Latvija atkārtoti uzstās uz Krievijas un Baltkrievijas paralimpiešu izslēgšanu

Plānots, ka 16.novembrī Bonnā norisināsies IPC ārkārtas Ģenerālasambleja, kurā viens no apspriežamajiem jautājumiem būs turpmākais Krievijas un Baltkrievijas parasportistu statuss, kā arī šo valstu komiteju darbības apturēšana IPC.

"Latvijas un Lietuvas nostāja ir skaidra - kamēr nebeidzas karš, Krievijai un Baltkrievijai sportā nav ko darīt. Vai mēs būsim vairākumā ar tādu nostāju? Es nezinu. Cik saprotu, ka pats Rožkovs Krievijas Paralimpiskās komitejas prezidents Pāvels Rožkovs piedalīsies, lai aizstāvētu Krievijas sportistus. Ar lietuviešiem esam gatavi braukt, lai būtu tur uz vietas un izteiktu savu pozīciju," stāstīja Dadzīte.

LPK prezidente arī uzsvēra, ka nevēlētos, lai IPC virzītos uz soli, kas dotu Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem iespēju šobrīd atgriezties sacensību apritē.

"Mūsu nostāja ir tāda, ka Krievijas slaveniem paralimpiešiem ir iespēja nevis tikai saņemt valsts apbalvojumus no Putina, bet arī prasīt viņam pārtraukt karu," atzīmēja Dadzīte.

Tāpat sanāksmē varētu tikt skatīti IPC valdes pieņemtie lēmumi par dalībnieku skaitu 2024.gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs.

"Ir izveidotas darba grupas, lai aizstāvētu sportistus ar smagāku invaliditāti, jo ir uzlikti pārāk augsti normatīvi, īpaši vieglatlētiem un peldētājiem," teica Dadzīte.

Dažas dienas pirms 2022.gada Pekinas paralimpisko spēļu sākumā tika diskvalificētas Krievijas un Baltkrievijas komandas. Krievija, iebrūkot Ukrainā, un Baltkrievija, sniedzot atbalstu Krievijai, pārkāpa olimpisko pamieru.

Sākotnēji IPC valde lēma, ka Krievijas un Baltkrievijas parasportisti varēs piedalīties spēlēs zem neitrāla karoga, bet vēlāk, pieaugot biedru spiedienam, lēma šīs valstis atstādināt no paralimpiskajām spēlēm.