Koijotus gaidot. III

Situācija Latvijā starp 1989. gada 19. septembri un 1990. gada 14. septembri bija kardināli mainījusies. Bija pasludināta t.s. 4. maija republika un gaisā virmoja brīvības vēsmas. Irbe otro reizi bija kļuvis par pasaules čempionu, bet Znaroku Tihonovs un Dmitrijevs pāris dienu pirms pasaules čempionāta bija ''iemainījuši'' pret pirmo no PSRS oficiāli uz NHL aizbraukušo - Prjahinu. Pirms gada Ēvalds Grabovskis galvenā trenera amatā nokļuva neilgi pirms sezonas, bet 1990. gada vasarā viņš varēja strādāt jau ar savu plānu un idejām.

Komanadā vairs nebija Šašova un Varjanova, Kramskoja un Pjatanova, taču no Iževskas (Ustinovas?) atgriezās Beresņevs, un Grabovskis nebaidījās sastāvā iekļaut pavisam jauniņos no 1972. gada - vispirms Ozoliņu un Panteļejevu, pēc tam arī Žoltoku, Ciprusu, Seņinu.
Ja ''Capitals'' mačs pirms gada varbūt tika uztverts kā... loterijas biļete, tad pirms ''Canadiens'' šķita, ka nu tikai visi brauks pie mums un mēs pie viņiem, kā šādi svētki kļūs par ikdienu. Otrā reize tomēr nav pirmā... Atkal pēc Harija Vītoliņa II iniciatīvas tika izgatavots gana daudz suvenīru un man vēl tagad starp glāzēm atrodamas vismaz pāris ar ''Canadiens'' un ''Dinamo'' simboliku, kurā gan vairāk dominē... spārnus izpletis gailis, kuram labais spārns sarkanbaltsarkans, bet uz kreisā sarkana kļavas lapa. Uz sacensību programmas pēc NHL simbola uzreiz seko LHF! Žēl, ka pēdējos gados praktiski ''izkusušas'' šīs glītās LHF nozīmītes.

Kanādieši Rīgas lidostā tika sagaidīti ļoti silti. Lidojums no Ļeņingradas, kur ''Canadiens'' spēlēja ar apvienoto SKA/Jaroslavļas ''Torpedo'', gan aizkavējās par divām stundām bagāžas dēļ un viesi lidmašīnu atstāja ar padrūmām sejām un paziņoja, ka nekāda oficiālā sagaidīšana neesot vajadzīga, taču ''Uguntiņas'' mazie dejotāji visiem pasniedza ziedus, suvenīrus un smaidus un viss atturības ledus bija izkausēts. Un nu jau viesi cienāja mazos ar dažādiem saldiem ciemkukuļiem.

Arī ''Canadiens'' nometnē vasarā bija notikušas pārmaiņas - no Čikāgas iegūts ripu metējs Savārs, kurš tur bija aizvadījis desmit sezonas, vietā atdodot... Čeliosu. Ja monreālieši tā nebūtu izrīkojušies ar Krisu, mēs viņu redzētu arī spēka gados. ''Canadiens'' formā vairs nebija Mata Neslunda, kā arī Bobija Smita, komandā bija, bet Rīgā nespēlēja Metjū Šneiders. Kas gan varēja paredzēt, ka 1990. gada 14. septembrī pirmo reizi uz viena ledus būs nākamie partneri un 1996. gada Stenlija kausa ieguvēji Patriks Ruā, Maiks Kīns un Sandis Ozoliņš? Pēdējā bagāža uz to brīdi bija vairāk nekā viegla - tikai četras spēles PSRS augstākajā līgā.

Vecajos pierakstos atrodu, ka tāpat kā NHL pieņemts pirms mača dziedātas abu valstu himnas (Ingūna Lazdiņa), bet tā kā bez norādes - tad droši vien jau ''Dievs, svētī Latviju!'' Simbolisko ripas iemetienu veic tā brīža Latvijas augstākā amatpersona Anatolijs Gorbunovs un mūsu hokeja federācijas prezidents Anatolijs Raskolovs. Viss kā pie viņiem. Arī ar labu statistiku pēc spēles. Pirmo reizi ar +/- rādītāju. Maticinam, Grigorjevam, Beļavskim, Fanduļam, Boldaveško +1, Zinovjevam, Beresņevam, Ozoliņam, Tomanam, Vītoliņam, Panteļejevam - mīnus 1, Čudinovam, Znarokam, Kerčam - mīnus 2, pārējiem - 0.

