Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:3042, Did:0, useCase: 3

Medaļu kopvērtējums (6. diena): olimpiskās kustības kauna stunda

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Medaļu kopvērtējums (6. diena): olimpiskās kustības kauna stunda
Vladislavs un Mihailo Heraskeviči preses konferencē Ukrainas ģenerālkonsulātā Milānā. Foto: dpa/Scanpix

Ceturtdien, 12. februārī, Milānas spēlēs tika sadalīti deviņi medaļu komplekti (summā 44 no 116). Itālija un Nīderlande papildināja krājumus ar divām zelta godalgām. Pirmā medaļa Austrālijai.

Īsumā: pirmo medaļu izcīnīja viena valsts – Austrālijas frīstailists Kūpers Vudss uzvarēja mogulā. Kārtējā lieliskā diena Itālijai – četras medaļas, divus zeltus ieskaitot. Tikpat daudz augstākā kaluma godalgu Nīderlandei. Pirmais zelts Korejai, trešais Austrijai, ceturtais Vācijai un Zviedrijai.

Dienas varonis – Vladislavs Heraskevičs

Ceturtdiena, 12. februāris, ir 1450. diena, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Nākamajās divās nedēļās gaidāmas skumjas gadskārtas – 20. februārī apritēs 12 gadi Krimas sagrābšanas operācijas “starta šāvienam”, 24. februārī sāksies pilna mēroga kara piektais gads.

Skeletonists Vladislavs Heraskevičs nolēma pieminēt karā nogalinātos Ukrainas sportistus un trenerus, Kortīnas trasē veicot treniņbraucienus ķiverē, uz kuras attēloti vairāk nekā 20 kara upuri.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) noraidīja Heraskeviča prasību piedalīties sacensībās ar liktenīgo ķiveri un 45 minūtes pirms sacensību sākuma paziņoja par sportista diskvalifikāciju. Oficiālais pamatojums – Starptautiskās bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) žūrijas lēmums.

Anonīmajā IBSF lēmumā norādīts, ka Heraskeviča nodoms sacensībās nēsāt piemiņas ķiveri “neatbilst Olimpiskajai hartai un sportistu viedokļa paušanas vadlīnijām”. IOC pieprasīja ukrainim trasē nēsāt citu ķiveri vai startēt ar melnu rokas apsēju.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja, šķiet, nerēķinājās ar lēmuma sekām. Heraskeviča diskvalifikācija tikai nedaudzās valstīs piesaistīja tik plašu uzmanību kā Latvijā, taču sniega bumba vēlās ātri un radīja globāla mēroga atbalsis.

Latvijas sportisti un treneri Kortīnā izteica atbalstu ukraiņu kolēģim. Skeletona treneris Ivo Šteinbergs aicināja IOC atcelt Heraskeviča diskvalifikāciju. Divkārtējā olimpiete Ulla Zirne asi kritizēja Lozannas funkcionāru lēmumu. Kamanu stafetes komanda pauda nostāju LTV tiešraidē.

Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs Uldis Strautmanis norādīja uz latviešu iespējamo (bez-) atbildību IBSF žūrijas lēmumā. Nosauktie – FIL prezidents Einars Fogelis, IBSF skeletona komisijas vadītājs Gatis Gūts, IBSF viceprezidents juridiskajos jautājumos Mārtiņš Dambergs.

Itālija sešās dienās pārspēj Pekinas spēlēs sasniegto rezultātu

Pasaulē ir 12 valstis, kuras piedalījušās visās ziemas spēlēs – Austrija, Kanāda, Somija, Francija, Lielbritānija, Ungārija, Itālija, Norvēģija, Polija, Zviedrija, Šveice un ASV. Sarakstu nosacīti papildina Čehoslovākijas mantinieces Čehija uu Slovākija.

Itālijas pirmie četri starti notika fašistu diktatora Benito Musolīni ērā. Šamonī startēja 23 Itālijas sportisti, Sanktmoricā 13, Leikplesidā 12 un Garmišā-Partenkirhenē 40 sportisti. Jāpiebilst, ka dučes padotie tā arī neizcīnīja nevienu medaļu.

Viens nopietns attaisnojums bija – Itālijas karaliste 1920. gada 10. oktobrī anektēja sabrukušajai Austrijas un Ungārijas impērijai agrāk piederējušo Dienvidtiroles apgabalu. Vareno Alpu un krāšņo Dolomītu ieskautajā zemē mājo vāciski runājoši iedzīvotāji, kuri ziemas sportā sāka izcelties vēlāk.

Pēc Otrā Pasaules kara Itālijas sekmes pamazām uzlabojās, taču ziemas lielvalsts statusu pa īstam izdevās iegūt 20. gadsimta pēdējā desmitgadē. “Squadra Azzurra” 1992. gadā no Albērvilas pārbrauca ar 14 medaļām, bet divus gadus vēlāk Lillehammerē nopelnīja 20 godalgas.

