Sezona noslēgums dubļu vannās

2009-09-28 19:50 Kristaps Driķis

@KristapsDrikis

Sezona noslēgums dubļu vannās — Komanda SK Taurene sezonas noslēgumā. ( no kreisās Ģirts Gnedlers, Krišs Driķis, Kristaps Driķis, Kaspars Driķis)

Ar patiesi lielu gandarījuma un apmierinātības sajūtu mana pirmā pilnvērtīgā velo sacensību sezona veiksmīgi ir beigusies. Smiltenes SEB MTB trase bija tāds īsts un trekns punkts uz i.

Par pēdējā posma burvību un lielisko trasi bija skaidrs jau pagājušonedēļ – pēc pirmās iepazīšanās ar to. Tikai vakar tā bija daudz vairāk pielijusi un bīstamāka nekā biju gaidījis. Dubļu vannas, koku saknes, mīksta smilts, sūnas un kāpumi, braucot trasē, likās tīrais nieks, jo biju noskaņojies lielai cīņai gan ar sevi, gan saviem lielākajiem konkurentiem – abiem brāļiem. Šī ir viena no nedaudzajām trasēm, kurā koncentrēšanās jāsaglabā no pirmā līdz pēdējam kilometram – tikai pēc upītes šķērsošanas varēja justies pietiekami mierīgs, jo atlicis vien kāpums, un ballīte bija beigusies.

Pavelkot treknu svītru visai manai velo sezonai, ar īpašiem rezultātiem SEB MTB posmos nevaru lielīties. Grūtākais un arī pēdējais Smiltenes posms man izrādījās vislabākais rezultāta ziņā – finišs tika sasniegts 511. vietā. Mana vislielākā problēma, kāpēc necīnos regulāri pirmajā 500-niekā, ir skaidra – viss ir galvā! Neesmu tik pārliecināts par savām spējām ātros un garos nobraucienos, brīžiem braucu pārāk uzmanīgi, un visu to, ko pazaudēju nobraucienos, ir jāatgūst kāpumos, kuros gan, īpaši nezīmējoties, patiesi jūtos ļoti labi un spēcīgi.

Vakardienas uzstādītais mērķis bija nobraukt labāk par vecāko bračku tā, lai viņu apsteigtu sezonas kopvērtējumā. Visas trases garumā izliku visu, cik manā ne īpaši sportiskajā augumā ir, finišā ierodoties par 12 minūtēm ātrāk, bet, kā izrādījās, tas bija par maz. Šobrīd, izdarot secinājumus, pats jau vien esmu vainīgs, jo iegāza Tukuma posms, uz kuru neaizbraucu, bet izvēlējos laisku pasēdēšanu kopā ar saviem vidusskolas draugiem. Tieši Tukums bija tas posms, kurā bračkas bija saņēmuši pietiekami daudz punktu, un tas nekas, ka tikai vienās sacīkstēs viņiem bija izdevies mani apsteigt. Sezonas kopvērtējumā vietas nedod par skaistām acīm, bet gan par neatlaidīgu darbu visas sezonas garumā.

Šo rindkopu gaidīja ikviens, kurš mani nedaudz pazīst, jo tas nebūtu es, ja nepalielītos ar savu šīs sezonas labāko sasniegumu – 156. vietu 19. Vienības velobraucienā. Šim pasākumam biju īpaši motivēts, jo pagājušajā gadā, sākot no pašām beigām, aizcīnījos līdz sestā simta vidum. Šogad lietainā svētdienas dienā, kuras vakarā devāmies uz Poliju pie mūsu vīriešu basketbola izlases, motivāciju speciāli nebija jāmeklē, mērķi un uzdevumi bija jau skaidri iepriekš. Izdevās gan labāk – 37,5 km garo trasi veicot 1:04:45, kas manai miesas būvei ir atzīstams rezultāts.

Jau tagad esmu apņēmies veikt vairākus darbus, lai pa ziemu daudz nezaudētu fizisko kondīciju. Šobrīd nedaudz atpūta iedota arī velo, kurš ziemā tiks renovēts pilnībā, jo šī bija smaga sezona ne tikai man, bet arī viņam, kurš vasaras periodā kļuva par manu labāko un uzticamāko draugu.