Ingrīda Šmite: "Aicinu Latvijas sievietes pievērsties kalnu riteņbraukšanai"

Kas tevi kā sievieti uzrunā riteņbraukšanā? Kas ir tas, kādēļ Tev sagādā prieku doties dubļainās trasēs un spēkoties gan ar dāmām, gan vīriem?
Pati pēc savas būtības neesmu mierīgais cilvēciņš. Man patīk kustība un piedzīvojumi. Par mani bieži vien draugi un paziņas draudzīgi smejas, ka es arī sacensību laikā spēju redzēt kādas puķes zied trases malā vai kādas sēnes aug. Sacensībās ne tikai koncentrējos uz pašu trasi, bet man patīk palūkoties, kas ir ap to. Man lielu gandarījumu sniedz, ja izdodas labi izbraukt kādas tehniskākas vietas. Esmu MTB piekritēja. Šajā riteņbraukšanas veidā liela loma ir individuālajām spējām un tehniskajai sagatavotībai.

Tu riteņbraukšanā esi kopš 2004. gadā. Kādu motīvu vadīta nonāci šajā sportā?
Riteņbraukšanā nonācu pakāpeniski no piedzīvojumu sacensībām, kur aktīvi startēju iepriekš. Ar vien vairāk braucot velo sacensībās, manī radās lielāka interese un motivācija pacīnīties arī par augstākām vietām sieviešu vērtējumā. Sākumā braucu tautas klasē, bet, kad piedzīvojumu sacensības pagāja izteikti otrajā plānā, sāku piedalīties sporta distances sacensībās. Lai trenētos metodiski vēl pareizāk, sāku trenēties pie trenera.

Kādi bija Tavi pirmie sportiskie panākumi riteņbraukšanā?
Pirmie nopietnie panākumi bija 2008. gadā, kad izcīnīju otro vietu Latvijas čempionātā MTB XCO krosā sieviešu elites konkurencē. Piekāpos tikai tobrīd labākajai mūsu valsts riteņbraucējai Ivandai Eidukai. Tajā pat gadā guvu otro vietu arī Latvijas čempionātā MTB maratonā kurš notika Kandavā. Atminos, ka man bija ļoti sīva cīņa ar Andu Savļenko. Arī Anda velosportā nonāca no piedzīvojumu sacensībām. Tikai viņa velosportam pievērsās ātrāk, kā arī viņas sekmes rezultātu izteiksmē bija labākas. Tomēr šajā čempionātā man izdevās Andu pārspēt.

Riteņbraukšanā Tu esi 14 gadus. Kāds ir Tavs viedoklis par sieviešu riteņbraukšanas attīstību Latvijā šajā laika posmā?
Protams, ka konkurence ir mazāka nekā puišiem. Gribētos lielāku meiteņu skaitu sacensībās. Uzvarēt vai gūt cita veida panākumus lielākā konkurencē vienmēr ir patīkamāk. Šobrīd lielākoties sacensības notiek kopā ar puišiem, kas ietekmē to gaitu un reizēm arī iznākumu. Ļoti interesanta pieredze man bija Siguldā notiekošais Eiropas čempionāts MTB maratonā, kur dāmām tika rīkots atsevišķs brauciens. MTB maratonos man šī bija pirmā šāda veida pieredze. Pirmie kilometri pagāja nesalīdzināmi rāmākā tempā nekā vīriem. Trase bija gara un kāpumiem bagāta. Man pašai ļoti patīk garākas distances, jo uzskatu ka mana stiprā puse ir izturība. Savukārt ātrie starti īsajās distancēs man nedodas viegli. Arī nejaušības garākās distancēs ir mazāk iespējamas, jo dalībnieces sadalās pēc spēku samēriem.

Tu esi aizvadītā gada Latvijas labākā amatieru MTB riteņbraucēja. Vai karjeras laikā tev ir bijusi doma šim aizraujošajam sporta veidam pievērsties profesionālākā līmenī?
Nē, noteikti nē. Aizvadītā vasara man gan pagāja nedaudz profesionālā līmenī, jo bija laiks tikai treniņiem. Strādājošam cilvēkam ir jābūt ļoti disciplinētam, lai varētu atlicināt pienācīgu laiku treniņiem.

Pastāsti vairāk par savu treniņprocesu…
Ziemas treniņos divas reizes nedēļā apmeklēju vingrošanu, kur uzsvars tiek likts uz dziļo muskuļu nostiprināšanu. Treniņi tiek aizvadīti arī kāpelējot pa Siguldas trepēm ar vai bez papildus svariem. Neiztrūkst arī darbs uz velo trenažiera. Ja ir piemērots laiks, treniņu nolūkā nodarbojos arī ar distanču slēpošanu. Ar velosipēdu ārā ziemas apstākļos braucu retāk, jo konkrētos uzdevumus, manuprāt, labāk var paveikt uz trenažiera. Āra velo treniņi vairāk veltīti apjoma sakrāšanai. Esmu braukusi arī velotrekā, kur pirmos soļus man palīdzēja apgūt Arvis Piziks, kuram sekojot, uzbraucu arī līdz virāžas augšai. Regulārus treniņus trekā gan neaizvadu.

