Pusmiljons olimpiskajām prēmijām un senā tēma par konkurenci dažādos sporta veidos

Milānas olimpiskajās spēlēs labākos rezultātus Latvijas izlasē sasniedza kamaniņu sportisti un šorttrekists Roberts Krūzbergs. Ļoti augstā līmenī startēja arī Patrīcija Eiduka, Estere Volfa un Baiba Bendika, ļoti populāros sporta veidos ar milzīgu konkurenci iegūstot vietas "Top 15", kamēr bobslejā Jēkabs Kalenda un Matīss Miknis divniekos ieguva astoto vietu.

Taču MK noteikumos skaidri un gaiši atrunāts, ka ar valsts prēmijām var atalgot tikai olimpisko spēļu "Top 6" vietu ieguvējus, tad nu bobsleja, biatlona un distanču slēpošanas paveiktais šajā tēmā neierakstās.

Tas noved jau pie kārtējā atgādinājuma, ka 2012. gadā pieņemtie MK noteikumi par kārtību, kāda piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā nav īsti perfekti sarakstīti un profesionālā sporta realitāti tveroši. Taču šobrīd strādājam ar to, kas ir.

Tātad: Milānas un Kortīnas spēlēs labāko sešiniekā Latvija iekļuva kamaniņu sportā un šorttrekā. Kamaniņu sportā tas izdevās sieviešu sacensībās (Elīna Ieva Bota, 2. vieta), vīriešu sacensībās (Kristers Aparjods, 4. vieta), dāmu divniekos (Kitija Bogdanova un Marta Robežniece, 4. vieta), stafetē (4. vieta) un vīriešu divniekos (Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, 5. vieta). Šorttrekā tas izdevās 1500m distancē (Robertam Krūzbergam 3. vieta) un 1000m sacensībās (Krūzbergam 5. vieta).

Aktuālie MK noteikumi paredz, ka par uzvaru olimpiskajās spēlēs var piešķirt prēmiju līdz 142 288 eiro. Tāpat var piešķirt prēmiju arī par 2., 3., 4., 5. un 6. vietu, taču prēmija par katru nākamo vietu nevar pārsniegt 60% no iepriekšējā maksimālā apmēra.

Praksē tas izskatās šādi - Botas sudraba medaļa var tikt atalgota ar maksimums 85 372 eiro lielu prēmiju. Krūzberga bronzas medaļa var tikt atalgota ar 51 223 eiro lielu prēmiju. Par 4. vietu OS var saņemt 30.7 tūkstošus, bet par 5. vietu OS likums paredz maksimums 18 440 eiro lielu prēmiju. Tas viss attiecas uz individuālajiem sporta veidiem.

Kamaniņu divnieki savukārt likumā tiek raksturoti kā "individuālo sporta veidu komanda", un šo ekipāžu dalībniekiem pieejama naudas balva 75% apmērā no individuālo sportistu maksimuma. Tas nozīmē, ka 4. vieta OS kamaniņu divniekos var pretendēt uz 23 025 eiro (katram), kamēr 5. vieta OS kamaniņu divniekos var pretendēt uz 13 815 eiro.
Kamaniņu stafetes komanda savukārt jau klasificējas kā komanda, kurai ir citāda prēmiju sistēma. Par 4. vietu komandu sacensībās paredzēta prēmija maksimums 92 202 eiro apmērā, kas attiecīgi tiek sadalīta starp visiem komandas dalībniekiem (ieskaitot trenerus un apkalpojošo personālu).

MK noteikumi paredz, ka sportists viena gada laikā var saņemt tikai vienu valsts prēmiju - par savu augstāko sasniegumu. Taču olimpiskās spēles ir šī punkta izņēmums, un par OS paveikto var saņemt vairākas prēmijas. Līdz ar to Krūzbergs un viņa treneris varēs tikt atalgoti gan par bronzas medaļu, gan par 5. vietu, kamēr kamaniņu braucēji varēs saņemt gan par individuāli paveikto, gan par komandu stafetē sasniegto. Un te ieslēdzas interesants jautājums - vai Nacionālā sporta padome ieturēs konsekvenci par kvalitātes kritērijiem?

