Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleAbrag, nedzen Genu traktorā!
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Jau pasaules čempionāta laikā Manheimā mani torpedēja Abrags: kas spēlēs Kontinentālajā kausā hokejā? Skaidrs, ka pasaules čempionāta laikā šādas lietas uz vietas neskaidroju, jo, acīmredzot, Abrags, Gena@Traktors un vēl daži iedomājas, ka Lipmans, Baldonieks vai federācijas preses sekretāre Ļebedeva uz šo jautājumu varētu dot skaidru atbildi.
Pirmkārt, tā nav viņu kompetence, otrkārt - šis KK turnīrs nevienam īsti nav vajadzīgs un no laika gala ir bijis stipri nepopulārs visā Eiropā. Arī Latvijā. Kad ''Rīga 2000'' rīkoja finālu, pat uz spēli ar ''AK Bars'' tribīnēs bija labi, ja 2500 skatītāju. Latvijai, kas sevi uzskata par hokeja valsti, tas ir pamaz. Tas ievadam.
Tā kā Abrags ar sev tik svarīgo KK turnīru bija kā aptracis, dažas dienas pēc pārbraukšanas (ar auto!) no Vācijas, painteresējos pie ''Dinamo'' preses sekretāra Stepīša, kas būs. ''Dinamo/Juniors'' nespēlēšot KK. Tūdaļ ''LM'' sporta menedžeris Vasiļonoks deva atbildi, ka ''LM'' tad gatavs spēlēt.
Vakar biju federācijā intervēt Baldonieku un šobrīd palēnām rakstu interviju ''Sporta Avīzei''. Pie viena izmetu arī sporta menedžerim Pagodkinam jautājumu, ka ''Dinamo/Juniors'' nespēlēs KK. Mārtiņš mazliet paurķējās dokumentu mapē un nolika man priekšā ''Dinamo/Juniora'' pieteikumu, šķiet, Jura Savicka parakstītu. Tā kā iebildu, ka tas tikai papīrs, Pagodkins zvanīja ''Dinamo/Juniors'' menedžerim Ciprusam, kurš apliecināja, ka nespēlēs KK. Savicka paraksts bija uz 20. aprīļa pieteikuma. Pa šo laiku mainījušies ''Dinamo'' plāni, BAČ nebūs, būs MHL, un tas arī viss.
Un neesmu es safanojies ne par ''Dinamo'' vai KHL. Viss ir daudz vienkāršāk skaidrojams. Sezonā bija 56 ''Di'' spēles, no kurām divas netranslēja, plus ''Di'' pārbaudes spēles, izlasei sešas pārbaudes spēles, sešas Manheimā, četras Vankūverā, neesmu precīzi fiksējis, bet reizes desmit-divpadsmit esmu bijis Piņķos, arī visām Latvijas play-off spēlēm, trīs vakarus Ozolniekos, divus Valmierā. Ziemas sezonā katrs otrais vakar hokejā, tā ir ļoti liela pārsātinātība.
Plus intervijas, kas ir arī jāuzraksta, plus TV. Brīžiem tā visa ir par daudz.
Ja nekļūdos, savulaik e-sports Abragam piedāvāja rakstīt par hokeju, bet Abraga k-gs laikam atteicās. Jo vienmēr ir vieglāk dot padomus no malas, nekā pašam art lauku.
Arī šobrīd man KK kauss nav prioritāte un droši vien arī nebūs. Jo tas ir apmēram BAČ līmenis. Žēl tikai, ka šogad BAČ nebūs Rīgā, bet gan jau Ivars no Liepājas mūs informēs. Man šobrīd svarīgāka par KK ir ziņa, ka 2011. gada pasaules čempionātu spēlēsim Bratislavā, nevis Košicē.
P.S. Abrag! Ceru, ka šoreiz neatteiksies kļūt par Sportacentrs.com autoru. Jo Tev arī vajag kādus pienākumus.
[+] [-]
Protams,ka iespējams ir daudz kas.
Abragam šoreiz ir paveicies,ka viņu ir gatavs lobēt LV hokeja žurnālistikas korifejs Matulis. Papēti pats cik pēdējo 10 gadu laikā ir parādijušies jaunas sejas starp tiem,kas tiešām ir atpazīstami kā labi sporta (hokeja) žurnālisti. Ir domubiedru grupiņas (Icebox un vel kādu portālu),kas kaut ko mēģina šai laucinā darīt, bet es neteiktu,ka viņiem ir izdevies stipri paplašināt mūsu redzesloku par aktualitātēm LV hokejā. tā vairāk ir tāds grābstīšanās pa tumsu.
Jautājums vai vecie hokeja žurnālistikas dinozauri sit pušu konkorencē,vai arī hokeja sabiedrība ne pārāk pieņem šos jaunos censoņus.