Ja nav noslēpums, lūgšu tevi padalīties ar aizvadītā gada statistiku par pavadītajām treniņu stundām…
Kopējās treniņu stundas 2017. gadā man bija ap 580. Stundu skaits pēdējos gados daudz nemainījās. Nobrauktie kilometri āra treniņos bija nedaudz zem 7000. Iepriekšējos gados, varbūt, nedaudz vairāk kilometri tika nobraukti, tomēr aizvadītajā sezonā treniņu darbs bija specifiskāks, ar vairāk uzdevumiem.

Tavu treniņu procesu koordinē treneris. Iepazīstini ar viņu…
Otro gadu pēc kārtas mans treneris ir Jānis Mūsiņš no “Train2Win”. Jānis vada arī vingrošanas treniņus. Esmu nedaudz par slinku, lai pati sev saplānotu kvalitatīvu treniņu procesu. Pēc darba dienām atnākot mājās, es varu atvērt Jāņa sagatavotu kvalitatīvu treniņa plānu, ko arī maksimāli cenšos realizēt. Pēc katra treniņi ir komentāri, no kā vadoties plāns tiek piekoriģēts.

Kāda ir bijusi tava aizvadītā sezona?
Aizvadītā sezona izcēlās ar to, ka es nobraucu visus “SEB MTB” un visus “Vivus.lv MTB maratona” seriālu posmus. Piedalījos arī Latvijas čempionātā MTB XCO krosā. Sezonas beigās sakrājās liels sagurums, jo vasaras periodā bija vien divas brīvas nedēļas nogales. Citām aktivitātēm laiks atlika pavisam maz. Šajā gadā savu sacensību kalendāru plānošu tā, lai būtu iespēja atvilkt elpu un doties arī kādā mierīgā dabas baudīšanas izbraucienā pa mežu. Vēlos startēt arī starptautiskajās Beskidu MTB sacensībās Polijā, kā arī, iespējams, vēl kādā nozīmīgā MTB braucienā Eiropas valstīs. Tas priekš manis ir kā lielais burkāns, kam gatavoties. Latvijā savu vietu vairāk vai mazāk zinu.

Kuri ir spilgtākie atmiņā paliekošie brīži no 2017. gada sacensībām?
“Vivus.lv MTB maratona” Apes posms bija atmiņā paliekošs notikums. Interesanta trase, ko papildināja lietus un tā radītie dubļi. Braukšana bija kā pa ziepēm. Tā bija liela cīņa ar sevi, lai varētu nobraukt līdz galam. Lieliska trase bija Pļaviņās – čempionāta cienīga, baudāma gan vizuāli, gan tehniski.

SEB MTB maratonā sezonas lielāko daļu atradies kopvērtējuma līderes godā “Toyota Hybrid” distancē. Kā esi apmierināta ar savu sniegumu šajā seriālā?
SEB MTB maratona sezonu vērtēju kā ļoti labu. Izcīnīju trešo vietu “Toyota Hybrid” distances kopvērtējumā. Protams, bija ļoti patīkami lielāko daļu posmu sacensības uzsākt no pirmās starta rindas. Tas dod lielākas izredzes iekārtoties un noturēties labākā grupā. Sacensību ziņā man visspraigākais izvērtās Mārupes posms, kur izcīnīju trešo vietu. Visu distanci braucu kopā ar Igaunijas čempioni Grētu Šteinburgu, kurai piekāpos vien pēdējos metros, kur man nedaudz ceļu nogrieza viens no vīriem. Domāju, ka cīņa ar Grētu būtu bijusi līdz pašai finiša līnijai. Sajūtu ziņā vislabāk jutos Kuldīgā, kur trase, lai arī līdzena, tomēr šajā reizē bija ļoti dubļaina. Lai arī man ir bailes no saslīdēšanas dubļos, tomēr reizē lielu gandarījumu rada sajūta, kad sarežģītus posmus izdodas sekmīgi pievarēt. Tas dod papildus pārliecību par saviem spēkiem.

Vai bija kāds brīdis, kurā sev izvirzīji uzdevumu cīnīties par uzvaru SEB MTB maratona kopvērtējumā?
Bija skaidrs, ka Katrīna un Lelde ir ātrākas par mani, tādēļ par uzvaru kopvērtējumā es nedomāju. SEB MTB maratonā ir jāspēj turēt ļoti augsts temps no sākuma līdz beigām. Šajā ziņā priekšrocības ir jaunākām sportistēm. Iespējams, garākās un sarežģītākās distancēs manas izredzes būtu labākas.

