiem, tagad jau izlase divus setus zaudē. Protams, ka viņi gatavojas olimpiādei, bet kas mums traucē? Cita starpā, arī Anglijā vismaz pirms dažiem gadiem nebija profesionāla volejbola to spēlēja tikai amatieri ar dažiem treniņiem nedēļā.
Protams, ka var visu gāzt uz aplamo valdību, kas naudu nedod, taču, kā jau agrāk esmu rakstījis - arī par šo vajadzētu spogulī paskatīties. Federācijas uzdevums ir meklēt un ieinteresēt sponsorus, nevis valdības uzdevums dalīt naudu visām sporta veidu federācijām. Pieņemsim, ka tagad laiki slikti un naudas nevienam nav, bet vai tad treknajos gados bija savādāk? Vai tad jebkad ir bijusi kāda ilgtermiņa attīstības programma ar mērķiem, kas jāsasniedz. Normāls jaunatnes čempionāts ar normālu spēļu skaitu? Ja būs rezultāts, tad arī publika pavilksies un arī nauda atradīsies. Labs piemeŗs ar b-bola dāmu izlasi - viņām arī neko īpaši naudu nedeva (nu uz vīru fona jau nu noteikti), taču, kad rezultāts parādījās, tad gan slava, gan nauda atradās. Nu tā kaut kā pagari sanāca.
Secinājums - pašiem ar sevi jāsāk, nevis ienaidnieki ārpusē jāmeklē.
Labi nav.
Un tas ir skaidrs ikvienam.
I tam kas šos skaitļus apskatās,i tam,kas volejbolu mīl un godā tur.
Jautājums vai būs labāk?Un ko īsti šis raksts grib parādīt vai panākt?
Matuļa secinājums: "Bet varbūt, lai visas upes tek savu gaitu: nu esam mēs Eiropā trešā desmita izlase..." drīzāk parāda visu Latvijas sporta domu kopumā un kautkur zemapziņā nosit varēšanu,gribēšanu un kultivē pat šo ideju. Esam tur kur esam un augstāk nevaram uzlekt. Sauciet to kā gribat-uzvarētāju psiholoģija,psigoloģija vispār,acis nedeg,cīņas spars,utt.
Latvijas komandu sportam tāds parādās ļoti,ļoti reti,lai būtu par pamatu uzvarām,spēlēšanai Eiropas,Pasaules čempionātos un citos lielākajos turnīros.
Atkāpei,bet tieši saistīti ar šo tēmu.Nesen nejauši sanāca aprunāties ar gados jaunu volejbolistu no Serbijas "Serbijā tu spēlē un laukumā atdod visu līdz mirsti-ar visu spēku vai nespēlē nemaz." viņš teica.
Raimonds Bergmanis: "Augsto sasnieguma sportā tikai 2/3 nosaka fiziskā sagatavotība 1/3 ir tas,kas tev galvā"
Varbūt ir vērts šīs divas atziņas paturēt prātā un izmantot.
Volejbolā ir labi spēlētāji.Ir treneri.
Vai visiem kopā ir mērķis,vēlēšanās sasniegt to-VISIEM KOPĀ?
Kad atbilde būs JĀ- Latvijas volejbola izlase spēles Eiropas čempionātā un ne tikai... .