[+] [-]
Tins ir visnotaļ labi zināms kadrs, vienkārši līdz šim ir bijis pārstāvēts tikai krievvalodīgajos medijos, tāpēc lielākajai daļai tikai latviešu valodā runājošajiem/lasošajiem nebija pazīstams... un, tā kā viņš intervē krievu valodā runājošos, tie viņu labi zin
+6 [+] [-]
Un kas ir ekskluzīvi Latvijas gadījumā? Pareizi, intervijas. A kas jaunajam censonim, tā uzreiz kko stāstīs (pat ja viņš būs apkrāvies ar akreditācijām un preses kartēm no galvas līdz kājām)? Ja nu vienīgi tāds, kam steidzami vajag "paspīdēt" medijos. Taču sportistiem/treneriem uzmanības tāpat pietiek (dažreiz ir par daudz), tāpēc arī ir "pārbaudes laiks", kas, atkarībā no paša jaunā censoņa darba, var ilgt no pāris mēnešiem līdz pāris gadiem. Un kam vajag tādu "ņe dva, ņe poltara" situāciju?
Tāpat, lai vai kā, bet Latvijas gadījumos tādas analītiskās sporta žurnālistikas NAV VISPĀR (tas arī var būt kas jaunais jaunajiem censoņiem)! Labākajā gadījumā ir kāds salds apcerējums, kas atšķaidīts ar nepārskatāmu statistikas rindu (pie tam pašas parastākās statistikas).
Teiksim, ir mīts, ka "RD ir devis Latvijas hokejistiem daudz vairāk, viņi ir kļuvuši par labākiem hokejistiem", tad, lūdzu, pārbaudiet - spēles laiks, ripas kontrole, metienu kvalitāte, piespēļu precizitāte utt.
Jā, nepateicīgs un apjomīgs darbs, taču tas jau pēc kkā sāk izskatīties.
Treškārt, tagad, ja tā pa nopietno ņem, izmirst arī pati žurnālistika tās klasiskajā interpretācijā. Šajā pusē vēl ne, bet "progresīvajā pasaulē" viss pāriet uz tādu blogu-amatieržurnālistikas formātu (pateicoties soc. tīkliem, blogiem, mikroblogiem utt.). Mediju monstri labākos censoņus no amatieriem ņem pie sevis, bet profi pāriet no oficiālā/pierastā formāta pāriet uz tādu neformālu un brīvu komunicēšanu ar saviem lasītājiem.
Latvijā vispār ir tikai pāris žurnālistikas neprofesionāļi, kas regulāri kaut ko raksta, un kurus var normāli lasīt. Pārējie "jaunie un talantīgie" , tikai sapņo par to, ka viņi, vot, sāks rakstīt, nu tik dos, ka pat ESPN un SI par viņiem cīnīsies. Kā jebkurā jomā, arī žurnālistikā brīnumi nenotiek un, lai vispār kāds kādu jauno talantu pamanītu ir kvalitatīvi un kvantitatīvi (bet bez algas) jāpastrādā sava vārda labā vismaz pāris gadi (jautājums arī ir, vai kāds to ir gatavs darīt).
Tb, iespējams, kādam liekas, ka kas tad tur ir - aizej uz spēli, uzdrukā kko un jau esi žurnālists-superstārs. ŅIFIGA. Šis darbs, ja to dara nopietni (vai vismaz ar pretenzijām uz "nopietni"), ir tieši tikpat nopietns kā ekonomikas vai politikas analītiskā žurnālistika, tikai pētījuma objekts cits un "parastiem mirstīgajiem" pat vēl mazāk saprotams (jo ja ekonomikā un politikā ir kkādas teorijas kā kam būtu jāstrādā un, balstoties uz to, var kko secināt, sportā tādu nav, viss progresīvais ir kkas jauns).
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
1) Pareizi, intervijas. A kas jaunajam censonim, tā uzreiz kko stāstīs (pat ja viņš būs apkrāvies ar akreditācijām un preses kartēm no galvas līdz kājām)?
Piedod, bet kurš jaunais kadrs sāk ar intervijām?
2) Tāpat, lai vai kā, bet Latvijas gadījumos tādas analītiskās sporta žurnālistikas NAV VISPĀR (tas arī var būt kas jaunais jaunajiem censoņiem)!
Tā gluži nav, ka nav vispār (Lato Lapsa, vēl daži t.s. Diena dezertieri un varbut vel kads), taču sen skaidrs, ka tādai ekonomikai kā Latvijā analītiskā žurnālistika neatmaksājas. Nevar šodien cilvēks uzdrukāt vienu rakstu divās nedēļās un nopelnīt maizei i margarīnam (par sviestu nerunāsim). Jaunajam censonim analītiskajā žurnālistikā būtu vismazāk ko meklēt. Tur, otrkārt, vajag kontaktus, un, pirmkārt,- pieredzi žurnālistikā.
3) Treškārt, tagad, ja tā pa nopietno ņem, izmirst arī pati žurnālistika tās klasiskajā interpretācijā.
Sens mīts. Nevaru es 'sist ar skaitļiem' kā Strauss, jo jāiestājas kaut kādam noilguma periodam, pēc kā var spriest par situāciju (par šodienu- pēc gadiem 10), bet tas vienkārši ir mīts.
