Facebook
GoogleGraudiņa: "Biju gatavojusies dzīvot sasprindzinājumā līdz pat jūnijam"
Eiropas čempione pludmales volejbolā Tīna Graudiņa atklāja, ka pēc olimpiskās ceļazīmes izcīnīšanas nav spējusi apturēt emocijas. Sarunā ar Sportacentrs.com viņa sacīja, ka bija gatavojusies dzīvot sasprindzinājumā līdz pat jūnijam, bet šobrīd ir atvieglota.
"Man ir grūti noticēt. Nesapratu, kas tobrīd notika uz laukuma. Ar tādiem mīnusiem tik augstā līmenī parasti neatspēlējas. Mēs gājām un darījām un viss sanāca vienkārši ideāli. Tagad skudriņas skrien," Tīna Graudiņa raksturoja sajūtas pēc uzvaras pār čehietēm. "Tā bija ļoti neparasta spēle, jo bija nereāli stipras vēja brāzmas pie 30km/h. Tādos apstākļos klasisku volejbolu spēlēt ir grūti. Līdz ar to mēs nebijām tik labi pielāgojušās vējam. Savukārt čehietes ar savu pieredzi to labāk darīja. Tāpēc arī otrais sets sanāca tik bēdīgs. Bet tikām galā," izšķirošās spēles gaitu raksturoja pludmales volejboliste.
Graudiņa savas sajūtas pēc olimpiskās ceļazīmes iegūšanas raksturoja kā neaptveramas. "Tajā brīdī raudāju un nevarēju apturēt emocijas, bet Nastja stāvēja priecīga. Divas dažādas emocijas, bet bija eiforija. Nekas cits tobrīd neeksistēja, kā doma par to, ka tiekam uz Tokiju."
Vai akmens no pleciem novēlās? "Jā, noteikti. Brīdī, kad uzvarējām bija liela atvieglojuma sajūta un neizsakāms prieks. Biju gatavojusies dzīvot sasprindzinājumā līdz pat jūnijam, kad būs reitinga termiņa beigas. Tagad esam izcīnījušas ceļazīmi jau septembrī un ir apjukums, ko darīt. Biju gatava kārtīgi strādāt katru dienu līdz pat Tokijai. Tagad sanāks atpūsties. Man atpūta nav bijusi trīs gadus, jo katru reizi pēc vasaras braucu uz skolu, kur mums uzreiz sākas sezona un treniņi. Līdz ar to īsti nemāku atpūsties. Ceru, ka to iemācīšos un atturēšos no volejbola laukuma nedēļu vai divas."
"Izturībai bija liela loma, kā arī atjaunošanās procesam. Liels prieks Mārim Eikenam, ka viņš bija klāt. Piecas dienas pēc kārtas spēlēt uz maksimumu fiziski ir ļoti grūti, lai cik gatava nebūtu. Pēdējā dienā jutāmies salīdzinoši svaigas – tas ir trenera nopelns," Graudiņa paslavēja savu treneri Genādiju Samoilovu.
"Režīmu ievērojām ļoti stingri. Gājām gulēt pusdeviņos, cēlāmies septiņos astoņos. Tik un tā Ķīna ir dīvaina valsts, kurā visu laiku nāk miegs. Vienalga, vai guli pa nakti, vai dienā esi nomodā – visu laiku nāk miegs. Rīta spēles visas trīs sanāca zaudēt, jo Latvijā tobrīd bija četri no rīta. Iespējams, ka tas bija viens no faktoriem, bet galvenais - nespēlējām labi."
Graudiņa atzina, ka bija grūti noturēt psiholoģisko fokusu. "No pirmajām divām grupām knapi tikām kā pēdējās. Spēlēs pret kanādietēm un nīderlandietēm gājām uz visu vai neko. Tas, ka spējām tieši izšķirošajā brīdī saņemties un parādīt savu spēli, ir rādītājs, ka mums ar psiholoģisko noturību viss Ir kārtībā."
Jau vēstījām, ka svētdien Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka pirmoreiz izcīnīja sieviešu olimpisko kvotu Latvijai pludmales volejbolā, izšķirošajā spēlē spraigā trīs setu cīņā uzvarot čehietes Barboru Hermanovu un Marketu Slukovu.
+8 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]