Pa plauktiņiem: Latvijas sportistu paveiktais Milānas spēlēs

Izcili augsti sasniegumi

Roberts Krūzbergs - šorttreks, 5. vieta 1000m un bronzas medaļa 1500m
Varētu jau šobrīd lepni sist uz pleca, ka portālā Sportacentrs.com vārdi "šorttreks" un "olimpiskā medaļa" tika likti virsrakstā jau janvāra prognozēs, taču Roberta Krūzberga paveiktais tik un tā pārliecinoši ierakstās sadaļā "pārspētas cerības", it īpaši ņemot vērā, ka viņš abas disciplīnas aizvadīja ar kājas savainojumu.

Vispirms Krūzbergam izdevās izlavierēt cauri 1000m sacensību sietam un sasniegt A finālu. Tā ir viņa favorītdisciplīna un finālā piedalījās tikai pieci sportisti. Kad Roberts palika 5. vietā, loģiski būtu padomāt, ka labākā iespēja iegūt OS medaļu jau bijusi, it īpaši traumas dēļ. Taču Krūzbergs sakopoja gan fiziskos, gan mentālos spēkus, pēc pāris dienām spējot izsisties cauri arī 1500m ceturtdaļfinālam un pusfinālam. Finālā viņš sacentās ar astoņiem citiem sportistiem, kas noveda pie ļoti saspringtas cīņas uz naža asmens, un prata finišu sasniegt trešajā vietā.

Tā ir pirmā Latvijas ziemas olimpiskā medaļa, kas iegūta ārpus renes sporta veidiem. Šobrīd grūti atrast uzslavu, ko Krūzbergs nebūtu pelnījis.

Elīna Ieva Bota - kamaniņu sports, sudraba medaļa vieniniekos un 4. vieta stafetē
Medaļas kamaniņu sportā tika cerētas, neapšaubāmi. Taču varētu salikt loģisku argumentu, ka tieši sieviešu vieniniekos Latvijai bija mazākās cerības uz godalgu - tā ir vienīgā disciplīna, kurā šosezon Pasaules kausa kopvērtējumā Latvijai nav pārstāvju "Top 8". Elīna Ieva Bota ieņem 9. vietu sezonas kopvērtējumā un iepriekš šosezon uz goda pjedestāla individuāli nebija kāpusi.

Arī Kortīnā Bota principā nekādus jaunus brīnumus neparādīja, savos atsevišķos braucienos uzrādot 5., 3., 4. un 6. labāko laiku. Taču lieta, ko viņa parādīja, bija stabilitāte un noturība, kas arī atšķir olimpiskās spēles no ikdienas sacensībām, un Bota četru braucienu summā nopelnīja sudraba medaļu, atstājot aiz sevis vairākas favorītes, kuras nespēja tikt galā ar spriedzi un izvairīties no kļūdām.

Pirmoreiz Latvijai kā neatkarīgai valstij ziemas olimpiskajās spēlēs iegūta medaļu sieviešu konkurencē.

Pārspētas cerības

Kristers Aparjods - kamaniņu sports, 4. vieta vieniniekos un 4. vieta stafetē
Kristers Aparjods ir maksimālists, kurš arī Kortīnas trasē tiecās uz augstākajiem mērķiem, par kuriem viņš jau ir pierādījis, ka to sasniegšana viņam ir pa spēkam. Objektīvi skatoties, 4. vieta vieniniekos Aparjodam ir augstāka nekā šosezon iepriekš sasniegtais un noteikti izceļama kā augsta līmeņa sasniegums.

Atsevišķs stāsts noteikti ir par kamaniņu stafeti, kurā konkurence ir gluži vienkārši fiziski mazāka. Reāla konkurence par medaļām bija starp piecām valstīm, kuru vidū Latvija ieguva ceturto vietu. Līdz ar to Aparjods olimpiskās spēles pabeidza ar divām disciplīnām, kurās bija tieši aiz goda pjedestāla, un tā nebūt nav ikdiena Latvijas sportā olimpisko spēļu līmenī.

Estere Volfa - biatlons, 11. vieta iedzīšanā un 16. vieta sprintā
Volfa cienījami startēja arī stafetēs, palīdzot Latvijai iegūt 12. vietu jauktajā stafetē un esot starp līderēm savā posmā sieviešu stafetē (beigās 17. vieta). Viņa būtu pelnījusi uzslavas arī jau par 36. vietu klasikā (galu galā, runājam par 20 gadus vecu sportisti, kura ieņem 68. vietu PK kopvērtējumā), taču sprintā un iedzīšanā uzcēla savu latiņu vēl augstāk.

