Oskars no Flyers – bez panikas...

Oskara nosūtīšana uz fārmklubu bija negaidīta tikai attāliem notikumu vērotājiem. Kad vasarā Filadelfijas Flyers sapirkās jaunus aizsargus, bija skaidrs, ka mūsu tautietim par vietu pamatsastāvā būs jācīnās ar visām četrām... Tas nozīmē, ka labākajā gadījumā Oskars varēja pretendēt uz septītā aizsarga vietu komandā, jo sešnieks bija iezīmēts ar sarkanu krāsu. Septītais aizsargs pie Flyers darba galdiem nozīmēja pirmo rezervistu, kas sēž un gaida savu izdevību, jo pamatā filadelfieši spēlē trīs aizsargu pāros. Taču – arī pacietīgā gaidītāja vietu neviens šajā līgā nedāvina, tā ir jāizcīna pamatīgā darbā un sviedros, neskatoties uz tavu vecumu, pieredzi, spēku, talantu vai meistarību. Komandas apskatnieki norāda, ka aizsargu vicošanās esot bijusi Flyers pirmsesonas aizraujošākā intriga un viņi neskopojas ar uzslavām mūsu Oskaram. Pirmkārt, tāpēc, ka Bārtulim ar savu sniegumu vajadzēja nostāties blakus patiešām rūdītiem līgas veterāniem – tātad, apliecināt, ka viņš ir cienīgs tur atrasties. Otrkārt, tas bija pārbaudījums jaunieša galvai – vai cilvēks ir pareizi sapratis, kādu uzticības kredītu ir saņēmis un, ko ar to tagad darīt? Runa ir par pagājušās sezonas notikumiem, kad mēnesi pēc izsaukšanas uz galveno komandu, Bārtulis saņēma jaunu līguma piedāvājumu, kas faktiski nozīmēja cerīgu attiecību turpinājumu. Oskars kopā ar Flyers aizspēlējās līdz Stenlija kausa finālam – piekritīsiet, ne visi spētu aukstasinīgi un ar vēsu prātu novērtēt šādas karjeras šūpoles. Ja vēl iztēlojas, ka par to visu taču bija jāizstāsta draugiem Latvijā, kuriem tā bija šīs vasaras lielākā atrakcija... Mums ir zināmi cilvēki, kas pēc šādiem vasaras festivāliem savas iespējas palaiž pa vējam, neskatoties uz garantijām, ko viņi saņēmuši. Ar Oskaru tā nenotika – tas labi!

Pēc treniņu nometnes komandā atstāja astoņus aizsargus. Bārtulis kopā ar Vokeru bija tie divi, kam bija jāpiesedz pamatsastāva vīru klupieni. Taču Vokers, kam šogad sezonas līgums ir 1 700 000 dolāru (Oskaram – 600 000), regulārās sezonas pirmajās dienās gūlās uz operāciju galda... Viņa atgriešanos tagad plāno pēc Jaunā gada. Oskars palika viens un apņēmīgs: „Pirmajās divās sezonas spēlēs man deva iespēju, jo Kriss Prongers vēl nebija līdz galam apārstējis savas kaites. Pēc viņa atgriešanās – atkal biju uz rezerves sola...” Komandai iespēlējoties, kluba vadība nolēma Oskaram pārvaicāt, vai labāk tomēr nebūtu mazliet izlocīt kaulus... „Man piedāvāja, vai nevēlos iegūt spēļu praksi kopā ar rezerves komandu Adirondakas Phantoms, kas spēlē AHL. Es piekritu, jo ar treniņiem vien patiešām ir grūti sevi noturēt labā sportiskā formā.” Statuss, kādā šobrīd ir Bārtulis pie Flyers, prasa nelielu skaidrojošu atkāpi. Tā kā latvietim ir vienvirziena līgums, tad viņa nosūtīšana uz fārmklubu var notikt divos gadījumos: viņš pats tam piekrīt vai – komanda kopā ar šo lēmumu izliek aizsargu tā sauktajā waiver draft sarakstā, kas 48 stundu laikā jebkurai līgas komandai dod brīvu iespēju paņemt šo hokejistu pie sevis, saglabājot iepriekš noslēgtās līgumsaistības. Priekš NHL standarta Bārtulis ir labs aizsargs par labu cenu un nav šaubu, ka šādā statusā viņš būtu iekārojams. Flyers neatļāvās riskēt un gāja otru iespēju ceļu... Viņi NHL normās atrada šķirkli conditioning assignment, kas nozīmēja – spēlētājs brauc uz fārmklubu, trenējas un spēlē, taču nevienam citam nav iespēju tikt klāt šī hokejista pakalpojumiem. Tas nevar turpināties mūžīgi – sezonas laikā šādā statusā rezerves komandā Oskars var pavadīt ne vairāk kā 28 dienas.