4) Pārējie "jaunie un talantīgie" , tikai sapņo par to, ka viņi, vot, sāks rakstīt, nu tik dos, ka pat ESPN un SI par viņiem cīnīsies.
Šo es vienkārši nesapratu. Kāds ESPN?
5) Tb, iespējams, kādam liekas, ka kas tad tur ir - aizej uz spēli, uzdrukā kko un jau esi žurnālists-superstārs. ŅIFIGA.
Ar to ir jāsak. Arī Abragam. Viņam jau varbūt par vēlu. Diemžēl.
[+] [-]
[+] [-]
P.S. Kā jebkurā jomā, ja gribi būt labākais, tad kaut kādam talantam arī jābūt. Nu nevar visi rakstīt kā Puče arī tad, ja informācijas pieejamība būtu līdzvērtīga.
[+] [-]
Tā gan bija replika un pamatdomu nemaina.
[+] [-]
Viss ir pareizi, taču ar piebildi, ka tekstu drukā esošās kārtības un situācijas atbalstītājs. Situācijas, kad, Latvijā, sporta žurnālistika no pasaules tendencēm atpaliek tāpat kā LAČ hokejā no NHL.
Ar intervijām sāks (ja ne tieši sāks, tad darbības sākuma periodā tās iekļaus) jebkurš, kuram ir kādi plāni un ambīcijas šajā sakarā (laikā kad man pašam vēl bija kkādas +/- ilūzijas par žurnālistiku, tieši ar Intervijām sāku [Ivanāns, Daugaviņš, Bārtulis] un tās, tomēr, kko deva uz to brīdi). Un tas, ka sava vieta jāizcīna pareizi. Laiks ir viens paņēmiens, bet dotajā situācijā nebūt ne galvenais un vienīgais.
Par analītisko žurnālistiku. Te ir runa tieši sporta analītiku (Lato Lapsa, šķiet, par sportu raksta tikai tad, kad Biedriņš vai Skrastiņš miljonāru sarakstos ir jāiedrukā) ne tik par jaunajiem censoņiem, bet par situāciju Latvijā kā tādu (izvirzot "nopelniem bagātos" priekšplānā). NAV!
Lai spriestu, protams, vajag paiet kādam laika, taču tendence (kā tas izvērtīsies nākotnē, cits jautājums) ir acīmredzama. Pēdējos gados aizvien skaļāka ir amatieržurnālistika un sportistu pašreklāma, kā arī jomu ekspertu pārdomas (blogi).
ESPN - tādā pašā sakarā kā NHL un NBA visu jauno hokejistu/futbolistu [neaizsneidzamais] sapnis.
In other words - velosipēds nav jāizgudro, bet gan uz to ir jāpārsēžas no bērnu ratiņiem.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Jautājums, galvenokārt, ir cits - vai jaunie žurnālisti šajā sabiedrībā/nozarē/nišā var ienest ko jaunu.
, kam īsti nepiekrītu- 'vakardienas boršča' vārīšana vai maisīšana ir visas žurnālistikas kopējā problēma. Pastāvēs, kas mainīsies. Tas, ka jaunam ir jābūt jaunām idejām, ir pats par sevi saprotams, taču- ne galvenā problēma. Sporta žurnālistikā attīstīties var arī 'pa veco metodi'. Problēma tā, ka šobrīd nav ne viens, ne otrs. Kāpēc? Tas ir cits jautājums.
[+] [-]
[+] [-]
Nu nesāks taču ne Matulis, ne Kreipāns, ne Puče, ne kāds cits pēkšņi rakstīt savādāk... . Bet ja jaunie mēģinās iet "pa veco metodi" (t.i., turpinās "sildīt", nevis izvārīs jaunu), tad kurš viņus lasīs? Personīgi es labāk izvēlēšos "brendu", t.i., Matuli, Puči, Kreipānu.
Bet jaunajiem censoņiem šāds variants nozīmē tikai gaidīt, kad iepriekšminētie kungi aizies pensijā... .
[+] [-]
Bet, jā, lūk, piemērs kā vajag "izsisties". Cilvēks atnāca ar jaunām idejām un jaunu darba plānu! Viss ir vienkārši.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Pieļauju, ka ar savu nelielo apmēru. Nav konkurences. Nav rīvēšanās. Jaunajiem nav, kur uznākt. No otras puses, ir jāstrādā, un ar darbu vienmēr var paveikt lielas lietas. Es principā ar abām rokām neatbalstu un neatbalstīšu tos, kas stāsta, cik daudz Latvijā jauno čaļu, kas teju teju jaunie Hemingveji, bet vecie Kreipāni un Matuļi viņus aiztur.
Ja paņemam karikatūristus- pirms augsti godājamā Šļūkas jaunskunga arī (pieļauju! nav datu.) bija t.s. tukšā vieta un 'vecais borščs' Oša un vēl kāda personā. Tā sfēra ir tik maza, ka jauni talantīgi cilvēki tur vienkārši, iespējams, parādās retāk.
Bet kopumā- tā tēma ir n diskusiju vērta. Vienas atbildes nav.
[+] [-]
+1 [+] [-]