Birzulis par taksometriem Ķīnā, malkas pagalēm un FIVB

Ir vēl uz zemeslodes vietas, kur braukt ar taksometru ir ērti un salīdzinoši lēti. Fužou attālums no manas viesnīcas, kur dzīvoju, līdz sacensību vietai bija pietiekams, lai ar kājām to veikt saprātīgās laika vienībās nevarētu. Septiņās dienās, aptuveni 15 – 20 kilometru garo maršrutu nācās veikt divas reizes dienā, iztērējot aptuveni piecus latus dienā. Iepazinu 14 dažāda stila taksistus un uzzināju vairākus iespējamos maršrutus, kas svārstījās lata robežās. Ja Ķīnā taksometram nav signāltaures, tad tas nav satiksmei piederīgs. Vienam kadram likās roka vienkārši pienaglota pie signāla, kā Jēzum Kristum pie krusta. Apdzīšanas kultūrai vispār varētu veltīt veselu nodaļu, kam man laika šeit, protams, nepietiks

Tikpat dažāda, kā Ķīnas taksisti, ir Pasaules kausa komandu pasaule. Ar visai kolorītu, bet ļoti meistarīgu sastāvu. Vidējais pludmales “volejbolists“ ir izaudzis sākot no 179 cm (Hūbers AUT 3.vieta Fuzou) līdz 216 cm (Dohertijs USA). Tieši mazie austrieši aizvadītajā nedēļā pārsteidza visvairāk. Viņi garo “torņu“ komandas (Rodžers/Dohertijs, Gibs/Petersens, Brousers/Musevs un BRA Rikardo/Filhio), savu apspēlēto komandu sarakstā krāva kaudzē kā malkas pagales, turklāt garo vīru sejas padarot neizpratnē greizas un izmisuma pilnas.

Šobrīd jau esam Šanhajā un mums atlikuši divi treniņi līdz pirmajam pamatturnīram, kurā būs trīs garantētas spēles, kas jau ir labi. Vakar aizvadījām treniņus ar igauņiem, austriešiem un spāņiem. Šodien dienas kārtībā vācieši (Erdmans/Matisiks) un labākie itāļi (Nikolai/Lupo), kas tikko Fužou izcīnīja otro vietu. Meklējam dažādus sparingpartnerus, lai pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties sakarīgā apritē, bet tas nav vienkārši. Komandas ir ļoti līdzīga līmeņa un pamatā dominē tās, kuras jau ilgāku laiku turas kopā. No jaunizveidotajām tikai četras spēlē atzīstami (Dalhauzers/Rozentāls, Rikardo/Filhio, Pedro/Bruno un Šmēdiņš/Samoilovs, bet šie vīri smiltīs komentārus neprasa. Pārējās “jaunās“ spēlē epizodiski labi, bet ar to ir par maz, lai uzvarētu un to skaitā esam arī mēs. Tāpēc esam priecīgi kaut vai par to, ka Šanhajas smiltīs varēsim spēlēt vismaz trīs spēles, bet, ja tiksim arī pie ceturtās, tad tikai varēsim priecāties par katru nākošo aizvadīto minūti laukumā.

Joprojām tiek cilāti arī jaunās sezonas „likumu“ jautājumi, kuros izskatās lielas izmaiņas nebūs, jo FIVB ir ļoti principiāla savos uzstādījumos. Labā ziņa ir tā, ka Mārtiņš būs viens no spēlētājiem, kas varētu kļūt par spēlētāju pārstāvi FIVB un aizstāvēt sportistu viedokli. Viņam jau ir bijušas vairākas konstruktīvas sarunas ar augstām FIVB amatpersonām, kas atšķirībā no „ekstrēmiem“ uzbraucieniem citu spēlētāju izpildījumā tikai sanikno FIVB pārstāvjus un tie neslēpj, ka labprāt Mārtiņu redzētu kā sarunu partneri no spēlētāju puses. Šanhajā šis jautājums tiks likts uz balsošanu, bet 7., 8., vai 9. maijā pēdējā šī gada FIVB sēdē Lozannā visi jautājumi tiks galīgi izlemti un nofiksēti vismaz šī gada sezonai.

Tas īsumā būs arī viss. Ja nu vienīgi vēl jāpiemin, ka korti Ķīnā ir lieliski iekārtoti un vizuāli pārdomāti. Jācer, ka tā būs ilgstoši, jo Ķīnas dāmas uzvar un izskatās, ka tā būs ilgāku laiku, bet to, ka brazīlietes pat četriniekā neiekļuva gan ir pārsteigums. Viss mainās un notiek!

Visu cieņu,
Aigars Birzulis