Kādi vēl kvalitātes kritēriji par olimpisko spēļu konkurenci - tas principā ir loģisks jautājums. Taču, izskatot iesniegumus par 2025. gada prēmijām, tieši ar līdzvērtīgu kvalitātes kritēriju piemērošanu tika pamatota prēmiju nepiešķiršana parasportistiem Aigaram Apinim un Rihardam Snikum. Lai gan sportisti publiski pareizi iebilda, ka MK noteikumos nekas tāds oficiāli nav paredzēts, LNSP kā vienu no kritērijiem prēmiju piešķiršanai izvērtēja arī to, vai attiecīgajā disciplīnā bijusi konkurence ar sportistiem no vismaz desmit dažādiem valstīm, secinot, ka viņu disciplīnās Eiropas un pasaules čempionātos šis kritērijs nav ticis izpildīts.

Šis kritērijs patiešām MK noteikumos nekur konkrēti neparādās, tiesa, atrunāts, ka LNSP "izvērtē sacensību nozīmīgumu, piedalījušo valstu un sportistu vai komandu skaitu".

Skats uz kamaniņu sporta stafetes konkurenci nav iespaidīgs - olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai deviņas komandas, kas ir mazāk nekā iepriekš piesauktais "vismaz desmit dažādu valstu sportistu konkurence". 2022. gada olimpiskajās spēlēs, kad Latvijas kamaniņu izlase stafetē izcīnīja bronzu un pēc tam saņēma attiecīgu valsts naudas balvu, situācija bija nedaudz citāda. Pirmkārt, minētais kritērijs par "desmit valstu sportistu konkurenci" netika piesaukts. Otrkārt, toreiz OS startēja 14 komandas.

Ierobežota konkurence gan dažreiz saistāma ar OS kvotu skaitu, piemēram, 3x3 basketbolā OS piedalās tikai astoņas valstis, un vairāk nemaz netiek atļauts. Loģisks gan ir arguments, ka konkurence patiesībā ir daudz lielāka, jo vispirms ir kvalifikācijas sacensības. Kamaniņu sporta stafetē šis arguments neiet cauri - arī Pasaules kausā šosezon piedalījušās tikai deviņas valstis.

Turpinot tēmu, var uzdot jautājumus arī kvalitātes kritēriju piemērošanu kamaniņu divniekiem. Gan dāmu, gan vīriešu divniekos olimpiskajās spēlēs startēja tikai 11 valstu pārstāvji (dāmām 11 ekipāžas, vīriešiem 17), taču uz OS dalību pretendējošo sportistu skaits, kas netika pie olimpiskās ceļazīmes, tomēr bija plašāks.

No vienas puses, grūti iztēloties, ka LNSP nonāk pie secinājuma, ka olimpisko spēļu 4. un 5. vietas nav pelnījušas valsts prēmiju. No otras puses, līdzīgu situāciju grūti iztēloties bija arī 2025. gada pasaules čempionam diska mešanā, parasportistam Apinim un 2025. gada divkārtējam Eiropas čempionam jāšanas sportā, parasportistam Snikum.

Jāuzsver, ka MK noteikumos minētie prēmiju apmēri ir maksimālie un ka par tiem LNSP lemj atsevišķi, pēc tam virzot apstiprināšanai Ministru kabinetā, attiecīgi iespējami individuāli lēmumi par katras konkrētās prēmijas apjomu. Taču, saliekot kopā maksimāli iespējamo Milānas un Kortīnas spēlēs sportistu nopelnīto, sanāk skaisti 351.6 tūkstoši eiro. Tam papildus vēl iespējamas prēmijas laureātu treneriem un apkalpojošajam personālam kopā 130 tūkstošu eiro apmērā, kā arī likums pieļauj prēmiju līdz 35.5 tūkstošiem eiro sporta veida federācijai par olimpiskā "Top 6" sasniegšanu. Kā jau minēts, tas šoreiz attiektos tikai uz Latvijas Kamaniņu sporta federāciju un Latvijas Slidošanas asociāciju.

Ja visas prēmijas tiek apstiprināts pēc maksimālā apjoma, par sasniegumiem Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs valsts varētu izmaksāt naudas balvas vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā (apmēram 550 tūkstoši eiro). Tas ir 1% no valsts budžeta programmas "Sports" 2026. gadā.

Vērts gan arī atgādināt, ka olimpisko spēļu organizētāji, neskatoties uz multimiljardu lieliem ienākumiem no sponsorlīgumiem un raidtiesību pārdošanas, olimpiskos laureātus ar naudas balvām principiāli neapbalvo, šajā ziņā atšķiroties no praktiski visām pārējām augstākā līmeņa profesionālā sporta sacensībām.

Izmantotie resursi:
https://likumi.lv/ta/id/242466-note...