Viedoklis: Kā pareizi sadalīt volejbola naudas pīrāgu?

Pēdējo nedēļu laikā uzvirmojušas kaislības par klasiskā volejbola un pludmales volejbola finansējumu ar dažādu skatījumu uz to, pēc kādiem kritērijiem valsts, dažādas nevalstiskās organizācijas (Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Volejbola federācija) finansē mūsu pludmales volejbolistus. Līdzīga veida skatīšanās “citās kabatās” notiek arī starptautiskajā volejbola saimē, jo lūk - pludmales volejbolisti prasa lielākus balvu fondu, bet klasiskie volejbolisti to nedara. Latvijas bīčistu un LVF funkcionāru savstarpējās attiecības šoreiz neiztirzāšu, bet pievērsīšos tam, kādēļ meistarīgi volejbolisti bieži vien izvēlas spēlēt klasisko volejbolu, ne pludmales volejbolu.

Lai objektīvi vērtētu pasaules TOP līmeņa pludmales volejbolistu prasības par lielāku finansējumu, nevajadzētu sajaukt ābolus ar arbūziem, jo pludmales volejbolistiem “BeachPro Tour” (BPT) ir vienīgais ienākuma avots (ja neskaita Eiropas čempionātu un atsevišķus komercturnīrus), bet “VolleyballWorld” organizētais klasiskā volejbola turnīrs – Nāciju līga (Volleyball Nations League) - ir tikai turnīrs, kur sportisti pārstāv savas valstsvienības, bet ikdienā pārstāv klubus, kas attiecīgi nodrošina labas algas, sedz dzīvošanas un transporta izdevumus. Lielākā daļa no šiem izdevumiem pludmales volejbolistiem paliek uz pašu (valsts vai sponsoru) pleciem.

Mazo valstu sportistu izvēle nespēlēt klasisko volejbolu, bet vairāk orientēties uz pludmales volejbolu ir saistīta ar to, ka savākt komandu ar meistarīgiem 8-10-12 spēlētājiem ir daudz grūtāk, kā atrast divus sportistus pludmales volejbolā. Tieši šī iemesla dēļ arī sapni par dalību olimpiskajās spēlēs vieglāk ir realizēt pludmales volejbolā. Katrā situācijā gan ir arī izņēmumi – piemēram, Slovēnijas vīriešu volejbola izlase, kas pēdējos gados ir stabila pasaules TOP8 komanda.

Lai salīdzinātu pasaules TOP līmeņa volejbolistu atpazīstamību un arī nedaudz palūkotos “citās kabatās” (īpaši tagad pēc Eiropas čempionāta pludmales volejbolā un Eiropas zāles volejbola čempionāta laikā) varam paņemt Zviedrijas piemēru – pludmales volejbola modes noteicēji, esošie Eiropas čempioni Džeikobs Holtings Nilsons un Elmers Andersons 2025.gadā nopelnījuši BPT turnīros katrs nedaudz virs 90 000 EUR, bet Zviedrijas sieviešu izlases līdere Isabella Hāka (Isabelle Haak) zāles volejbolā nopelna tuvu 1 miljonam EUR sezonā (viņa noraidīja “Galatasaray” piedāvājumu par 2,4 miljoniem EUR divarpus sezonās pievienoties šim klubam).

Arī Latvijas situācija ir līdzīga – izteikšu minējumu, ka Latvijas zāles volejbola izlases līdere Marta Kamēlija Levinska jaunajā sezonā Japānā saņems vismaz divas reizes lielāku atalgojumu kā mūsu pludmales volejbola līderes (pasaules čempiones) Tīna Graudiņa / Anastasija Samoilova.

Pirms pievērsties sporta veida – volejbols – paveidu mērogu un finansiālu iespēju salīdzināšanai, ir vērts pieminēt vēl vairākus piemērus ar volejbolistiem, kas izvēlējušies uz kādu brīdi pamēģināt spēkus pludmales volejbolā, bet izvēlējušies tomēr atgriezties atpakaļ zālē.

