Skujiņš: "Kad Karloss piebrauca priekšā, viņš izraka sev kapu cīņā par otro vietu"

Esmu tādā sajūsmā, ka grūti padomāt. Kādas ir tavas pirmās domas pēc lieliskās dienas?
Par aizvadīto dienu esmu pietiekami apmierināts, jo šajā situācijā nebija nekā tāda, ko varētu izmainīt. Protams, dažreiz otrā vieta sāp, bet šajā gadījumā jābūt priecīgam, jo nebiju īsti spējīgs cīnīties par uzvaru.

Uzvarētāju Nansu Peteru atceros no pagājušajā gada "Giro d'Italia", kur viņš diezgan līdzīgā stilā uzvarēja no atrāviena, kamēr Krists Neilands bija piektais. Televīzijā viņš izskatījās pārliecinoši, bet tu biji tuvāk nekā es, tāpēc zini labāk.
Viņš nebija pats spēcīgākais, braucot kalnā augšā, jo Ilnurs Zakarins, manuprāt, bija spēcīgāks, bet Nanss bija pietiekami spēcīgs, lai noturētos kopā ar Zakarinu un nobraucienā no viņa aizbrauktu prom. Pēdējo kalnu uzsākot, viņam nebija tik liela pārsvara pār Zakarinu, tomēr - vai viņš to noturēja vai palielināja - precīzi nezinu. Cepuri nost. Viņš bija spēcīgākais braucējs atrāvienā.

Kurā brīdī kopīgi ar Karlosu Veronu apsteidzāt Zakarinu? Vai tas bija nobraucienā, jo televīzijā izskatījās, ka viņš nemāk braukt lejā no kalna?
Jā. Viņš ir no tiem braucējiem, kas nobraucienos nejūtas tik komfortabli, ko varēja redzēt pirmajā nobraucienā. Nebiju satraukts par to, ka Zakarins ir priekšā, bet Nanss Peters bija pietiekami spēcīgs, lai no mums aizbrauktu prom.

Pastāsti vēl par Petera un Zakarina ķeršanas procesu. Cik labi sastrādājāties?
Sadarbība nebija tik slikta. Protams, visi mēgināja cits citu pievaktēt, lai nav tā, ka kāds nepalīdz. Sevišķi pēdējā kalnā, kad biju divatā ar Karlosu Veronu, kurš man ir salīdzinoši zināms braucējs. Varbūt par lielu draugu nesaukšu, bet par paziņu noteikti. Diezgan korekti viens pret otru izturējāmies. Domāju, ka neviens no mums noslēgumā neko netaupīja. Gājām uz visu banku. Darījām, cik varējām. Tomēr pat divatā mēs nebijām tik spēcīgi, lai sadeldētu deficītu.

Finišā varēja redzēt, ka viltīgi nogaidīji. Protams, tu esi ar labākām sprintera īpašībām nekā Verona.
Karloss finišā zināja, ka esmu ātrāks. Viņš īsti necerēja mani pārspēt. Tajā brīdī, kad pēdējos 500 metros piebrauca man priekšā, viņš izraka sev kapu cīņā par otro vietu.

Cik labi juties kalnos? Kā veicās nobraucienos?
Jutos diezgan labi, bet ne izcili. Esmu apmierināts un labi braucu, bet Peters bija labāks. Nobraucienos diezgan labi gāja. Jutos komfortabli. Noteikti biju viens no tiem, kas tad varēja atpūsties.

Tātad pēc tava teiktā var spriest, ka esi juties vēl labāk.
Jā, varbūt ne šajā tūrē. Piemēram, "Criterium du Dauphine" bija dienas, kad jutos tiešām izcili. Tas bija pēdējos posmos. Ar tādām sajūtām, kādas bija tur, varētu šodien krietni labāk nobraukt.

Cik vatus [jaudas mērvienība] izspiedi kalnos?
Pirmajā kalnā vidējais 325w (40 minūtes), otrajā kalnā - 370w (49 min), bet trešajā - 386w (28 min). Nekāds kosmoss tas nav.