Kanādieši mūs pārsteidza jau rīta treniņā, kuru varēja vērot visi, kas netika uz spēli. Viņi pirms treniņa uz ledus aplītī staipījās, kā to tagad dara visi, bet tolaik Latvijā saviem audzēkņiem lika darīt tikai Ojārs Rode, par to izpelnoties pieredzējušāko kolēģu nievas. Otrs pārsteigums bija Kanādas žurnālistu plašā delegācija - 24, bet ''Canadiens'' preses sekretāre jau tad bija sieviete - Mišēla Lapuāna.

Grabovskis pirms tam bija redzējis, kā ''Canadiens'' spēlē Ļeņingradā, šurp vedot secinājumu, ka ''šobrīd šī komanda ir mūsu spēkos.'' Kā tad ritēja mačs? Pirmā trešdaļa loti līdzīgi un tāpat kā pirms gada pirmie ripu iemeta rīdzinieki: Fanduļa piespēle, un Ruā ir bezspēcīgs Boldaveško ātro roku priekšā. Beresņeva (ak, tu, prokvosts!) noraidījuma laikā Korsons ar atkārtotu metienu tomēr ''piebeidz'' arī Irbi. Otrajā trešdaļā profesionāļi parāda, kāpēc viņiem maksā dolāros: Kurtnols no burzmas panāk 1:2, bet mūsējiem trīc biksiņas - Kerčs netrāpa gandrīz tukšos vārtos, Tomans, vienatnē izejot pret vārtsargu, sapinās savās kājās. Profi šādas izdevības garām nelaiž un pēdējās 20 minūtēs pa ripai iemet Rišē un Savārs, bet pa vidu abiem vairākumu realizē Znaroks.

Labāko spēlētāju balvas tiek: no PSRS Hokeja federācijas Karbono un Znarokam; no firmas ''Pārdaugava'' - Rišē, Svobodam, Korsonam, Irbem, Ozoliņam un Boldaveško. Par simpātiskāko spēlētāju atzīst Lefevru. Abu komandu kopējās vakariņās ''Lielajā Rīgā'' savu balvu - pudeli padomju šampanieša ķelnerim lūdzu aiznest Sašam Beļavskim, taču pēc mirkļa tāds pat suvenīrs atgriežas uz žurnālistu galdiņa. Beļavskis laukumu labi pārredz arī ārpus hokeja.

''Canadiens'' treneris Pets Bērnss ''Dinamo'' komandā slavē 8., 9. un 20. numuru - Fanduļu, Beļavski un Vītoliņu, kurš kopš 1988. gada ar 188. kopējo drafta numuru ir viņējais. Uz vaicājumu, vai Irbem būtu iespējams spēlēt NHL, Bērnss atbild lakoniski: ''Ja var labi nospēlēt pret Savāru, tad ir ļoti labas izredzes.'' Pēc vairākiem gadiem ''Canadiens'' tiek mūsu francūzis Sergejs Žoltoks, kurš tovakar laukumā tika laists tikai epizodiski, bet Svoboda ir tas pats Svoboda, kurš 1998. gadā Nagano čehiem gūst vienīgos vārtus pret Krieviju. 1990. gadā vēl bēglis no Čehoslovākijas.

Pēc mača ir daudz pārrunu, vai varējām uzvarēt. Jānis Kvēps teica, ka tas iespējams tikai tad, kad izdzīsim no sevis ārā vergu dvēseles, kad, izejot laukumā, netrīcēs bikses, kad ar ''Canadiens'', ''Flyers'' un ACSK spēlēsim ar vienu morāli - mēs varam to pašu un pat labāk, mēs esam spēcīgāki, kad ikvienā hokejistā prevalēs uzvarētāja psiholoģija. Kā 1997. gada pasaules čempionātā Turku un Tamperē. Bet tas jau ir cits stāsts.