2015.gadā pēc vairākiem mēģinājumiem atrast īsto pārinieku Mārtiņš Pļaviņš uzrunāja Hermanu Egleskalnu, kas tobrīd bija viens no Francijas augstākās līgas labākajiem diagonāles spēlētājiem. Hermanam bija vēlme kopā ar Mārtiņu kvalificēties Rio olimpiskajām spēlēm pludmales volejbolā, tomēr neizdevās realizēt šos mērķus. Turpināt cīnīties pa zemāka līmeņa turnīriem bez garantēta finansējuma, lika vienam no Latvijas klasiskā volejbola izlases līderiem atgriezties atpakaļ zālē, kur bija garantēti vismaz 80-100 tūkstoši EUR sezonā + nodrošināti visi pārējie sadzīves apstākļi.

H.Egleskalna pludmales volejbolista karjeras dati - bvbinfo.com

2017.gada pasaules čempionātā pludmales volejbolā Kristians Vārenhorsts piedalījās ar Mārtenu van Gārderenu un izcīnīja augsto ceturto vietu. Pēcspēles intervijās komentētāji mēģināja izvilināt no Mārtena atbildi par viņa palikšanu bīčā, tomēr van Gārderens bija ļoti izvairīgs un ne velti - klasiskajā volejbolā viņa atalgojums garantēti ir bijis ap 100 tūkstošiem EUR gadā (vairākās sezonās Turcijā un Grieķijā iespējams pat vairāk), bet pludmales volejbolā pussezonā viņam izdevās nopelnīt 16 000 USD.

Van Gārderena pludmales volejbolista karjeras dati - bvbinfo.com

Andersa Mola solis pievienoties vienam no Itālijas A1 sērijas vadošajiem klubiem – “RANA Verona” – tomēr ir vērtējams nedaudz savādāk, tomēr arī tas jebkurā gadījumā neliecina neko labu par situāciju pludmales volejbolā. Anderss ir sasniedzis pludmales volejbolā visu un varēs vēl veiksmīgi atgriezties tajā – ir vēl gana jauns (29 gadi) un jau iepriekš spēlējis klasisko volejbolu labā līmenī. Veronas klubs uz Turciju pārdeva vienu no saviem pērnā gada līderiem brazīli Darlanu Souzu, par šo darījumu saņēma 0,5 miljonu EUR. Atvēlēt kaut vai trešo daļu no šīs summas (izteikšu minējumu, ka Mola alga Veronā nebūs lielāka par 100-120 tūkstošiem EUR sezonā), bet saņemt pretī pasaulē labāko pludmales volejbolistu (ar visiem pasaules bīčvolejbola sekotājiem) var kļūt par Veronas pilno lozi.

Viens no sporta veida izplatības un popularitātes kritērijiem ir cilvēku skaits, kas seko šim sporta veidam un ir gatavi atvēlēt kādu daļu no savas naudiņas sev tīkamajam sporta veidam. Volejbols tikai šobrīd sper soļus, ko citi sporta veidi ir paveikuši jau labu laiku iepriekš – cenšas izveidot vienotu TV platformas izveide, kur var sekot galvenajiem sporta veida notikumiem vienuviet un ar to pelnīt naudu.

Pārējos lielos sporta veida finansēšanas avotus (kopējā pīrāga sastāvdaļas) esmu uzskaitījis zemāk un norādījis uz to pienesumu, kādu, manuprāt, konkrētais avots pienes tieši pludmales volejbolā:
a) TV raidtiesības (VW pēc vairākām sekmīgām olimpiādēm mēģināja pietiekami dārgi pārdot BTP raidtiesības, cenšoties piemērot lielajiem zāles volejbola tirgiem atbilstošas raidtiesību summas pludmales volejbolam, taču bīčā ir citāds tirgus, bet galvenais - nav izveidojusies stabila, nemainīga tūre). Eiropas Volejbola konfederācijai (CEV) šobrīd vispār ir jācīnās par vecās vadības atstāto mantojumu – 10-gadīgu līgumu ar “Infront”, kas sasien rokas un galvenais – neienes tirgus situācijai atbilstošu finanses;