Kāds ir Tavs atskats par aizvadīto sezonu “Vivus.lv MTB maratonā”?
Šajā seriālā biju noskaņojusies uz nedaudz labāku rezultātu kopvērtējumā. Sapratu, ka vēl vairāk ir jāstrādā pie tehnisko iemaņu uzlabošanas. Iespējams, šajā gadā man palīdzēs Polijas sacensībās gūtās tehniskās iemaņas. No iepriekšējās pieredzes, varu teikt, ka kādu laiku pēc atgriešanās no Sudetu MTB daudzdienu sacensībām, ir sajūta, ka Latvijā bīstamu nobraucienu nav, bet ar laiku tas viss pamazām aizmirstās. Man ļoti patīk “Vivus.lv MTB maratona” trases, kas tehniski ir maksimāli interesantas. Vēlētos, lai mana vecuma grupa būtu nedaudz spēcīgāka, kas veicinātu vēl lielāku progresu arī man. Ceru, ka šajā gadā konkurence būs sīvāka.

Pastāsti par savu pieredzi, startējot sacensībās ārpus Latvijas…
Zināma pieredze ir sakrāta. Trīs reizes Polijā pieveicu Sudetu kalnu MTB daudzdienu sacensības. Karpatu kalnos esmu aizvadījusi vēl vienu MTB daudzdienu velobraucienu ar orientēšanās elementiem. Esmu sekmīgi nobraukusi “Transalp” daudzdienu MTB sacensības. Īpašs prieks par desmit aizvadītajiem “Haanja 100” MTB maratoniem Igaunijā. Daudz braukts arī Rouges daudzdienu MTB maratonā. Ārzemju sacensībās veicamās distances iepriekš nav izbrauktas, kas liek daudz lielāku uzmanību koncentrēt uz trasi. Visu laiku ir kaut kas jauns un interesants.

Kuras ir bijušas smagākās starptautiskās MTB sacensībās, kurās esi piedalījusies?
Tā bija pirmā reize Sudetu kalnos. Neko tādu tobrīd nebijām gaidījuši. Sapratu, ka es nevaru nobraukt no kalna. Bija gan bailes, gan tehniskās iemaņas tobrīd nebija pašā augstākajā līmenī. Nobraucieni ir tik gari un tehniski sarežģīti, ka vairākkārt nācās apstāties un atpūtināt rokas, lai varētu noturēt stūri. Piektajā dienā iestājās lūzuma punkts, kad spēki bija beigušies. Tomēr par spīti visām grūtībām vēlme nobraukt līdz galam bija spēcīgāka par vēlmi izstāties. Finišs pēc pēdējā etapa bija ar lielu gandarījumu. Milzīgs prieks par paveikto. Tajā brīdī bija skaidrs, ka jāpiedalās arī nākamajos gados, tikai jau ar nopietnāku sagatavošanos.

Jānoņem cepure tavā priekšā arī par desmit pieveiktajiem “Haanja 100” MTB maratoniem…
Pa vienai reizei esmu uzvarējusi gan Hānjas 100 kilometru braucienā, gan 100 jūdžu braucienā. Uz pjedestāla esmu bijusi vēl vairākas reizes, tomēr visbiežāk iegūtas ceturtās vietas. Igauņu organizators Ivars ir ļoti pretimnākošs, piešķirot bezmaksas dalību viesiem uzvarētājiem. Ivars ar visu savu sirdi un dvēseli ir šajā pasākumā, ko var redzēt pēc ļoti lieliski sagatavotām trasēm un dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm.

Kādus personiskos mērķus sev esi izvirzījusi 2018. gada sezonai?
Būt stiprai! Ceru, ka stiprākai nekā šajā gadā. Pie tā arī cītīgi strādāju treniņos. Svarīgi, lai morāli nebūtu nogurusi no pārlieku daudz sacensībām. Ja sacensības nebūs tik daudz, ceru, ka braukšanas azarts būs vēl lielāks nekā līdz šim. Braucot ar azartu, arī rezultāti būs augstāki.

Aizvadītajā gadā tu kļuvi par Latvijas Riteņbraukšanas amatieru MTB ranga čempioni. Cik daudz šim vērtējumam sezonas laikā izdevās pasekot līdzi?
Sekoju amatieru MTB rangam. Tas bija viens no maniem mazajiem mērķiem, ko vēlējos sasniegt. Vienu brīdi likās, ka manas pozīcijas var tikt apdraudētas. Tomēr viss izdevās sekmīgi. Zināju cik sacensības ir jānobrauc, lai iegūtu ieskaiti un to arī paveicu. Bija iespēja arī mazajās sacensībās iegūt papildus punktus, ja kādas problēmas radās lielajos MTB maratonos. Prieks, ka tika vērtēta nevis sacensību kvantitāte, bet kvalitāte.

Kas bija tava panākumu atslēga kļūšanai par amatieru ranga čempioni?
Tas, ka viss izdevās sekmīgi abos lielākajos Latvijas MTB seriālos. Nepievīla tehnika, kas ļāva izvairīties no palikšanas bez punktiem.

Ko Tev novēlēt šajā sezonā?
Veselību, izturību un veiksmi. Pārējo visu ar darbu var sasniegt. Savukārt es visiem riteņbraucējiem novēlu interesantas trases, cīņas sparu un veiksmi! Tiekamies trasēs!

Izmantotie resursi:
lrf.lv