Jaunzēlande, saturies - Anglija nāk!

Vājāki, bet tik un tā - spēcīgi

Regbijā visas nacionālo izlašu spēles apzīmē ar vārdu test. Vasaras testa spēles ilgu laiku bija vienīgais veids, kā spēkus samēroja dažādu kontinentu labākās izlases. Pasaules kauss tika iedibināts tikai 1987. gadā. Līdz tam gadskārtējās vasaras un rudens testa spēļu sērijas bija īsti regbija svētki, kam komandas mobilizēja labākos spēkus.

Labākos spēkus komandas mobilizēja arī šīs vasaras sērijām. Jaunzēlande uz trīs spēļu sēriju uzņēma Velsu. Pirmo reizi abas komandas tikās 1905. gadā Kārdifā, kad uz jaunzēlandiešu haku vairāk nekā 40 tūkstošu cilvēku pūlis atbildēja ar Velsas himnu. Tā sporta pasaulē tika iedibināta mūsdienās pašsaprotama tradīcija - himnu izpildīšana pirms spēlēm.

Velsieši All Blacks nav uzveikuši jau 63 gadus. Lai kā arī viņi cerēja pārtraukt šo sausuma periodu, pasaules čempioni visās trijās spēlēs bija spēcīgāki. Atsevišķiem Velsas izlases spēlētājiem šī bija pēdējā iespēja uzvarēt Jaunzēlandi. Lūks Čārteriss, piemēram, pameta savu "Racing 92" klubu tieši pirms izšķirošajām cīņām Francijas čempionātā, lai dotos uz Jaunzēlandi. "Racing 92" pirmo reizi kopš 1990. gada kļuva par Francijas čempioni. Čārteriss piedzīvoja trīs zaudējumus...

Pēc Pasaules kausa vesela sauja pieredzējušo līderu beidza karjeru valstsvienībā, tāpēc sērija pret Velsu bija "jaunās Jaunzēlandes" pirmā spēku pārbaude. Lai arī šī bija vājākā Jaunzēlandes izlase, kāda pēdējos n-tajos gados redzēta, ar Velsu tā spēja tikt galā. Jāatzīmē, ka arī paši velsieši savu savainojumu nomocīto izlasi nodēvēja par neizteiksmīgāko pēdējo gadu laikā. Savu iespaidu atstāja arī tas, ka Jaunzēlandē sezona rit pilnā sparā, bet Eiropā tā jau ir noslēgusies.

Sērijas pirmajās divās spēlēs velsieši lielāko daļu spēles turēja līdzi un pat atradās vadībā, bet pēdējās divdesmit minūtes bija laiks, kad izpaudās All Blacks varenība. Ko abas komandas no sērijas ieguva? Jaunzēlandei tas bija labs treniņš pirms gada atbildīgākajām spēlēm - "Rugby Championship" jeb t.s. Četru nāciju kausa -, kas sāksies augusta beigās. Velsa lieku reizi pārliecinājās, ka pasaules līmeņa pamatsastāvam nav līdzvērtīgu maiņu. Grūti tādas izaudzināt, ja piesardzīgais Vorens Gatlands izmaiņas sākumsastāvā veic tikai piespiedu kārtā. Ne velti viņa izlases vadīšanu reizēm salīdzina ar pensionāra pastaigu parkā. Proti, katru reizi soļo pa vienām un tām pašām takām...

Anglija noliek uz lāpstiņām Austrāliju

Anglija Austrālijā ieradās ar lielām ambīcijām. Kā jau Sešu nāciju Grand Slam ieguvējiem pienākas. Austrālija viņus sagaidīja ar trīs izpārdotām spēlēm. Lai arī visās trijās spēlēs uzvarēja angļi, šī bija pati spraigākā un skatāmākā sērija. Līdzīgi kā kaimiņi, arī Austrālija iespēlēja jauno komandas modeli. Vairāku ilggadēju līderu trūkums bija jūtams.

Anglijas valstsvienības treneris austrālietis Edijs Džounss pirms sērijas bija tik ļoti uzvilcies, ka pirmajai spēlei devās iesildīties kopā ar komandas ātro galu - aizsargiem. Tas, ko Džounss īsā laikā ir paveicis ar Anglijas izlasi, ir apbrīnas vērts. No komandas, kas vēl pērn oktobrī piedzīvoja pamatīgu fiasko pašu rīkotajā Pasaules kausā, angļi kļuvuši par komandu, kas uzvar visus pēc kārtas. Un uzvar skaisti. Pēkšņi izrādās, ka tie paši spēlētāji, kuros iepriekšējais treneris Stjuarts Lankasters nesaskatīja talantīgus uzbrukumu veidotājus, spēj savērpt tādas izspēles, ka oponentiem vien atliek noplātīt rokas. Tajā pašā laikā Džounss ir pamanījās saglabāt Anglijas regbija kodolu - sīksta spēle aizsardzībā un varens spiediens ar uzbrucējiem, kad situācija to prasa.

Anglijas regbijs šogad ir uz viļņa. Triumfs Sešās nācijās. "Saracens" kluba triumfs Eiropas čempionu kausā. Un tagad pirmo reizi vēsturē viesos uzvarēta sērija pret Austrāliju. Turklāt mājiniekus atstājot sausā! Un visos šajos notikumos redzamākā figūra bija 21 gadu vecais Maro Itodže. Viņš šosezon "Saracens" rindās kļuva arī par Anglijas premjerlīgas čempionu. Viņš arī Eiropas Gada spēlētājs. Uzverējis visās 26 spēlēs, kurās šogad piedalījies. Galvenais favorīts uz pasaules Gada spēlētāja balvu.