16. vieta sieviešu sprintā un pēc tam 11. vieta iedzīšanā - tie ir panākumi, kurus Latvijas biatlonā reti redzēt arī PK līmenī, nemaz nerunājot par olimpiskajām spēlēm. Tie arī noveda pie kvalificēšanās masu starta sacensībām (23. vieta) un ļoti patīkamām cerībām tuvākajā nākotnē.

Patrīcija Eiduka - distanču slēpošana, 11. vieta 50km un 15. vieta 10km
Eidukai iepriekšējā sezona izvērtās ļoti smaga un grūta, līdz ar to īpaši patīkami sasummēt viņas paveikto olimpiskajās spēlēs. Neapstrīdams fakts - viņa sasniedza Latvijas distanču slēpošanas visu laiku augstāko panākumu, iegūstot 11. vietu 50km distancē. Pirms tam viņa arī izcīnīja 15. vietu 10km distancē brīvajā stilā, kas distanču slēpošanas lielajā konkurencē arī ir būtisks sasniegums.

Eiduka kopā ar Kitiju Auziņu arī sasniedza finālu komandu sprintā sievietēm, kas arī ir nebijis panākums OS un PČ sacensību līmenī. Finālā iegūta 13. vieta. Uz papīra tas varbūt izskatās mazāk iespaidīgi nekā sasniegtie "Top 5" kamaniņās un "Top 10" bobslejā, taču objektīvi secināms, ka slēpošanā šīs vietas ir sasniedzamas daudz grūtāk un retāk.

Baiba Bendika biatlons, 15. vieta sprintā un 22. vieta klasikā
Ilggadējā Latvijas sieviešu biatlona izlases līdere Bendika aizvadījusi savas karjeras labākās olimpiskās spēles. Viņai izdevās daudz precīzāka šaušana nekā vidēji šosezon, un acīmredzams bija ātrums distancē. Iepriekš viņa nekad nebija iekļuvusi OS "Top 30" - Milānas spēlēs viņa to paveica trīs (!) disciplīnās (piecās, ja ieskaitām vēl stafetes).

15. vieta sprintā, 22. vieta klasikā, 22. vieta masu startā, 12.vieta jauktajā stafetē, un ļoti skaists brīdis sieviešu stafetē, kad Bendika otrā posma beigās sacensību vadību nodeva Latvijas izlases rokās. Bendika šosezon PK kopvērtējumā ieņem 50. vietu, līdz ar to fakti runā paši par sevi - tieši sezonas svarīgākajās sacensībās viņa veica krietnu kāpumu uz augšu.

Rihards Lozbers - biatlons, 32. vieta sprintā
Svarīgāks par skaitli 32 (vieta, ko Rihards Lozbers ieguva sprinta sacensībās) šoreiz ir divreiz mazākais skaitlis 16 (vecums, kurā Rihards Lozbers ieguva 32. vieta OS sprinta sacensībās). Līdz ar to grūti ierakstīt Rihardu citā sadaļā kā vien "pārspētas objektīvās prognozes".

Līdz šim PK līmenī Lozbera personīgais rekords bija 80. vieta. Jā, viņa rēķinā salīdzinoši sekmīgi starti junioros un IBU kausā, taču 16 gadu vecumā atbraukt uz olimpiskajām spēlēm, kur biatlonā sabraukuši 90 vīri (no kuriem lielai daļai šīs ir karjeras pilnbrieda sacensības), un pārspēt savu rekordu par teju 50 vietām - grūti sūdzēties.

Pēc tam iedzīšanā Lozberam 47. vieta un 7 soda apļi, kamēr klasikā astoņas kļūdas šaušanā un 88. vieta, kā arī trīs soda apļi stafetē, līdz ar to ar kājām tomēr vajadzētu palikt uz zemes. Taču uz Lozberu var paskatīties arī no citas perspektīvas - principā viņu par jauno sportistu varēs saukt arī vēl 2034. gada olimpiskajās spēlēs.

Atbilstoši prognozēm

Bobsleja izlase - 8. vieta divniekos un 10. vieta četriniekos
Renāram Grantiņam ciešot kritienā treniņos un gūstot traumu, Kortīnas trasē startēja tikai Jēkaba Kalendas ekipāžas. Abās disciplīnās iegūta vieta labāko desmitniekā, kas izcīnīto vietu ziņā ir viens no labākajiem rezultātiem Latvijas izlasē, taču skaidrs, ka bobslejā un tajā pašā biatlonā vai slēpošanā "Top 10" nozīmē divas dažādas lietas.
Principā Jēkaba Kalendas pilotētajām ekipāžām 8. un 10. vieta perfekti atbilst terminam "atbilstoši prognozēm".