Kā tika izlemts, ka tieši tu brauksi dienas atrāvienā?
Mēs bijām divi cilvēki no "Trek-Segafredo", kas varēja cīnīties par atrāvienu - es un Niklass Egs. Šajā gadījumā man izdevās trāpīt īstajā. Atrāviens aizgāja prom diezgan ātri, jo sākumā bija šauri ceļi. Pēc kādiem desmit kilometriem mums bija neliels pārsvars. Bija skaidrs, ka, ja nekas drastiski nemainīsies, tad mēs būsim tā grupa, kas šodien tiks palaista brīvībā. Tomēr nezinājām, cik daudz laiks tiks iedots, jo kāda komanda peletonā varēja sākt ķert. Mums paveicās, ka labākais braucējs kopvērtējumā bija 15 minūtes aiz līdera. Līdz ar to neviens neuzņēmās iniciatīvu, tāpēc līdera komandai arī nebija jāiespringst. Man bija diezgan liels pārsteigums par iedoto pārsvaru.

Kurā brīdī zināji, ka jūs esat tie 13 braucēji, kas cīnīsies par uzvaru?
Kad sākām otro kalnu, tad bija skaidrs, ka cīnīsimies par uzvaru. Ja pirmajā kalnā kāda komanda būtu kārtīgi paņēmusi uz sevi, tad pārsvars diezgan ātri varētu tikt sadeldēts, jo starp pirmo un otro kalnu bija diezgan līdzens un pretvējš. Ja kāda komanda būtu vēlējusies, pārsvars tiktu sadeldēts.

Mazs erudīcijas jautājums. Pēc finiša nācās meklēt pēdējo latviešu riteņbraucēju, kurš ir bijis labāko trijniekā "Tour de France" posmā. Vai tu vari pateikt, kurā gadā latvietis pēdējo reizi bija "Tour de France" posma "Top 3"?
Varu pateikt, ka "Top 3" noteikti bija 1994. gadā [Pjotrs Ugrjumovs izcīnīja divas uzvaras un vēl vienu reizi bija otrais kādā no posmiem]. Vai pēc tam kāds ir bijis "Top 3", grūti pateikt.

Nemocīšu vairāk. Romāns Vainšteins 2003. gada trešajā posmā bija otrais. Toreiz viņš finiša spurtā piekāpās vienīgi Alesandro Petaki, bet apsteidza tādus sprinta dūžus kā Oskaru Freiri, Ēriku Cābelu, Robiju Makjūenu...
Loģiski.

Pagaidām tikai Ugrjumovs ir uzvarējis "Tour de France" etapu, turklāt divus vienā gadā. Vai tu spēsi šogad viņam pievienoties ?
Ja šogad uzvarētu divos posmos, tad tas man būtu milzu pārsteigums, bet viens posms... Kas to lai zina? Šodien arī nebiju tik tālu.

Cik ļoti būsi noguris rītdien? Kā parasti jūties nākamajā dienā pēc šāda atrāviena?
Būšu ļoti noguris. Pirmajā "Tour de France" nākamā diena pēc atrāviena, kur paliku piektais, bija brīvdiena. Līdz ar to varēju kārtīgi atpūsties. Par pagājušo "Tour de France" es neatceros. Jāatzīst, ka smagākās dienas man ir nevis pēc atrāvieniem, bet gan brīvdienām. Rītdien varbūt nebūs smagākā diena, bet, kad otrdien uzsāksim desmito posmu, tā man, iespējams, būs sliktākā diena.

Kā tu vari skaidrot, ka pēc brīvdienas tavs ķermenis tā rīkojas?
Ķermenim patīk atpūsties. Iedod vienu brīvdienu, bet paņem divas.

Cik latviešus esi šogad saticis "Tour de France"?
Šodien pirms starta satiku vienu latvieti. Diemžēl daudz sarunāties nevar un nav labi situācijas dēļ. Tāpēc runāšana ar faniem nav tik izteikta, bet pāris vārdus paspējām pārmīt, un redzēt Latvijas karogu bija patīkami.

"Tour de France" atrodas arī Andris Reiss, kurš strādā "Astana". Vai esi viņu saticis?
Pāris dienas esmu viņu saticis. Pāris vārdus esam pārmijuši. Patīkami viņu satikt, jo sen nebiju redzējis.