Ārzemju sporta diplomātijas eksperts: "Latvija sportā ir vispretkrieviskākā valsts Eiropā"

"Latvija - protams, neskaitot Ukrainu, kas acīmredzami - ir šobrīd vispretkrieviski noskaņotā valsts Eiropā sporta ziņā. Par to liecina latviešu teiktais, darītais un likumos ierakstītais," vēstīts Polijas sporta portāla Sport.pl materiālā. Tajā tiek citēts Polijas Sporta diplomātijas institūta (PIDS) pētnieka Bartlomeja Banaseviča teiktais: "Latvija kā valsts ir ieviesusi visstingrākos regulējumus pret Krieviju sportā."

Banasevičs kā apliecinājumu savam secinājumam uzsvēra gan Latvijas sportistu publiskos izteikumus (šeit īpaši tika izcelts mūsu kamaniņu sportists Kristers Aparjods), atbalstot diskvalificētā Ukrainas skeletonista Vladislava Heraskeviča tiesības piedalīties sacensībās ar ķiveri, kas godināja karā kritušo sportistu piemiņu, gan Latvijas vadošo amatpersonu publiskos iebildumus pret agresorvalstu sportistu dalību olimpiskajās spēlēs kā neitrālajiem sportistiem, gan LOK rekomendācijas saviem sportistiem Milānas spēlēs izvairīties no kontakta ar agresorvalstu sportistiem, gan Latvijas valsts likumā iekļauto aizliegumu uzņemt agresorvalstu komandas un aizvadīt izlašu spēles pret tām.

Banasevičs skaidroja, ka vairāku Baltijas un Skandināvijas valstu olimpiskās komitejas pirms Milānas spēlēm rekomendējušas saviem atlētiem ieturēt distanci no tā sauktajiem neitrālajiem sportistiem, taču LOK spērusi visradikālākos soļus, oficiāli rekomendējot pilnībā izvairīties no kontakta ar agresorvalstu pārstāvju - nekādu tikšanos, sarunu un kopīgu foto.

Tāpat Sport.pl materiālā uzsvērta gan valsts sabiedriskās televīzijas un mediju (LTV un LSM) publiski paustā nostāja izvairīties no agresorvalstu sportistu atspoguļošanas televīzijas ēterā, gan privātā medija "TV3 Group" līdzīgā nostāja un piekoptā prakse.

PIDS eksperts arī norādīja uz valstiskā līmenī pieņemtajiem regulējumiem, kas konkrēti iestājas pret agresorvalstu dalību starptautiskajos sporta pasākumos, turklāt viņš uzsver, ka tie tiek reāli pielietoti, neskatoties uz reizēm, kad tas rada neērtības vai pat kaitējumu Latvijas sportam. Kā piemērus PIDS pētnieks norāda Eiropas čempionātu futzālā, kuram kvalificējās arī Baltkrievija, taču Latvija un Lietuva nebija gatava kompromisam un tādējādi daļēji zaudēja rīkošanas tiesības, jo UEFA kā papildu rīkotājvalsti nozīmēja Slovēniju.

Sport.pl materiālā tika uzrunāts Mieško Gogols, bijušais Latvijas volejbola izlases treneris, kurš paskaidroja, ka, tikai ierodoties Latvijā, izpratis, kādēļ Latvija un Polijā ir tik atšķirīga nostāja pret krievu valodas izmantošanu ikdienā: "Latvieši vēlas runāt latviski, nevis krieviski, lai gan tā ir principā kā otrā valoda šeit. Te dzīvo ļoti daudz krievu, kas palikuši pēc PSRS sabrukuma. To nevaram salīdzināt ar Poliju, kurā dzīvo 38 miljoni cilvēku, taču tāpat galvenā ir tikai viena valoda. Mērogi ir nesalīdzināmi. Pirms ierašanās Latvijā es to pilnībā neizpratu."

Izmantotie resursi:
https://www.sport.pl/igrzyska-olimp...