„Jā, conditioning assignment, savā ziņā ir instruments kā risināt manu jautājumu”, sarunā ar šo rindu autoru atzīst Oskars. „Taču, ja es negribētu braukt uz fārmklubu, varētu mierīgi atteikties un komanda to respektētu. Tā arī ir atšķirība starp divvirziena un vienvirziena līgumiem. Nosūtīt mani uz fārmklubu caur waiver draft iespēju klubs negribēja, kas laikam nozīmē – viņi saprata, ka tādā gadījumā mani paņemtu citi bez kompensācijas. Tagad rezerves komandā būšu aizvadījis septiņas dienas un jau zinu, ka vēlākais sestdien atkal atgriezīšos pie Flyers. Man šī nedēļa kopā ar Phantoms bija vajadzīga – ļāva izspēlēties pa divdesmit piecām minūtēm spēlē, gāju laukumā gan vairākumā, gan mazākumā, vārdu sakot – baudīju visu, ko vien tik hokejists uz ledus var vēlēties. Ar aģentu vienojāmies, ka tas ir vajadzīgs, jo nav jēga būt pie Flyers, bet nespēlēt.” Kā komandas vadība hokejistam motivēja šo lēmumu? „Attieksme bija ļoti solīda – viņi ne spieda, ne lūdza. Vienkārši apvaicājās – ko es par to domāju? Ja teiktu, ka gribu palikt pie Flyers – viņi šo izvēli respektētu. Man vispār šoruden bija ļoti interesanta nometne, jo konkurence bija nopietna. Turklāt, līdz šim vēl nebiju sezonu sācis kopā ar NHL komandu – tās divas spēles, ko aizvadīju pārī ar O’Donelu bija labas. Jutos pārliecinoši, ar galvu un kājām viss bija kārtībā.”

Cik ilgi Oskaram pietiks pacietības? „Nav jau labi tā teikt, bet skaidrs, ka mana vieta lielajā komandā vispirms būs saistīta ar kolēģu veselību. Arī pērn taču nebija savādāk – iespēju spēlēt NHL ieguvu pateicoties citu hokejistu savainojumiem. Tas gan nenozīmē, ka tagad es lūdzu augstākos spēkus par kaut ko tādu parūpēties vēlreiz... Nē, vienkārši, jābūt pacietīgam. Domāju, ka arī tas 28 dienas, ko paredz statuss conditioning assignment, man tomēr vajadzēs izmantot. Taču, ja netikšu pie iespējas spēlēt NHL līmenī ilgāku laiku, prasīšu, lai komanda mani maina uz citu klubu. Tā esam vienojušies ar aģentu. Pagaidām gan dienas kārtībā spēles ar Phantom, bet jau sestdien jābūt Filadelfijā – atkal pie Flyers. Viņiem spēles divas dienas pēc kārtas, visādi var notikt – hokejs nav pastaiga.” Vai komandā ir kaut kas mainījies, pēc pagājušās sezonas sensacionālā Stenlija kausa fināla? „Uz papīra Flyers noteikti ir palikuši stiprāki – aizsardzības līnija ir iespaidīgi papildinājusies. Visi jau domā, ka šogad jānospēlē labāk – protams, ka domas ir tikai par galveno balvu. Taču sezonas sākums nesanāca, kā gribētos. Galvenais vārtsargs guva savainojumu. Komanda laba, draudzīga – visi viens otru uzmundrina, atbalsta. Nākamnedēļ brauksim uz Karolīnu, kur uzspēlēsim arī golfu. Tas būs tāds komandas puišu pasākums, sadalīsimies divās komandās – Pasaule pret Kanādu. Redzēs, kurš vinnēs? Tā tāda galvas izvēdināšana... Bet galvenā domā – protams, tikai hokejs. Saprotu, ka šo procesu šobrīd varu ietekmēt visai nosacīti, taču lielu bažu nav – viss notiks kā paredzēts, ja vien pats būšu gatavs pieņemt karjeras piedāvātos pagriezienus. Šobrīd saku – panika nav! Esmu labā sportiskā formā un pacietīgi gaidu savu iespēju. Tā būs – nešaubos!”