Facebook
GoogleEgleskalns: "Uzdevu sev jautājumu - kādēļ es spēlēju volejbolu?"
@JanisFreimanis2
2015-05-11 14:25
Foto: Romāns Kokšarovs/f64
Latviešu volejbolists Hermans Egleskalns, kurš šogad kopā ar Mārtiņu Pļaviņu sācis karjeru pludmales volejbolā, intervijā Sportacentrs.com secina, ka laime neslēpjas naudā un svarīgāk par visu ir spēlēt volejbolu apstākļos, kas pašam patīk visvairāk.
"Teikšu tā - spēlēt klubā ir diezgan droši no finansiālās situācijas viedokļa, vismaz tā bija pēdējās sezonās Francijā. Taču zālē ir tā - labi, ja spēlē savās mājās, ja tavā valstī ir labs klubs un augsts vietējā čempionāta līmenis. Tad nav nekādu problēmu. Bet Latvijā tādu variantu nav. Ja vēlies arī nopelnīt naudiņu, tad, gribot negribot, ir jābrauc prom," skaidro Egleskalns.
"Protams, sākumā naudiņa bija primārais, taču mēs volejbolu spēlējam ne jau tikai tādēļ, lai nopelnītu. Vairumam spēlētāju vienkārši patīk volejbols, viņi mīl šo sporta veidu," norāda Hermans. "Arī sevi pieskaitu pie tiem, kuri mīl volejbolu. Jā, nauda ir svarīga, bet ir ļoti daudz mīnusu. Kad paraksti līgumu, tu nezini, kāds būs treneris, kādas būs attiecības komandā un kā vispār juties konkrētajos apstākļos svešā valstī un pilsētā. Turklāt spēlējot ārzemju klubā, tu pārstāvi citu cilvēku intereses. Tur nav nekāda patriotisma. Tu spēlē pilsētā, kurā esi pirmoreiz mūžā."
"Kad izej laukumā, tad noteikti gribi uzvarēt. Taču motivācija nav tik liela. Turpretī pludmales volejbolā ir iespēja vairāk uzturēties mājās, grafiks ir diezgan elastīgs un tu pārstāvi pats savas intereses - esi ieinteresēts spēlēt arvien labāk. Pie tam tu pārstāvi savu valsti."
"Tas gan nenozīmē, ka man ir slikta pieredze ar ārzemju klubiem. Gluži otrādi - esmu uzvarējis Somijas čempionātā un kausa izcīņā, tad aizbraucu uz Beļģiju, kur arī visu vinnējām, turklāt divus gadus nospēlējām Čempionu līgā, iekļūstot izslēgšanas spēlēs. Francijā pirmajā gadā tikām līdz pusfinālam gan kausa izcīņā, gan čempionātā. Vienīgi Eirokausos nenospēlējām tik labi. Tomēr pienāca brīdis, kad uzdevu sev jautājumu - kādēļ es spēlēju volejbolu? Vai tāpēc, lai nopelnītu lielu naudu? Vai tāpēc, ka man tas patīk?"
"Kad sapratu, ka spēlēju tādēļ, ka mīlu volejbolu, man acumirklī atkrita visi jautājumi, kur man jāspēlē. Sapratu, ka nauda nav svarīgākais. Pazīstu daudzus volejbolistus, kuri brauc uz ārzemēm un spēlē tikai naudas dēļ, taču nav laimīgi, lai gan pelna simtiem tūkstošus. Viņiem patīk, kad kontā ieskaita algu, bet laime jau nav naudā. Nauda dod īslaicīgo laimes sajūtu, bet ne ilgtermiņā," pārliecināts ir Egleskalns.
"Ko darītu, ja nebūtu parādījies pludmales volejbola variants? Nezinu. Labi, ka šāda iespēja radās. Ir iespēja vairāk būt mājās, spēlēt augstā līmenī, uz kaut ko tiekties un varbūt pat tikt uz olimpiādi. Varbūt citi uzskatīs, ka es kaut ko zaudēju, taču man tas nav svarīgi, ja pats jūtos laimīgs," piebilst volejbolists.
Šonedēļ Egleskalns un Pļaviņš startēs Pasaules kausa posmā - Lucernas "Open", kur par dalību kvalifikācijā naksies aizvadīt valstu kvotas dueli ar Aleksandru Soloveju un Ruslanu Sorokinu.
P.S. Tuvākajās dienās portālā Sportacentrs.com varēsiet lasīt pilnu interviju ar volejbolistu Hermanu Egleskalnu.
-4 [+] [-]
[+] [-]
Uz Rio ir jātiek noteikti! Un ja parādīsim brazīļiem un citiem, kā spēlē letiņi, būs sasniegts tas, uz ko gājuši.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
ļoti patīkami pārsteidza S/S progress, it īpaši Solovejs, Pļaviņš kā parasti līmenī, bet Egleskalnam vēl daudz kur pielikt, ceru, ka viņš par vēlu nav iekāpis smiltīs lai tiktu uz Rio. Potenciāls milzīgs, bet jebkuram ir nepieciešams laiks lai spēlētu augstākajā līmenī.
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Vari pamatot?
[+] [-]