“Hurricanes” ar trešo piegājienu kļūst par Super Rugby čempioniem

Johanesburgas “Lions” komandas nokļūšana finālmačā, no vienas puses, protams, bija likumsakarīga, jo viņi aizvadīja lielisku regulāro sezonu, kuras noslēgumā tikai vēlme atpūtināt līderus pirms izšķirošajiem mačiem, viņiem liedza ieņemt turnīra tabulas pirmo rindiņu. No otras puses, izslēgšanas mačos šogad bija novērojama Jaunzēlandes komandu dominance, kas, piemēram, pusfinālā bija graujoša, jo trīs no četrām komandām bija no Jaunzēlandes. Neskatoties uz to, “Lions” prata uzveikt savus oponentus, tajā skaitā iepriekšējās sezonas čempionus Otago “Highlanders” (42:30) un izcīnīja iespēju spēlē finālā.

Savukārt “Hurricanes”, kas bija “Lions” sīvākie sāncenši par labākās maču bilances īpašnieku titulu regulārajā sezonā, sevi ļoti labi pierādīja kā čempionātā, tā izslēgšanas mačos, kuros, starp citu, parādīja vēsturisku sniegumu, jo ceturtdaļfinālā pārspēja Durbanas “Sharks” ar 41:0, kļūstot par pirmo komandu Super Rugby vēsturē, kuri izslēgšanas mačos saviem oponentiem neļāva gūt ne punktu.

Pievēršoties šim mačam, jāsaka, ka tas sākās ar DĀR komandas pārsvaru, jo, kā izskatījās, tāds bija Velingtonas komandas plāns – ļaut viesiem spēlēt un likt viņiem kļūdīties. Savukārt paši “Hurricanes” regbisti parādīja šķietami neiespējamo, proti, spēlējot aizsardzībā viņi pamanījās kontrolēt spēles gaitu un ļoti bīstami uzbrukt.

Pirmais viņu piezemējums, ko pēc Bodena Bareta sitiena ar kāju veica Korijs Džeins, gan netika ieskaitīts, jo pirms tam bija fiksēts noteikumu pārkāpums, taču vēlāk tas pats Barets realizēja sodu, bet Džeins, izmantojot Lionela Mapū kļūdu, pārtvēra bumbu un tomēr ienesa to ieskaites zonā.

Tiesa, kā parādīja tālākā pirmā puslaika gaita, spēlēt no aizsardzības un gaidīt pretinieku kļūdas ir labi un izdevīgi tikai tad, kad pašiem izdodas spēlēt precīzi. Pēc desmit punktu pārsvara iegūšanas mājnieki sāka spēlēt paviršāk, bet “Lions” aktivizējās, reizi no reizes piekļūstot tuvāk ieskaites zonai, taču neko vairāk kā trīs punktus līdz puslaika beigām viņi neguva.

Jāpiebilst arī tas, ka pats mačs notika nelabvēlīgos laikapstākļos, proti, kā jau pēdējā laikā Super Rugby Jaunzēlandē notiekošajos mačos ierasts, spēle tika aizvadīta spēcīgā lietū, kas, protams, nevarēja neatsaukties uz regbistu snieguma kvalitāti, galvenokārt – bumbas kontroli.

Interesanti, ka pēc pirmā puslaika “Lions” bija, lai arī ne nospiedošs, taču ievērojams pārsvars kā bumbas kontrolē, tā teritorijā, tas sasniedza, attiecīgi, 63 un 64 procentus.

Otrajā puslaikā “Hurricanes” vairs nemēģinaja eksperimentēt un paši arī devās uzbrukumos, taču pie piezemējuma viņiem neizdevās tikt. Interesanti, ka otrā puslaika pirmie punkti tika gūti pēc 12 nospēlētām minūtēm, kad soda sitienu realizēja Bodens Barets (tieši tāpat kā pirmajā puslaikā), kurš atjaunoja 10 punktu pārsvaru.

Tāpat ir jāatzīmē, ka kā pirmajā, tā arī otrajā puslaikā savas iespējas gūt punktus neizmantoja “Lions” spēlētājs Eltons Jantīss, kurš sita garām soda sitienus, kuri būtu ļoti svarīgi spēles saasināšanai.

Tiesa, ko neizdarīja Jantīss, to izdarīja Barets. Velingtonas komandas izslēgšanas maču galvenais varonis parādīja sevi arī finālspēlē, jo, izmantojot kārtējo “Lions” kļūdu savas ieskaites zonas tuvumā, Bodens piezemēja ieskaites zonā bez kontroles atstāto bumbu un vēlāk, realizācijas sitienā, panāca 20:3, kas, kā izrādījās mazliet vēlāk, bija mača gala rezultāts.

Pēdējās minūtēs dienvidāfrikāņi vēl mēģināja kaut ko izdarīt uzbrukumā un gūt prestiža piezemējumu, taču viņu pūles nevainagojās ar panākumiem.

Līdz ar to Velingtonas “Hurricanes” pēc divām neveiksmēm finālspēlēs, tajā skaitā pirms gada, ar trešo mēģinājumu kļuva par Super Rugby čempioniem. Savukārt Bodens Barets kļuva par šīs sezonas rezultatīvāko Super Rugby spēlētāju. Izslēgšanas maču cīņās viņa kontā bija 39 puntki.

Velingtonas “Hurricanes” - Johanesburgas “Lions” 20:3 (10:3)

Piezemējumi: Korijs Džeins (22), Bodens Barets (69) - NAV
Realizācijas sitieni: Bodens Barets (23, 70) – NAV
Soda sitieni Bodens Barets (12, 52) – Eltons Jantīss (26)