Līdz 1994. gada pārspēšanai vēl kādu laiku jāuzgaida, taču Milānā un Kortīnā mājiniekiem sešās dienās izdevās pārspēt visu laiku otro labāko rezultātu. Pirms četriem gadiem Pekinā 17 medaļas, tai skaitā divi zelti. Tikpat godalgu pašu mājās, turklāt sešas no tām ir zelta vērtībā.

Itālija vairāk nekā desmit gadus dzīvoja bez savas renes – rekonstruētā Kortīnas trase tika atklāta 2025. gada martā. Neraugoties uz to, kamaniņniekiem mājas spēlēs klājās izcili – piecās disciplīnās izcīnītas četras medaļas, tostarp divi zelti sieviešu un vīriešu divnieku sacensībās.

Pirms 20 gadiem notikušajās Turīnas spēlēs “zilā komanda” nopelnīja 11 medaļas – piecas zelta un sešas bronzas godalgas.

Vienā teikumā

#: Zviedrijas distanču slēpotāja Frīda Karlsone nopelnīja otro zelta medaļu, uzvarot 10 kilometru distancē brīvajā stilā.

#: Nīderlandes šorttrekists Jenss van Tvots uzvarēja 1000 metru distancē – “oranžo” komandas treneru brigādē strādā latvietis Haralds Silovs.

#: “Oranžā spiede” pagaidām labāk strādā šorttrekā nekā ātrslidošanā – Nīderlandes sportiste Ksandra Velžebūra uzvarēja 500 metru distancē sievietēm.

#: Vācijas kamanu braucēji nopelnīja trešo zeltu, pēc panākumiem vīriešu un sieviešu vieniniekos “izceļot” augstākā kaluma godalgu komandu stafetē.

#: Latvijas hokejisti piekāpās C grupas favorītei ASV ar 1-5, trešajā trešdaļā Elvi Merzļikinu vārtos nomainīja Artūrs Šilovs.

#: Titulētā Kanāda pirmajā spēlē sagrāva Čehiju ar 5-0.

#: Distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs finišēja “Top 15”, pavisam mērķi 10 kilometros brīvajā stilā sasniedza 108 sportistes.

Kopvērtējums 12. februārī (sadalīti 44 no 116 komplektiem)

#ValstsZeltsSudrabsBronzaSumma
1Norvēģija72514
2Itālija63817
3ASV47314
4Vācija4329
5Zviedrija4318
6Šveice4127
7Austrija36212
8Francija3418
9Nīderlande3306
10Japāna22610
11Koreja1124
12Čehija1102
Slovēnija1102
14Austrālija1001
15Kanāda0347
16Ķīna0224
17Jaunzēlande0112
18Latvija0101
Polija0101
20Bulgārija0022
21Beļģija0011
Somija0011

Piezīmes. 1) Komandu kombinācijā kalnu slēpošanā vīriešiem pasniegti divi sudraba medaļu komplekti. 2) Tramplīnlēkšanā vīriešiem no mazā tramplīna pasniegtas divas bronzas godalgas.

Medaļu notikumi

DienaMKNotikums
07.025Kalnu slēpošana – nobrauciens vīriešiem
08.028Kalnu slēpošana – nobrauciens sievietēm
09.025Alpu kombinācija vīriešu komandām
10.029Biatlons – 20km vīriešiem
11.028Ātrslidošana – 1000m vīriešiem
12.029Hokejs – Latvija vs ASV 22:10
13.027Biatlons – 10km vīriešiem
14.028Hokejs – Latvija vs Vācija 13:10
15.029Hokejs – Latvija vs Dānija 20:10
16.026Daiļslidošana pāriem
17.027Biatlons – 4x7.5km stafete vīriešiem
18.028Biatlons – 4x6km stafete sievietēm
19.027Hokejs – fināls sievietēm
20.026Hokejs – pusfināli vīriešiem
21.0210Biatlons – masu starts sievietēm
22.024Hokejs – fināls vīriešiem

Medaļu kopvērtējums

Pirmā diena: pirmā olimpiskā medaļa 36 gadu vecumā
Otrā diena: Lindsija Vona riskē ar savu ādu
Trešā diena: Juta Lērdama iedarbina “oranžo spiedi”
Ceturtā diena: Elīna Ieva Bota ieceļ Latviju “Top 20”
Piektā diena: Franjo fon Almens izpilda cepures triku

Izmantotie resursi:
https://www.olympics.com/en/milano-...
Latvijai trešā lielākā delegācija pēc olimpiešu skaita uz vienu iedzīvotāju
Cik lieli ir Latvijas panākumi ziemas spēlēs?
Ziemas karalienes: kuras valstis nosaka olimpisko modi?
Cik valstīs ir labi renes braucēji?

Noderīgas saites:

Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
Olimpiskajām spēlēm seko Go3 platformā!