Pļaviņš: "Spēlējām sev un visai Latvijai!"

"Šeit vāju pretinieku nav, tāpēc no vienas puses vieglāk koncentrēties spēlei, bet no otras - ja tu bišķi atlaid... Ja pirmajā setā būtu izlaiduši viņus priekšā, domāju, viņi sāktu spēlēt drošāk. Būtu vajadzīgi tie punkti, un būtu grūtāk. Līdzīgā spēlē vai pie plus viens ir daudz vieglāk spēlēt," Mārtiņš Pļaviņš uzsvēra faktu, ka izdevās nospēlēt stabili un bez kritumiem - tas nedeva titulētajiem pretiniekiem iespējas agresīvāk atspēlēties. Tam pilnībā piekrita arī Aleksandrs Samoilovs, par spēles svarīgāko mirkli atzīstot otrā seta vidu. "Otrajā setā, kad gāja līdzīgi, mums izdevās uztaisīt nelielu atrāvienu - 12:9 un tad tālāk. Tas bija pats svarīgākais. Jo, ja viņi izietu priekšā, nedomāju, ka mēs otrajā setā būtu kaut ko dabūjuši. Tagad viņi nervozēja, nevarēja atļauties nekādus riskus uzbrukumā."

Bija jūtams, ka amerikāņi, atrodoties iedzinēja lomā un sastopoties ar tik stabilu pretinieka spēli, nervozē. "Bija svarīgi panākt, lai viņi neservē. Garais [2,06 m garais Fils Dalzauzers] ar servi dabūja tikai vienu punktu. Pieturēja roku, lai varētu trāpīt laukumā un nospēlēt uz mūsu kļūdām. Ja viņi būtu trīs četru punktu vadībā, dabīgi, ka viņš servētu ar pilnu spēku, un tad puse būtu laukumā. Un pusi no šīs puses mēs vēl būtu ielaiduši tribīnēs...," iztēlojās Pļaviņš, tajā pašā laikā uzsverot - pretinieku noskaņojums nav bijis svarīgs. "Teikšu godīgi - mēs par viņu spēli nedomājām. Domājām par savu spēli, jo mums bija svarīgi nospēlēt pēc iespējas labāk. Lai redz visa Latvija! Mūs atbalsta tik daudz cilvēku - raksta draugos, sūta īsziņas, davai, turaties! Gribējās nospēlēt labi priekš sevis un labi priekš viņiem. Tā ka par viņiem neuztraucāmies - domājām, kā pēc iespējas labāk nospēlēt pašiem, stabilāk nospēlētu aizsardzībā un blokā."

Sportisti atklāja arī dažas savas spēles taktikas nianses. "Spēlējām uz mazo - viņš spēlē ļoti akurāti, ir viens no labākajiem cēlējiem. Vienā brīdī padomāju un teicu Mārtiņam: "Klau, pamēģinām uz Dalhauzeru!" Viņš it kā bija pret, taču tad tā izdarījām, un tajā brīdī viņš divas reizes iesita tīklā. Šī maiņa - tas bija ļoti svarīgs brīdis. Galvenais uzdevums bija pēc iespējas izvairīties no bloka, jo viņš ir pasaules labākais bloķētājs. Sarunājām, ka Mārtiņš agresīvi neies un nesitīs, un mēģināšu viņu piesegt. Izdevās - domāju, kādas piecas sešas bumbas no bloka piesedzu. Kad situ pats, vienkārši gāju pa pirkstiem - es citādāk nemāku, tikai ar spēku..."

Vai nav bail no tā, kas tagad notiks? Uzvarēti galvenie favorīti, visi vārti vaļā..."Kādus jautājumus jūs man uzdodiet?! [Smejas] Es tagad vēl par nākotni nevaru... Šodien vēl vajag atpūsties un izbaudīt to, kas noticis šovakar!" Samoilovs vēl nebija noskaņots domāt tālāk turnīra perspektīvā. Nākamā spēle parīt pret argentīniešiem Kondi un Baračeti, un Aleksandrs uzskata, ka spēle nebūs viegla. "Mārtiņš teica, ka Konde viņam pludmales volejbolā ir elks - vislabākais aizsargs! Viņam varbūt bija trauma, viņš nav spēlējis, taču viņam ir tāda tehnika! Kondem pavasarī bija operācija, taču viņi visu šo laiku mērķtiecīgi gatavojās olimpiādei, jo kvalificējušies bija jau pirms tam. Tas, ka nekur nav spēlējuši, vēl neko nenozīmē - varbūt viņiem četrus mēnešus bija nometne, un tagad satrenējušies, ka bail."

Vai šis bija abu Latvijas varoņu mūža mačs? "Ļoti labas spēles bija pagājušogad pret brazīliešiem Rikardo un Emanuelu un arī pasaules U-21 čempionāta finālā - arī tad bija tā, ka vienā elpas vilcienā. Taču šodien tas bija kaut kas lielisks. Mārtiņš nospēlēja kā Dievs, un arī no publikas guvām lieliskas emocijas. Fantastiskas sajūtas!"