Andrejs Rastorgujevs biatlons, 29. vieta iedzīšanā un 30. vieta sprintā
Andrejam šīs bija ceturtās olimpiskās spēles un savam labākajam sasniegumam (8. vieta Sočos) viņam neizdevās pietuvoties. Rastorgujevs ir sportists, kurš klusībā uz medaļām cer katrās sacensībās, kurās piedalās, un viņš pierādījis, ka šīm cerībām ir objektīvs pamats.

Taču šī sezona viņam neizdevās perfekta, iespaidoja arī savainojumi un slimības. Izlaisto posmu dēļ Rastorgujevs PK kopvērtējumā šosezon ieņem savu zemāko vietu kopš 2012. gada. Tādēļ jā, var apgalvot, ka šīs ir Rastorgujeva pieticīgākās lielās sacensības (OS un PČ) kopš 2017. gada, ne reizi netiekot "Top 20", ko viņš savā karjerā PČ un OS individuālajās disciplīnās paveicis 16 reizes. Taču šīs sezonas kontekstā Rastorgujevs Antholcā nostartēja atbilstošā līmenī, iegūstot arī 41. vietu klasikā un 12. vietu kopā ar izlasi jauktajā stafetē.

Renārs Birkentāls - biatlons, 31. vieta klasikā
Birkentālam 31. klasikā bija karjeras rekords PČ un OS sacensību līmenī (iepriekš 34. vieta 2025. gada PČ sprintā). Taču šosezon PK kopvērtējumā viņš ir visnotaļ augstajā 36. vietā, līdz ar to nebūt nevar apgalvot, ka viņa sasniegums būtu radies no tukšas vietas un absolūti negaidīts. Diemžēl bagāžā nāk arī soda aplis jauktajā stafetē un neveiksmīgais sprints (5 soda aplī un 77. vieta).

Raimo Vīgants
Savus labākos rezultātus distancē olimpiskajās spēlēs sasniedza Raimo Vīgants. Tā kā sprints bija klasikā, tad šoreiz nevarēja gaidīt, ka tiks sasniegts trīsdesmitnieks un ceturtdaļfināls, kā to Raimo ar teicamu sniegumu un 20.vietu paveica 2022.gadā Pekinā. Toties jau 51. vieta un neapriņķošana pa apli pirmajā disciplīnā skiatlonā vedināja uz to, ka Vīgants varēs uzrādīt labus rezultātus distancēs. 10km brīvajā stilā viņš zaudēja tikai nedaudz virs divām minūtēm un ieguva 46.vietu, kas tobrīd aiz paša 44.vietas 50km četrus gadus iepriekš bija otrs labākais rezultāts vīriešu konkurencē.

Paša otru augstāko vietu olimpiskajās spēlēs un Latvijas vīriešu labāko distancē Vīgants sasniedza pēdējā disciplīnā – 50km brīvajā stilā ar masu startu. Madonietis labi sadalīja spēkus un distances otrajā pusē kāpa uz augšu, beigās apsteidzot dažus, kas bija pusotru vai divas minūtes priekšā, aizsniedzoties līdz 31.vietai.

Edgars Mise biatlons, 52. vieta sprintā
Kvalificēšanās iedzīšanai - Misem šosezon Pasaules kausā tas vēl nebija izdevies ne reizi, kā arī nevienā no četriem iepriekšējiem pasaules čempionātiem. Blāvā šaušana iedzīšanā (septiņas kļūdas trīs šaušanās), stafetē (divi soda apļi) un klasikā (sešas kļūdas) gan neļauj Misem šīs olimpiskās spēles saukt par milzīgu sasniegumu. Te gan jāatminas, ka jau viņa došanās uz Ziemeļitāliju bija uz jautājuma zīmes, jo tā tika apstiprināta tikai pēc īpaša LOK darba grupas lēmuma.

Sanita Buliņa biatlons, 38. vieta sprintā
Uz "labāk nekā cerēts" un "atbilstoši cerībām" robežas balansē arī Sanita Buliņa, kura iepriekš PČ individuālajās distancēs ne reizi nebija augstāk par 67. vietu, bet Milānas spēlēs to spēja pat trīsreiz, ieskaitot savu karjeras rekordu (38. vieta sprintā).

