Ar aizturētu elpu...

Asaras un stikla lauskas

Skotijas un Itālijas spēle Edinburgā uzdeva toni visai kārtai. Skotijas izlase jau no paša sākuma ņēma lietas savās rokās, izvirzoties vadībā ar 10:0. Kaut arī trūka pāris līderu, pēdējā laikā labi spēlējošie skoti bija izteikti favorīti. Taču Itālija ne mirkli nepadevās, un par to tika atalgoti.Galvenokārt jau ar turnīra kuriozāko piezemējumu. Pie rezultāta 16:8 Haimonas izpildītais soda sitiens kārtējo reizi bija neprecīzs, taču bumba trāpīja pa vārtu stabu, atleca laukumā tieši rokās Venditi un, atļaušos teikt, nepelnīti septiņi punkti Itālijai. Šāds pavērsiens viņiem ļāva ne tikai ieķerties spēlē, bet pašās beigās ar tehnisko piezemējumu izraut arī uzvaru.

Pēc izšķirošā piezemējuma Itālijas izlases kapteinis Serhio Parisse gulēja uz zāliena un aiz laimes raudāja. Tik nozīmīgs viņam bija šis panākums. Tikmēr Skotijas izlases treneru kabīne tika izrotāta ar sasistām stikla durvīm... Interesanti, ka oficiāli nav paziņots, kurš bija grēkāzis, taču Skotijas izlases runasvīrs nenoliedz, ka tie bijuši treneri.
Pēc spēles Skotijas izlases treneris Verns Kotters uzņēmās atbildību par zaudējumu un solīja nopietni izvērtēt savu sniegumu. Paškritika vietā, jo pats Kotters pirms spēles nenoguris klāstīja, ka lielākās briesmas ir sagaidāmas no Itālijas smagajiem uzbrucējiem. Sacīts darīts – divus no saviem trim piezemējumiem itālieši guva ar mola palīdzību. Skoti zināja, ko sagaidīt, bet nezināja, ko pret to iesākt. Un tā lielā mērā tik tiešām ir trenera atbildība. Iespējams, savu iespaidu uz Skotijas (ne)spēku atstāja 208 cm garā un 128 kg smagā Ričija Greja trūkums, kuram cienīga aizstājēja nebija. Bet ko tad teikt itāliešiem, kam pirmajā līnijā bija jāiztiek bez suņa sakostā Kastrodžiovani? Dots pret dotu.

Šis ir tas banālais gadījums, kad pēc spēles jāsecina – Itālija bija pelnījusi uzvarēt, skoti nebija pelnījuši zaudēt. Ja nebūtu kuriozā otrā piezemējuma, vai Itālija būtu lauzusi spēles gaitu? Ļoti, ļoti šaubos. Bet ar to jau regbijs (sports) ir interesants. Tajā pašā laikā Itālija precīzi izspēlēja savus trumpjus un, kapteiņa Parisse spārnoti, laukumā atdeva pēdējos spēkus. Un par to tika atalgoti ar pamatīgu veiksmes porciju.

Skotiem zaudējums savā laukumā Itālijai ir pielīdzināms traģēdijai. Lai cik progresējusi šī komanda pēdējā laikā nebūtu, šā gada Sešu nāciju turnīrā viņi tik un tā streipuļo bez uzvarām. Vai komandai izdosies atgūties no šoka stāvokļa, redzēsim jau pēc pāris nedēļām, kad būs jāstājas pretī saviem niknākajiem sāncenšiem angļiem.

Velsa centīsies pielavīties no aizmugures

Francijas un Velsas duelis Parīzē bija sava veida "mazais fināls", jo dueļa zaudētājiem no cīņas par titulu nāktos izstāties. Šoreiz Velsa bija līmenī, izcīnot smagu un pelnītu uzvaru.

Par Francijas galveno kapraci atkal kļuva Lī Halfpenijs, kura kontā 15 punkti. Pēdējos gados scenārijs nemainīgs: šo abu komandu dueļos allaž uzvaru pamanās izraut velsieši, bet Halfpenijs ar sitieniem gūst gandrīz visus (vai reizēm visus) punktus. Šogad frančiem nelīdzēja pat tas, ka viņš uzsācis leģionāra gaitas Francijas čempionātā...

Velsas izlases vienīgo piezemējumu izkārtoja "Ospreys" pussargu tandēms – Vebs (Nr.9) un Bigars (Nr. 10). "Guinness Pro 12" līgas labākais piezemējumu guvējs Vebs izdarīja visu, lai līgas rezultatīvākajam spēlētājam Bigaram atliktu vien aizskriet un piezemēt bumbu. Ja iepriekš bija bažas, ka šis spēles veidotāju tandēms savā meistarībā neatbilst Velsas ambīcijām, tad šā gada turnīra pirmās trīs spēles pierāda pretējo.

