Facebook
GoogleSOK atliek lēmuma pieņemšanu par svarcelšanas vietu olimpiskajās spēlēs
Foto: AFP/Scanpix
Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) šodien nav pieņēmusi galīgo lēmumu par svarcelšanas statusu olimpisko spēļu programmā.
Starptautiskajai olimpiskajai komitejai šodien bija jāpieņem lēmums par to vai svarcelšana būs saglabājusi savu vietu 2024. gada olimpiskajās spēlēs, vai arī nē, taču tas netika izdarīts, jo SOK vēlas turpināt uzraudzības un kontroles procesu, lai rūpīgāk izvērtētu Starptautiskās svarcelšanas federācijas (IWF) veikumu tīra sporta principu ieviešanā.
Atgādināsim, ka 2017. gadā SOK lika IWF veikt virkni darbību, kas uzlabotu situāciju cīņā ar dopingu, jo šī problēma spēka atlētu vidū bija ļoti aktuāla. Tāpat pagājušajā gadā starptautiskā federācija piešķīra viena gada diskvalifikācijas virknei vadošo svarcelšanas izlašu – Krievijai, Kazahstānai, Ķīnai, Baltkrievijai un citām.
Tāpat virkne vadošo sportistu, tajā skaitā 2008. un 2012. gada olimpisko spēļu medaļnieku, atkārtotajās dopinga analīžu pārbaudēs uzrādīja pozitīvus rezultātus par ko arī tika diskvalificēti.
Šie notikumi, protams, bija gana satraucoši un tika runāts, ka svarcelšana, kas ir viens no tiem sporta veidiem, kas olimpiskajās spēlēs ir bijis kopš to pirmssākumiem, varētu tikt izslēgta no spēļu programmas.
Pašā IWF pauda pārsteigumu par šīsdienas lēmumu, taču pauda apņēmību strādāt iepriekšējā virzienā. "Protams, ka mēs esam pārsteigti, taču saprotam problēmas nopietnību un turpināsim strādāt pareizajā virzienā," sacīja IWF vadītājs Tamašs Ajans, "taču ir arī jāatzīst, ka dopinga kultūra, kas ir izveidojusies daudzās valstīs nevar tikt izbeigta viena gada laikā."
Par svarcelšanas vietu 2024. gada olimpiskajās spēlēs, kas norisināsies Parīzē tiks lemts vēlāk, pagaidām precīzu datumu neminot.
Izmantotie resursi:
International Weightlifting Federation...
-1 [+] [-]
[+] [-]
Par sporta veidu. Ir sporta veidi, kas vienkārši nevar eksistēt bez dopinga - vieglatlētika, svarcelšana, peldēšana, jo tajos pats cilvēks arī uzstada rezultātu. Nevar uzlabot kaut kādu starpposmu (tehnisku), lai rezultāts, ja ne kvalitatīvi, tad vismaz kvantitatīvi uzlabotos. Ir "jāuzlabo" pats cilvēks.
Un te sākas tā ētiskā jautājuma puse - vai mēs varam atzīt to, ka sportā ir jābūt "smagajai" farmakoloģijai? Vai varam atzīt, ka cilvēks kā dzīvs radījums savas fiziskās spējas esošajos apstākļos un pie pašreizējām sabiedrības zināšanām jau ir izsmēlis?
Savukārt, ja šī farmakoloģija tiek atļauta, tad ir jautājums par apjomiem, jo tas UZREIZ novedīs pie 16gadīgajiem pašnāvniekiem, kas rezultāta dēļ sevī salies desmit spaiņus farmas, ka tik pacelt/noskriet utt.
Es nemaz nerunāju par to, ka pacelt tos kg ko sportisti VIDĒJI ceļ TOP sacensībās (OS, PČ, lielajos reģionālajos čempionātos), bez smagās farmakoloģiskās palīdzibas ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti grūti un pat teorētiski iespējams tikai izredzētajiem. Atkārtošos, ceļ vidēji, nevis par medaļām cīnoties.
NAV cilvēkam tik daudz veselības, lai varētu celt tos svarus, ko pašlaik prasa lielajā sportā.
-2 [+] [-]
Otrkārt svara kategorijas tāpat maina ik pa pāris gadiem,tātad visu nonullē. Tātad atsaukties uz pagātni nav pamata.
Diemžēl tagad lieto uz nebēdu un tīrs sports ir netīrs sauklis.
Principā pro sportā vajadzētu ļaut lietot,bet ar ko tas beigtos hvz