Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1544, Did:0, useCase: 3

Sacensības kā no zinātniskās fantastikas: robotu sporta rekordi un grūtības

Rolands Eliņš

Sacensības kā no zinātniskās fantastikas: robotu sporta rekordi un grūtības
Foto: Reuters/Scanpix

Augusta beigās Ķīnā norisinājās plaša mēroga sacensības. Taču papildus mums labi zināmām un saprotamām olimpisko spēļu disciplīnām (100m sprints, augstlēkšana, cīņu sports, galda teniss, futbols utml.) bija arī sacensības, kuru nosaukumi liek pacelt uzacis uz augšu, piemēram, gultas saklāšana un grāmatu salikšana plauktos. Tas tādēļ, ka sacensībās sacentās nevis cilvēki, bet roboti, kas izveidoti cilvēkveidīgā formā.

Humanoīdo robotu pasaules spēles (WHRG). Pasaules medijos tās tika dēvētas arī par "robotu olimpiskajām spēlēm", bet ar šo terminu jābūt uzmanīgiem, jo brends "olimpiskās spēles" pieder SOK, un SOK advokāti ir laipni gatavi atgādināt, ka citas sacensības jau vairs nevar reklamēt un saukt šajā vārdā. Taču pēc būtības līdzība, protams, pastāv. Humanoīdo robotu spēles Ķīnā šogad bija liels pasākums, tajā piedalījās vairāk nekā 600 komandas, kas sacentās kopā 51 disciplīnā.

Plašāku uzmanību šīs spēles izpelnījās, kad 100m skrējiena sacensībās robots distanci noskrēja 9.39 sekundēs, kas ir ātrāk arī kā pasaules rekords sprintā. Juseina Bolta fantastiskā skrējiena laiku pēc tam cits robots pārspēja vēlreiz, distanci veicot jau 8.64 sekundēs. Protams, nav pareizi teikt, ka Bolta rekords ticis pārspēts - tikpat labi var apgalvot, ka Bolta rekordu pārspējis arī Makss Verstapens, braucot ar "Formula 1".

WHRG norisinājās otro gadu pēc kārtas, un tās patiešām izskatās kā kaut kas no zinātniskās fantastikas žanra. Kā jau noprotams no nosaukuma, robotiem jābūt cilvēkveidīgā formā - ar divām rokām, divām kājām un cilvēkam līdzīgiem izmēriem. Tāpat robotiem bija jābūt patstāvīgiem, nevis vadāmiem no distances, tiesa, dažas disciplīnas pieļāva cilvēka komunikāciju ar robotu un piedalīšanos lēmumu pieņemšanas procesā.

Kas no tā visa sanāca? Sprinta sacensības pierādīja, ka roboti var skriet ļoti ātri, taču ar apstāšanos gan tik viegli nevedas un skrējiens beidzās ar ieskriešanu sienā pilnā ātrumā. Lielas problēmas sagādāja šķēršļu skrējiens. Līdzjutēju emocijas izraisīja svarcelšana - robotu centieni pacelt svara stieni un ļodzīšanās zem lielā svara gandrīz vai lika just tiem līdzi. Augstlēkšanā robotam izdevās pārlekt 2.88 metru lielu augstumu. Kikboksā daudzi sitieni bija gluži vienkārši pa gaisu. Ielu dejas jeb breikdenss, kas bija arī Parīzes olimpisko spēļu programmā, deva iespēju robotiem izpausties akrobātiskos trikos, kamēr sacensības tādās mums ikdienišķās lietās kā istabas uzkopšana deva jau daudz pieticīgākus rezultātus.

"Ja es jums vaicātu, kas ir grūtāk paveicams - apmest salto vai salocīt drēbes -, vairums cilvēku atbildētu, ka drēbju salocīšana ir daudz vienkāršāka," portāls "Nature" citē Kārenu Lju, Stenfordas universitātes zinātnieci. "Taču humanoīdiem robotiem mūsu ikdienišķās dzīves uzdevumu paveikšana ir daudz sarežģītāka nekā akrobātiski lēcieni."

Lju skaidroja, ka roboti spēj uzrādīt iespaidīgus rezultātus vieglatlētikas sacensībās, jo tajās robotiem nav nepieciešams "domāt". Proti, vieglatlētikā katrā disciplīnā nepieciešams sasniegt maksimumu, un robots paveic tieši to. "Katrā milisekundē robotam ir skaidra informācija, kas jādara un cik daudz enerģijas jāizmanto. Tam nav nepieciešams pielāgoties," skaidroja Lju.

Savukārt jau tāds uzdevums kā naglas iedzīšana dēlī izrādījās ļoti sarežģīts, novedot arī pie komiskiem rezultātiem.

Šeit jāņem vērā, ka Pekina nerīkoja šādu milzīgu pasākumu, lai pasmietos par sevi. Tāpat galvenais nebūt nebija labāko robotu noskaidrošana, sprinta rekordu "labošana" un skatītāju izklaidēšana. 666 vietējo komandu piedalīšanās bija Ķīnas propagandas muskuļu izrādīšana, kā to raksturoja britu medijs "The Guardian", ņemot vērā Ķīnas režīma cīņu par vietu pasaules tirgū. Kā nekā, šovasar ASV aizliedza Ķīnas humanoīdo robotu importu savā teritorijā, pamatojot to ar drošības riskiem.

Līdz ar to arī sacensību TV tiešraidēs tika izrādīts pārsvarā tikai tas, ko Ķīna vēlējās pasaulei redzēt - bokss, futbols, vieglatlētika. Kamēr robotu acīmredzamās problēmas, piemēram, glāzes piepildīšanā ar ūdeni tika atspoguļotas minimāli.

Lai gan šis nepārprotami bija jaunāko tehnoloģiju pasākums, tas daudzos veidos tika rīkots pēc sporta sacensību līdzības, veicinot līdzīgu atmosfēru - līdzjutējus tribīnēs, tiesnešus, vizuālo noformējumu, atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kas nepārprotami atgādināja olimpisko spēļu ceremonijas, pat mikszonas, kur robotu veidotāji atbildēja uz mediju jautājumiem.

Par to, ka olimpiskās spēles drīz aizvietos robotu spēles, droši vien nevajadzētu satraukties. Vai kaut kur pie apvāršņa ir humanoīdo robotu ienākšana cilvēku ikdienā? Par to gan viedokļi atšķiras. Izteikti viedokļi gan par to, ka WHRG 2026 parādīja milzīgu lēcienu uz priekšu, gan par to, ka WHRG 2026 vieglatlētikas rekordi neko īpašu nenozīmē un ka būtu jākoncentrējas uz robotu grūtībām veikt vienkāršākus uzdevumus, kas prasa kaut nelielu mijiedarbību ar apkārtējiem objektiem.

"Es aizeju nosnausties un, kad pamostos, pasaule jau ir mainījusies," par tehnoloģiju attīstības ātrumu intervijā BBC izteicās Čens Tianju, Hangžou Tehnoloģiskā institūta profesors.

Izmantotie resursi:
https://www.bbc.com/news/articles/c...
https://www.theguardian.com/news/ng...
https://www.nature.com/articles/d41...
https://www.reuters.com/sports/robo...