Austrālijas tā jau daudz cietušajam regbija mundierim šis bija smags trieciens. Regbijs popularitātes ziņā Austrālijā arvien vairāk atpaliek no austrāliešu futbola un regbija līgas. Lai pozīcijas lēnām atkarotu, nepieciešamas skaistas uzvaras, skaļi panākumi. Pašreizējiem Četru nāciju čempioniem nāksies krietni nopūlēties, lai rudenī no Jaunzēlandes nosargātu vienīgo trofeju, kas tai nepieder.

Žēl, ka šogad neredzēsim Jaunzēlandes un Anglijas dueli. Sērija pret Austrāliju parādīja, ka Anglija pasaules čempioniem elpo pakausī.

Īru noklīdusī identitāte

Īrija uz trīs spēļu sēriju apciemoja Dienvidāfriku. Šo komandu dueļi allaž bijuši ļoti sīvi, uzvaras pēdējā laikā dalot teju uz pusēm. Šī sērija apliecināja, ka abas komandas ir viena otras cienīgas. Spraigu notikumu netrūka. Sērijas pirmajā spēlē īri teju 60 minūtes spēlēja mazākuma, taču ar izcilu spēli aizsardzībā prata uzveikt dienvidafrikāņus. Tā bija īru pirmā uzvara pār gazelēm viņu laukumā. Sērijas otrajā spēlē 20 minūtes pirms mača beigām īriem bija sešpadsmit punktu pārsvars un šķita, ka īri pirmo reizi vēsturē no Dienvidāfrikas atgriezīsies ar uzvaru sērijā. Taču pēdējās 20 minūtēs Īrija bezzobaini izklājās mājinieku priekšā. Daudzi paredzēja, ka izšķirošajā spēlē īri pēc šāda trieciena piedzīvos sagrāvi, taču nekā tamlīdzīga - pēdējā uzbrukumā īri bija ļoti tuvu tam, lai izrautu uzvaru. Taču - atkal nekā...

Īrijas izlasē pēdējos gados arvien lielāks kļūst ārzemnieku īpatsvars. Komandā spēle vesela kaudze spēlētāju, kam ar Īriju nav nekādas tiešas saistības.Reizēm pat trešdaļu Īrijas izlases pamatsastāva veido spēlētāji, kuru dzīslās neplūst īru asinis - viņi vienkārši nepieciešamos 36 mēnešus nospēlējuši Īrijas klubos. Un tā ir Īrijas izlases lielākā problēma. Kad spēle iet no rokas, leģionāri spēlē pirmās vijoles, attaisnojot viņu iesaisti atsevišķu pozīciju pastiprināšanā. Bet - kad komandu piemeklē nopietnas grūtības, kas garā spēcīgai komandai būtu jāpārvar, visbiežāk tieši leģionāri kļūst par virves vājo posmu. Treneru korpusā galvenās lomas aizpilda jaunzēlandietis un anglis, laukumā pilns ar Jaunzēlandei, Austrālijai un Dienvidāfrikai savulaik nederīgiem spēlētājiem. Tajā pašā laikā daudzi patiesi talantīgi īru jaunie spēlētāji, kas sevi teicami apliecinājuši klubu regbijā, pie teikšanas tā īsti netiek. Ja vēl pirms gadiem pieciem īru regbijs varēja lepoties ar spēcīgu, neatkārtojamu identitāti, tad tagad tā izskatās noklīdusi...

Dienvidāfrika startēja ar visai viduvēju komandu, kas arī spēlēja viduvēji. Atsevišķi debitanti sevi pieteica spoži un būs lietaskoks nākotnē, taču citiem otrā iespēja var tā arī nepienākt. Dienvidāfrika nodemonstrēja raksturu, kad tas bija nepieciešams, un šoreiz tika cauri sveikā. Ja komanda kardināli neuzlabos savu sniegumu Četru nāciju turnīrā, tad tur to sagaida pamatīgi pērieni. Dienvidāfrikas regbijs piedzīvo grūtus laikus - vecā paaudze no skatuves nogājusi, līdz ar viņiem arī vairāki izlases sponsori. Jauns treneris, jauns komandas modelis. Pozitīvais aspekts - supertalantu dienvidafrikāņiem pašlaik ir vairāk nekā jebkurai citai valstij. Jāprot tikai to izmanot.

Pārējie iesildās

Skotija izcīnīja divas smagas uzvaras Japānā. Taču par parādīto sniegumu lepni var būt japāņi, nevis smagnējie skoti. Francija, spēlējot bez daudziem līderiem, pret Argentīnu uzvaras dalīja uz pusēm. Nepatīkams pārsteigums bija Argentīnas kaujas sastāva sniegums gan pret Franciju, gan krietni novārdzināto Itāliju.

Ne mazāk spraigas solās būt rudens testa spēles Eiropā. Visām komandām tās būs ārkārtīgi svarīgas, jo to rezultāti lielā mērā ietekmēs pasaules reitingu. Tas savukārt ietekmēs komandu sadalījumu grozos decembrī gaidāmajā 2019. gada Pasaules kausa izlozē.

Rezumējot vasaras testa spēļu iznākumus, patiesi gandarītas var būt tikai Jaunzēlande un Anglija. Pārējām ir par ko padomāt.