Buliņa arī uz brīdi bija olimpiskās stafetes vadībā, kas ir fakts, ko par sevi var teikt nemaz tik daudzi biatlonisti. Taču spriedze un negaidītā vadība darīja savu, novedot pie diviem soda apļiem uzreiz pirmajā šaušanā. Buliņai pēc tam tika pārmests par medijiem teikto, ka varbūt būtu bijis labāk, ja viņa stafetes kociņu saņemtu zemākā pozīcijā, taču viņai ir taisnība - grūti prasīt no sportistes nekļūdīgu rīcību situācijā, kurā viņa gluži vienkārši iepriekš nav bijusi.

Kamaniņu sporta izlase
Labāko sešiniekā savās disciplīnās iekļuva arī mūsu divnieku ekipāžas. Kitija Bogdanova un Marta Robežniece bija ceturtās sieviešu konkurencē, kamēr Mārtiņš Bots un Roberts Plūme ieguva piekto vietu. Vietu izteiksmē medaļas bija tuvu, bet reizē arī jāsecina, ka Latvijas vadošajām ekipāžām šī arī bija minimālā programma, ņemot vērā OS konkurenci un iepriekšējos sasniegumus, it īpaši dāmu divniekos, kur katrai valstij bija tikai viena kvota un startēja tikai 11 ekipāžas.

Otra vīriešu divnieku ekipāža Lūkass Krasts un Eduards Ševics-Mikeļševics ieguva devīto vietu, kamēr vieniniekos Gints Bērziņš ieguva 10. vietu.

Elvis Opmanis - kalnu slēpošana, 32. vieta
Opmanis sekmīgi tika līdz finišam visās trīs disciplīnās, kurās piedalījās, un tas nebūt nav noniecināms sasniegums. Nobraucienā un supergigantā (32. un 35. vieta) viņa uzrādītais laiks gan bija labāks tikai par dažiem konkurentiem, līdz ar to principā spilgtāk izceļama būtu viņa zemākā vieta - 45. vieta milzu slalomā, kas toties tika iegūta 80 sportistu konkurencē.

Liene Bondare kalnu slēpošana, 43. vieta
Savās otrajās olimpiskajās spēlēs Bondare startēja tikai slalomā, kur bija viena no 53 sportistēm (no 95), kura sekmīgi pieveica trasi abos braucienos. Pasaules čempionātā pirms gada šajā disciplīnā viņa bija nedaudz augstāk, ieņemot 27. vietu.

Annija Keita Sabule - biatlons, 64. vieta vieta klasikā
Milānas spēlēs Sabule uzstādīja savas karjeras otro labāko rezultātu elites līmenī - labāks rezultāts izdevies tikai vienā PK posmā, izcīnot 63. vietu sprintā šosezon. Antholcā ar trim kļūdām šaušanā klasikā izdevās iegūt 64. vietu, kamēr sprintā arī ar tikai divām kļūdām nācās palikt 71. vietā.

Distanču slēpošanas izlase
Niks Saulītis un Lauris Kaparkalējs komandu sprintā ieguva 17. vietu 27 valstu konkurencē, taču individuālajās sacensībās viņiem un Kitijai Auziņai ne reizi neizdevās tikt "Top 50". Auziņa 10km zaudēja uzvarētājai mazāk nekā četras minūtes, kas ir otrs labākais Latvijas sieviešu slēpotājas veikums lielajās sacensībās aiz Eidukas. Lindai Kaparkalējai un Samantai Krampei neizdevās tikt Top70 nevienā startā.10km distancē brīvajā stilā Kaparkalēja bija 94.vietā, zaudējot uzvarētājai septiņas minūtes, bet Krampe palika 101.vietā, zaudējot uzvarētājai astoņas ar pusi minūtes.

Reinis Bērziņš - šorttreks, sasniegts ceturtdaļfināls 1000m distancē
Bērziņš sekmīgi tika cauri pirmajai kārtai 1000m distancē, izpildot minimālo programmu, taču sarūpēt ko augstāku šoreiz neizdevās. 1000m viņš apstājās ceturtdaļfinālā, bet pēc tam 500m, kur startēja Krūzberga traumas dēļ, viņš netika pāri pirmajai kārtai.

Emīls Indriksons skeletons, 18. vieta
OS skeletonā startē tikai 25 sportisti (turklāt pēc skandalozās un netaisnīgās Vladislava Heraskeviča diskvalifikācijas palika tikai 24). Indriksons ar četriem stabiliem braucieniem ieguva 18. vietu, kas ir nedaudz augstāka nekā viņa šosezon PK ieņemtā vieta (23. vieta), taču būtībā sasniegts apmēram tas, kas arī bija gaidīts.