''Dinamo'' un ''Canadiens'' 2:4 (1:1, 0:1, 1:2)
Vārti: Boldaveško(Fanduļs, 15.) 1:0, Korsons (vair.., 18.) 1:1, Kurtnols (32.) 1:2, Rišē (49.) 1:3, Znaroks (vair., 57.) 2:3, Savārs (58.) 2:4.

''Dinamo'': Irbe
Maticins - Grigorjevs
Beļavskis - Fanduļs - Boldaveško
Čudinovs - Zinovjevs
Znaroks - Semerjaks - Kerčs
Beresņevs - Ozoliņš
I. Tomans - Vītoliņš - Panteļejevs
Katlaps - Sējējs
Opuļskis - Akuļiņins - Pavlovs, Žoltoks.

''Canadiens'': Ruā (no 31. min. Beržerons)
Didaks - Svoboda
Rišē - Savārs - Korsons
E. Dežardēns - Lefevrs
Horske - Lebo - Pedersons
Deņols - Difrēns
Kurtnols - Skradlends - Džilkrists
Kīns - Karbono - M. Dežardēns.

''Canadiens''
Vārtsargi
33. Patriks Ruā 1965 305 806 x x
Žans Klods Beržerons 1968 0 0 0 0
Aizsargi
25. Petrs Svoboda 1966 486 211 (32+179) 688
48. Žans Žaks Deņols 1965 293 96 (20+76) 198
Džeralds Didaks 1965 339 91 (27+64) 669
28. Eriks Dežardēns 1969 111 32 (6+26) 93
3. Silvens Lefevrs 1967 74 13 (3+10) 63
34. Donalds Difrēnss 1967 47 8 (1+7) 88
Uzbrucēji
18. Denī Savārs 1961 694 1142 (400+742) 1007
21. Gijs Karbono 1960 732 464 (189+275) 548
6. Rass Kurtnols 1965 514 354 (160+194) 332
44. Stīvs Rišē 1966 397 353 (194+154) 354
27. Šeins Korsons 1966 337 218 (94+124) 762
39. Braiens Skradlends 1963 430 205 (65+140) 615
12. Maiks Kīns 1967 175 105 (38+67) 105
41. Brets Džilkrists 1967 123 52 (20+32) 56
47. Stīvs Lebo 1968 60 39 (18+21) 11
31. Toms Horske 1966 14 4 (3+1) 2
14. Marks Pedersons 1968 11 0 (0+2) 2
36. Martins Dežardēns 1967 8 2 (0+2) 2
Vārds, uzvārds, dzimšanas gads, spēles, punkti (vārti+piespēles), soda minūtes.

''Dinamo''
Vārtsargi
1. Artūrs Irbe 1967 127 325 1 10
25. Sergejs Naumovs 1969 3 2 - -
Aizsargi
29. Andrejs Maticins 1963 396 80 (28+52) 234
27. Leonīds Beresņevs 1958 359 44 (13+31) 196
5. Dmitrijs Zinovjevs 1965 311 40 (21+19) 141
7. Sergejs Čudinovs 1962 255 34 (15+19) 205
21. Konstantins Grigorjevs 1966 236 34 (11+23) 223
2. Ulvis Katlaps 1967 187 15 (9+6) 52
4. Normunds Sējējs 1968 72 0 (0+0) 54
24. Sandis Ozoliņš 1972 4 0 (0+0) 4
Uzbrucēji
11. Oļegs Znaroks 1963 318 171 (78+93) 235
9. Aleksandrs Beļavskis 1964 297 154 (80+74) 169
13. Jevgeņijs Semerjaks 1961 347 139 (81+58) 154
6. Aleksandrs Kerčs 1967 196 71 (40+31) 125
28. Igors Pavlovs 1965 161 53 (26+27) 59
22. Igors Akuļiņins 1965 164 49 (25+24) 78
8. Vjačeslavs Fanduļs 1969 72 34 (22+12) 16
16. Ilmārs Tomans 1968 107 29 (20+9) 51
20. Harijs Vītoliņš 1968 132 28 (15+13) 68
15. Juris Opuļskis 1969 25 3 (2+1) 2
30. Grigorijs Panteļejevs 1972 4 2 (1+1) 0
17. Sergejs Žoltoks 1972 0 0 (0+0) 0