"Livonia" regbija 7 komandu Eiropas Čempionu kausa izcīņā vadīs anglis Čadlijs

Kā jūs un ''Livonia'' atradāt viens otru?
Tas notika ar mana drauga Riharda de Jagera palīdzību. Viņš darbojās regbija attīstības apmaiņas programmā Dienvidāfrikā. Tā ir programma, kurā mēs ar Rihardu izveidojām gandrīz pirms 20 gadiem. Šī programma tika izmantota arī Lietuvā. Tur uzzināju par ''Livonia''.

Kas mudināja pieņemt šādu īstermiņa piedāvājumu darbam ar ''Livonia'' regbija 7 komandu?
Esmu tikko noslēdzis gadu ilgu darbu ASV, kur veicu ko līdzīgu Talsas Regbija klubā. Laiks bija ļoti piemērots, piedevām es nekad nebiju bijis Latvijā, uz kurieni vēlējos atbraukt.

Vai jums iepriekš bija kādas zināšanas par Latviju un Latvijas regbiju?
Ticiet vai nē, taču bija. Cilvēks, kurš bija ar mani kopā armijā un ar kuru spēlēju regbiju vienā komandā, bija ''Livonia'' kādreizējais treneris Marks Alens, tāpēc es kaut ko zināju par Latvijas regbiju un klubu, taču man ne prātā nevarēja ienākt, ka kādu dienu būšu šeit.

Kāda bija jūsu pozīcija laukumā spēlētāja karjeras laikā?
Esmu spēlējis daudzās, taču pamatā 15, 12 un 7.

Kāda ir bijusi jūsu karjera regbijā trenera darbā?
Esmu spēlējis Nacionālajās līgās Anglijā, Velsā un Īrijā, taču nekad – Skotijā. Esmu arī pārstāvējis Britu armiju. Kā treneris, lielākoties esmu bijis iesaistīts spēlētāju attīstībā viņu klubos, kas spēlējuši augstākā līmenī. ''Orrell'', iespējams, ir klubs ar skaļāko nosaukumu, ko esmu trenējis, lai gan esmu strādājis arī ''Sale Sharks''. Tas notika klubam neapskaužamā laikā, kad bija beigusies nauda, un tāpēc komanda – izjukusi. Tas bija izaicinājumu pilns laika periods, taču reizē tā kļuva par vissvarīgāko sezonu man kā trenerim, jo tajā vienā gadā uzzināju ļoti daudz par regbiju.

Kādas ir vissvarīgākās personas jūsu karjeras laikā. Zināms, ka ceļi krustojušies ar Skotu Kvīnelu (Velsas izlases No.8. Nacionālajā izlasē 52 spēlēs septiņas reizes izlases kapteinis), ar vairākiem spēlētājiem no ''Super Rugby'' komandām?
Kopā ar Skotu strādājām TV šovā ''School of Hard Knocks''. Esmu strādājis kopā arī ar Vilu Grīnvūdu (2003. gada pasaules čempionvienības Anglijas izlases centrs). Tomēr vissvarīgākais ir kāds cits bijušais profesionālis – Tims Furijs (Dienvidāfrikas Regbija 13 izlases spēlētājs 1995. gada Pasaules kausā) no Dienvidāfrikas, kurš spēlēja Līdsas komandā. Tima trenēšanas stils bija diametrāli pretējs manējam, taču bija ļoti efektīvs, ja viņš vēlējās ko sasniegt. Ar panākumiem viņš vadīja vienu no vājākajām Anglijas Pirmās divīzijas komandām, kas konsekventi turējās pie viņa plānotās taktikas. Tas man parādīja vēl vienu izvēli.

Ko uzskatāt par savu lielāko sasniegumu līdz šim?
Kad trenējām ''School of Hard Knocks'', mēs paņēmām grupu pilnīgu iesācēju, kuri pēc astoņām nedēļām ne tikai aizvadīja spēli pret stabilu komandu, bet pat uzvarēja to! Esmu arī ļoti gandarīts par Tulsas Regbija kluba padarīšanu atkal par spēku.