Velsa pagaidām turnīra tabulā ieņem trešo vietu. Bilance tāda pati kā angļiem, taču gūto/zaudēto punktu attiecība pagaidām sliktāka. Tiesa, Velsā daudzi klusi cer uz 2013. gada Sešu nāciju kausa sižeta atkārtojumu. Arī toreiz velsieši pirmajā kārtā piedzīvoja zaudējumu, viņus jau daudzi no titula pretendentu loka paguva svītrot, bet viņi pielavījās no mugurpuses, uzvarot visās četrās atlikušajās spēlēs. Pat atsevišķi Velsas spēlētāji ir izteikušies, ka šogad varētu būt līdzīgi. Vismaz viņi grib tam ticēt. Kas jāizdara, lai kļūtu par čempioniem? Nākamajā kārtā jāpārkož Īrijas rieksts un pēdējā kārtā ar pēc iespējas lielāku rezultāta starpību jāsabradā Itālija. Nereāli? Pat ļoti reāli. Tiesa, Īrijas kuģis pagaidām izskatās gluži vai nenogremdējams.

Viena aktiera teātris

Francija arī šogad paliks bez kārotā Sešu nāciju kausa, taču noteikti nelaidīs garām iespēju pielikt kāju priekšā angļu skrējienam pēc tā. Kā tas izdevās pērn. Par sniegumu pirmajās divās kārtās Anglijas regbijam tika veltīts ne mazums komplimentu. Angļi ar neviltotām cerībām raudzījās uz izbraukuma spēli pret Īriju, taču laukumā dominēja īri. Īpaši spilgts bija Džonatans Sekstons, kuram pietika ar 53 minūtēm, lai piedalītos visu 19 īru punktu gūšanā. 14 paša kontā, kā arī brīnišķīga rezultatīva piespēle ar kāju Henšova piezemējumā. Tāpat Sekstons jāuzteic par spēli aizsardzībā, kur viņš ierādīja vietu atsevišķiem nepieredzējušiem angļu regbistiem. No malas, protams, viss izskatījās vienkārši: 53 minūšu laikā panāca 19:3 vadību, paņēma dvieli un aizgāja. Taču jāatzīmē, ka Sekstons nesen kā ir atgriezies no savainojuma un vēl ir tikai ceļā uz optimālo formu. Fiziskās formas trūkumu kompensē pieredze un čempiona raksturs. Ne velti pirms šā gada turnīra sākuma kāds regbija analītiķis izmeta trāpīgu frāzi: ja Sekstons būs kaut par 90% gatavs spēlēt, viņš īrus darīs laimīgus.

Protams, Īrijas izlase – tas nav tikai viens spēlētājs. Jo regbijā plecu pie pleca laukumā cīnās uzreiz piecpadsmit vīri, kuriem pretī stājas tikpat daudz. Īrijas izlase kopš Džo Šmita sēšanās pie stūres svirām ir pragmatisma kalngals. To viņi nodemonstrēja arī pret Angliju. Regbija gardēži par to sūkstās, taču Īrijas izlase ir uzvarējusi desmit spēles pēc kārtas un šobrīd pasaules rangā pakāpusies uz trešo vietu. Šī nebūt nav talantīgākā Īrijas spēlētāju paaudze (iepriekšējā bija ievērojami talantīgāka), taču visas pazīmes liecina par to, ka tieši šī spēlētāju paaudze varētu kļūt par pirmo, kas Pasaules kausā pārkāpj ceturtdaļfināla slieksni. Zīmīgi, ka vienīgo piezemējumu guva 21 gadu vecais Robijs Henšovs. Viņam tas bija pirmais Īrijas izlasē. Kad pērn karjeru beidza leģendārais Braiens O’Driskols, viņš savam treniņos daudz lolotajam protežē Henšovam pateicis: "Tagad tu būsi manā vietā!" Un to pašu piekodinājis arī treneru štābam. Aizstāt spēlētāju, kurš izlasē aizvadījis 133 spēles, nav joka lieta, taču Henšovs turas braši. Lūk, arī pirmie lielie lauri – skaists, akrobātisks piezemējums spēlē pret Angliju. Karalis ir miris. Lai dzīvo karalis!

Daudzinātā Anglijas izlase no Dublinas atgriezās ar kājstarpē iežmiegtu asti. Pirmo divu kārtu varoni Džozefu (trīs piezemējumi) laukumā tā pa īstam varēja pamanīt tikai tad, kad viņš otrā puslaika sākuma daļā tika nomainīts. Desmitais numurs Fords kapitulēja Sekstona priekšā. Tāpat kā Anglijas izlases spēle uzbrukumā kopumā. Daudz individuālu darbību, maz bīstamu uzbrukumu, neviena piezemējuma galu galā. Šķita, ka Anglijas izlasei ir lielāks uzbrukuma potenciāls, taču īri Džinu no pudeles ārā laist neriskēja.

Tiesa, arī Anglijai vēl ir reālas izredzes uz triumfu turnīrā, taču jācer uz Velsas uzvaru pār Īriju un pašu uzvarām pār Franciju un Skotiju. Sešu nāciju kausa izcīņas īpatnība slēpjas kritērijos, pēc kādiem tiek sarindotas komandas ar vienādu punktu skaitu. Gūtu/zaudēto punktu bilance, nevis savstarpējo spēļu iznākums tad tiek ņemts vērā. Angļiem ir labs kapitāls, taču nu viss vairs nav atkarīgs tikai no viņiem pašiem.

Turnīra tabula

Rezultatīvākie spēlētāji

Visvairāk piezemējumu

19 spēlētāji guvuši pa vienam piezemējumam.

Turnīra ceturtā kārta 14. un 15. martā. Velsa pret Īriju, Anglija pret Skotiju un Itālija pret Franciju.