Marta Andžāne - skeletons, 17. vieta
Viena lieta ir iegūtā vieta, otra - uzrādītais laiks. Andžāne no 11. vietas atpalika par 1.11 sekundēm, kas četru braucienu summā nebūt nav briesmīgi liels atstatums. Viņa turklāt kopsummā spēja apsteigt vairākas sportistes, kas PK kopvērtējumā šosezon ir augstāk nekā viņa, kā arī uz augšu prata pakāpties tieši pēdējā braucienā, kurā uzrādīja 12. labāko laiku.

Neizdevās tas, kas gaidīts

Dženifera Ģērmane kalnu slēpošana
Ģērmanes starts slalomā tika gaidīts ar ļoti patīkamām cerībām, līdz ar to viņas kritiens un izstāšanās jau trases augšdaļā pirmajā braucienā izvērtās vēl rūgtāks. Neveiksme un vilšanās, tur nav divu domu. Slaloms gan ir ļoti viltīga kalnu slēpošanas disciplīna, un Tofānes trasē finišu abos braucienos sasniedza tikai 53 no 95 sportistēm.

Kendija Aparjode - kamaniņu sports, 16. vieta
Aparjode aizvadīja trīs spēcīgus braucienus, tajos uzrādot laikus, kas atsevišķi katrs par sevi bija 8., 8. un 5. labākie. Diemžēl tas viss sekoja pēc neveiksmes pirmajā braucienā, kurā tika zaudēts daudz laika. Aparjode pēc tam aizcīnījās līdz 16. vietai, kas, protams, nav liels mierinājums sportistei, kura bijusi "Top 10" piecos pasaules čempionātos pēc kārtas.

Deniss Vasiļjevs - daiļslidošana, 18. vieta
Šī sezona Vasiļjevam izvērtusies sarežģīta - publiski izceltie sarežģījumi ar finansējumu un nesaprašanās ar Latvijas Slidošanas asociāciju, šķiršanās un atkal atsākta sadarbība ar ilggadējo treneri, programmu maiņa. Olimpisko spēļu "Top 20" daiļslidošanā tik un tā ir rezultāts, par kuru bez Vasiļjeva Latvijas sportam būtu grūti sasniegt un kurš vēl var pateikt, kad tas izdosies nākamreiz. Taču Deniss savu latiņu iepriekš bija pacēlis augstāk, šajā olimpiskajā ciklā visos pasaules čempionātos sasniedzot labākus rezultātus (13. vieta, 7. vieta un 11. vieta).

Fedirs Kuļišs daiļslidošana, 28. vieta
Jā, ukraiņu sportists Kuļišs, kurš pārstāv Latviju, savā karjerā īpaši augstāk pasaules čempionātos nav bijis, līdz ar to objektīva pamata cerēt uz milzīgiem panākumiem Milāna nebija, taču priekšpēdējā vieta 29 sportistu konkurencē - grūti to raksturot kā citādi kā vien blāvu iznākumu.

Un kur likt Latvijas hokeja izlasi? - 10. vieta

Latvijas hokeja izlase mūsu sportā ir īpaša vērtība, līdz ar to savā ziņā loģiski, ka tā neierakstās standarta skalās.

Gala rezultātā iegūta 10. vieta 12 valstu konkurencē, apsteidzot tikai Franciju un Itāliju. Tas principā reizē atbilst gan "netika sasniegts cerētais", gan "atbilstoši realitātei". Nepatīkams bija zaudējums Dānijai grupu turnīra mačā, taču uzskatīt to par pārsteidzošu neveiksmi arī nevar - abu komandu izredzes pirms spēles tika vērtētas teju 50:50.

Hokeja izlase izcīnīja savu pirmo olimpisko uzvaru kopš Sočiem, skaisti apspēlējot Vāciju, kas turnīru pabeidza 6. vietā. Savukārt zaudējumus ASV un Zviedrijas izlasēm grūti raksturot citādi kā vien diemžēl loģiskus.

No turnīra shēmas viedokļa izšķirošā spēle bija izslēgšanas turnīrā pret Zviedriju, bet skaidrs, ka šoreiz pat lielāka nozīme bija grupu turnīra spēlei pret Dāniju. Pirms mača pret Dāniju Latvijas izlase bija izveidojusi reālas cerības "play-off" maču aizvadīt pret mājinieci un pastarīti Itāliju.