Kas ir jūsu galvenais darbs šobrīd?
Esmu profesionāls regbija treneris. Piedāvāju savus pakalpojumus klubiem kā ''Livonia'' izveidot regbija programmas, attīstīt vietējo treneru prasmes un meklēt jaunus talantus.

Kāds ir jūsu uzdevums darbā ar ''Livonia''?
Tieši tagad, panākt komandai sekmīgu Sanktpēterburgas turnīru. Pēc tam – gan kluba, gan tā treneru attīstība, tāpat kā jaunu spēlētāju meklēšana.

Kam dodat priekšroku – klasiskajai spēlei vai regbijam 7, vai arī tas nav tik svarīgi?
Man patīk abi. Septiņnieks ir savādāks, to es daudz spēlēju, kad dzīvoju Honkongā. Taču vēlos būt godīgs un teikt, ka piecpadsmitnieks, jo es pilnībā izbaudu kontaktu tehnikas mācīšanu un esmu specializējies tieši šajā spēles elementā.

Kāds bija pirmais iespaids par mūsu komandu. Un pāris dienas vēlāk?
Viņi ir talantīgi atlēti, kuri ieklausās tajā, ko stāstu. Viņi uztver treniņus tehnikā. Un, ja kas ir sacīts, viņi cenšas to visu pārbaudīt praksē.

Kādos elementos saredzams lielākais potenciāls, bet kur nepieciešams vairāk piestrādāt?
Lielākais potenciāls, ko līdz šim esmu redzējis, piemīt meiteņu komandai. Spēlējot tikai divus gadus, viņas jau ir prasmīgas, ar dažām lieliskām sportistēm komandā. Viņas varētu spēlēt ilgi. Mācīties regbiju nekad nav par daudz, tāpēc svarīgākais ir atvērts prāts un turpināt strādāt. Klubs ir viens no labākajiem klubiem ar kuriem man nācies sastapties, un tas var sasniegt lielus panākumus, ja saglabās līmeni organizācijā un arī ārpus laukuma.

Vai jūs būtu ieinteresēts aizvadīt nodarbības ne tikai ''Livonia'' klubā, bet saistībā ar visu Latvijas regbiju, ja nākotnē rastos tāda iespēja?
Man būtu prieks nākotnē būt iesaistītam Latvijas regbijā. Es patiešām izbaudu šeit pavadīto laiku un jūtos gaidīts. Šī ir vieta, kur neliels grūdiens no ārpuses varētu dot ievērojamus rezultātus.

Kā jūs saredzat regbija nākotni pasaulē? Regbijs 7 jau ir olimpiskajās spēlēs...
Regbijs strauji turpina attīstīties. Regbijs 7 varētu būt tā mašīna, kas tajā iesaistītu vairāk valstu. Jā, regbijs nav viegla spēle, lai turētos augstākajā līmenī un arī tas netiek novērtēts tās publikas daļā, kas nekad nav to spēlējusi, līdz ar to tas ir šķērslis jaunu spēlētāju piesaistīšanai. Liela daļa izvairās no regbija nepareizi domājot, ka tas ir kaut kāds mačo sporta veids, kurā spēlētāji tikai to vien dara kā triecas viens pret otru. Un šī pārliecība ar katru gadu pieaug, īpaši sieviešu regbijā, kur vadošo komandu līmenis ir ārkārtīgi augsts.

Kā mēs varam celt regbija līmeni savā reģionā kopumā, konkrēti Baltijas valstīs?
Ņemot par piemēru ''Livonia'' modeli, tas būtu pareizais ceļš.

Vai tāds brīnums kā šajā sezonā futbolā ''Leicester City'', būtu iespējams arī regbijā? Pieņemsim, ka Japānas uzvara pār Dienvidāfriku Pasaules kausā bija vienas dienas brīnums.
Pilnīgi iespējams. Paskatieties uz to, ko Argentīna paveikusi starp Dienvidu puslodes komandām un tagad arī uz Pasaules kausa skatuves. Nekas nebūs tik dramatisks kā ''Leicester City'', taču regbijā vadošajām valstīm nākotnē nebūs viegli.

Informāciju sagatavoja:
RFC ''Livonia''