b) SOK līdzmaksājumi par olimpiskajām spēlēm (par šo man ir vismazāk informācijas, bet, redzot to, cik ļoti volejbola saimes cilvēki cenšas katrās no spēlēm un kā vēl mēģina iedabūt sniega volejbolu ziemas spēļu programmā, nauda no kopējā SOK katla ir ievērojama);

c) sponsoru līdzekļi (kopš SWATCH, RedBull, A1 pazušanas no BPT nekas, izņemot 1XBet, vietā nav nācis);

d) pasākuma organizatoru licences maksājumi, lai iegūtu tiesības organizēt kādu no pasākumiem (ja iepriekš – līdz 2021.gadam bija līdzfinansējums no FIVB vai CEV, tad jau sākot ar 2022.gadu VW bija centies pārdot tiesības rīkot jaunā formāta BPT, bet – kas no tā ir sanācis, mēs jau paši zinām: gandrīz nav ne turnīru, ne organizatoru.

Esot pietiekami tuvu 2019.-2022.gadā gan FIVB, CEV struktūrām un redzot pirmās jaunizveidotā VolleyballWorld aktivitātes, varu secināt tikai to, ka sākotnējās ambīcijas nopelnīt lielu naudu, cenšoties atrast maksātspējīgus BPT organizatorus, nav bijis pareizais solis, kamēr nav radīta atbilstoša turnīra sistēma (infrastruktūra). Naudas summas par TV raidtiesībām (par BPT) bija pārāk augstas, tādēļ šobrīd faktiski nekur nevar redzēt pludmales volejbolu, izņemot pašu VolleyWorld.tv. Pašas volejbola OTT platformas ir kāpinājušas sekotāju skaitu, lai gan pieaugums jāvērtē kritiski, jo starta pozīcijas faktiski bija nekādas…

Lielāko daļu no šiem sekotājiem (un maksātajiem) un arī no pārdotajām TV raidtiesībām veido lielie klasiskā volejbola tirgi (Japāna, Itālija, Turcija, Polija), attiecīgi arī naudas sadalījums starp zāles un pludmales volejbolu ir atbilstošs – pludmales volejbols saņem pavisam nelielu daļu no šīs naudiņas. Pie tam pretstatā zāles volejbolam bīčā nav spēcīgas profesionālās līgas (BPT vismaz šobrīd tāda nav), kas varētu nodrošināt sportistiem visa gada laikā stabilus ienākumus.

Savelkot visu augstākminēto, pašiem bīčistiem jāņem karogs rokās un jāprasa par sev pienākošo volejbola “pīrāga” daļu – cik liels, tas ir atklāts jautājums un kāds kopumā ir bīča potenciāls par to var analizēt sporta mediju cilvēki, kā arī neitrālie līdzjutēji, atceroties tos pašus Parīzes, Rio vai Londonas olimpisko spēļu pludmales volejbola turnīrus.

Pludmales volejbolistiem ar Monreālas Elite 16 turnīru ir beigusies sezona un nekas nav zināms par turpmākajiem turnīriem, arī sākotnēji plānotā Dubaijas sērija ir atcelta. Vai tiešām Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai ir jādomā par savu turpmāko karjeru zāles volejbolā?

Kā savos sociālajos tīklos ir minējis olimpiskais čempions Kents Steffess, pludmales volejbols ir zaudējis visus globālos sponsorus un ir cerējis ar ātriem risinājumiem nokārtot savas ikdienas problēmas (ar Tuvo Austrumu naudas palīdzību), tomēr ir nepieciešams darbs pludmales volejbola ilgtermiņa nostiprināšanai un – kas nav mazsvarīgi – to darīt sportistu interesēs.

Volejbola pārzinātājs Kaspars Timermanis speciāli portālam Sportacentrs.com.

Izmantotie resursi:
bvbinfo.com
https://xbotgo.com/blogs/knowledge/...
https://www.facebook.com/kent.steff...