Birzulis par Graudiņas un Kravčenokas panākumu: "Sanāca trīs revanši"

“Man pat grūti izskaidrot, kāpēc uzvarēja tieši Tīna ar Nastju,” pēc fināla ar iespaidiem par turnīru dalījās dueta treneris Aigars Birzulis. “Beidzot Tīna bija atguvusi mieru, spēlējot kopā ar Nastju, un spēlēja diezgan nosvērti. Arī Nastja bija pietiekami pārliecinoša. Un arī turnīra gaita, kas bieži nosaka rezultātu, jo mums ne pasaules U-19, ne Eiropas U-20 čempionātā īsti nepaveicās ne ar ritmu, ne pretiniekiem. Šoreiz bija viss, kā vajag, jo pretinieki pamazām nāca pretī arvien spēcīgāki un mēs tā klusi un mierīgi tikām līdz finālam, kurā arī no diezgan bēdīgas situācijas spējām uzvarēt.”

Grupas turnīrā pirmoreiz karjerā izdevās uzvarēt Baltkrievijas duetu Viktorija Šalajevska/Viktorija Sjakretava. “Mēs paši nekad līdz šim labi pret viņām nebijām nospēlējuši,” negaidīto uzvaru komentēja treneris. ”Viņas mūs respektēja jau ilgāku laiku, bet mēs tik slikti spēlējām un nebijām pietiekami stabilas, ka baltkrievietēm izdevās uzvarēt. Tikko arī ar Lauru runājām, ka es īsti nesaprotu, vai mēs kļūstam stiprāki, vai citi – vājāki. Treneris bieži vien nejūt izaugsmi, bet šī turnīra rezultāts rāda, ka viņas ir kaut ko paveikušas. Uzvarētas tika gan baltkrievietes, gan Gruščinskai mēs zaudējām Timišoarā cīņā par trešo vietu, gan arī māsām Štrausām mēs Timišoarā zaudējām pusfinālā, tā kā veiksmīgi sanāca trīs revanši.”

“Grūtākā noteikti bija pusfināla spēle ar vācietēm,” jautāts par sarežģītāko cīņu, pusfinālu izceļ Birzulis. “Tur bija pietiekami daudz interesantu risinājumu. Īsti netikām galā ar Vācijas garāko spēlētāju (Nadju Glencki. - LVF Preses dienests), šis tas pietrūka taktiski, plus Vācija ieslēdza savu tradicionālo taktiku ar medicīnisko pauzi. Mums bija jāiztur. Pret vācietēm bijām vadībā 1. setā ar 16:12 un neveiksmīgi nospēlējām seta galotni. Savukārt 2. setā pienācām rezultātā klāt ar vairākām veiksmīgām darbībām. Vēl neesam tik stipri, lai varētu realizēt tās idejas uzbrukumā, ko gribētu. Vienkārši bija jāspēlē droši un pārliecinoši, ko izdarīja gan Nastja, gan Tīna blokā. Arī serve bija pieņemama, un kļūdu nebija pārāk daudz.

Runājot par Polijas spēli, nevar apgalvot, ka meitenes nebija noskaņojušās, bet mums galīgi 1. sets neizdevās, un viņas mūs vienkārši apspēlēja. Uzdevums bija mainīt spēles stilu un censties izrauties no tās situācijas. Treniņos bijām piestrādājuši pie tā, ka meitenes var strādāt gan labajā, gan kreisajā pusē, līdz ar to piespiežot pretinieces servēt sliktāk un arī kļūdīties. Tas nostrādāja, un mēs sākām lasīt arī pretinieku uzbrukuma sitienus. Tīna daudz atkāpās no tīkla, Nastja veica citus manevrus, un tā mums izdevās spēles gaitu lauzt.”

Turnīrs bija tikai viens no sezonas mērķiem: “Nevar teikt, ka tieši šim turnīram gatavojāmies speciāli. Maijā iesākām treniņu darbu ar cerību, ka līdz sezonas beigām paspēsim kaut ko izdarīt, un apstākļi sakrita mums pozitīvi, un rezultāts iznāca. Mums bija jāspēlē divos virzienos, jo Tīnai bija jāstartē gan ar Paulu Nečiporuku savā vecumā, gan arī lēnām iespēlēju Nastju Kravčenoku, kura ļoti gribēja spēlēt. Un varbūt arī tāpēc ir labs rezultāts, ka motivācija bija augsta. Bija pārbaudes turnīri, un viņas kopā spēlēja gan turnīrā Timišoarā Rumānijā, gan arī Eiropas U-20 čempionātā, tā kā arī sadarbība jau bija izveidojusies.”

Pēc atgriešanās Latvijā vairs neatliks daudz laika treniņiem, jo no 31. augusta līdz 4. septembrim Jūrmalā notiks Eiropas čempionāta Masters sērijas sacensības, kura pamatturnīrā iekļautas arī Tīna ar Anastasiju.

Latvijas Volejbola Federācija