Irbe skaidro izvēli starp Gudļevski un Punnenovu: "Izvēlējāmies vārtsargu, kurš…"

Tikai viens no sastāvā iekļautajiem vārtsargiem ir uz vietas, divu vēl nav un būs tikai Milānā. Kas mainās Tavā dzīvē?
Es uzreiz atsaucu atmiņā sagatavošanos bronzas čempim. Mēs zinājām, ka Gudis [Kristers Gudļevskis] piebrauks. Viņš piebrauca pašā pēdējā brīdī, un uzreiz bija redzams – ir ieradies kvalitatīvs vārtsargs. Uzreiz bija jūtams, ka tas ir papildinājums. Pēc tam atbrauca Artūrs [Šilovs]. Tu skaties, skaties – vēl viens, un varētu būt pat vēl labāks… Tas ir milzu bonuss, bagātība.

Esmu ļoti pateicīgs un priecīgs, ka šeit ir Ēriks [Vītols] un Gustiņš [Gustavs Grigals]. Viņi ir ar komandu, viņi palīdz. Viņi arī aizbrauks uz olimpiskajām spēlēm, kaut piedalīsies tikai atklāšanā. Visdrīzāk, ka tikai atklāšanā. Neko dzīvē nevari zināt. Viņi ir gatavi, ja nu kaut kas notiek.

Izrādās, abi pagājušajā pavasarī ir runājuši, ka būtu forši aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm. Nu, viņi aizbrauks. Reizēm savi mērķi ir jānostāda ļoti precīzi. (Smejas.) Ir forši, ka viņi palīdz, ka mums ir pilnvērtīgs vārtsargu sastāvs treniņos.

Piebrauks Elvis [Merzļikins] un Artūrs. Tas būs forši, tur būs kvalitātes. Sekoju līdzi, skatos. Viņi abi ir ieskrējušies. Abi divi ir formā, tas ir ļoti labi. Vienmēr ir vienkāršāk, ja ir pilnīgi skaidrs, kurš ir pirmais numurs, kurš ir otrais numurs. Bet zini – kopā ar izlasi esmu bijis trīs pasaules čempionātos un vienā olimpiskajā kvalifikācijā, un… Ja kvalifikācijā viss sanāca, kā bija plānots – Gudis nospēlēs visas spēles –, tad pasaules čempionātos plāns, kā izmantosim vārtsargus, nebija tā paredzēts. Ietekmē turnīra tabula, kalendārs. Bronzas gadā vārtsargu plāns ne tuvu nebija tāds, kāds sanāca, bet beigās viss pagriezās mums veiksmīgi. Arī Čehijā nenotika tā, kā bija paredzēts.

Tā ir bagātība, ka ir vairāki vārtsargi, ka ir iespējas. Mums ir divi vārtsargi, kuriem 100% paredzēts spēlēt. Un arī Gudis treniņos izskatās ļoti, ļoti gatavs jau tagad. Viņš apsteidz grafiku, kādu mēs bijām paredzējuši.

Tās ir ļoti labas galvassāpes.

Es zinu, ka neatbildēsi, bet vismaz pats pie sevis zini, kurš sāks pirmo spēli?
Pirmā spēle mums būs pārbaudes spēle pret Šveici… (Smejas.) Būs kārtīgi jāapdomā, kurš spēlēs pārbaudes mačā, kurš spēlēs pirmo, otro, trešo. Vienalga, lai ko es izplānotu, zinu, ka izvērtīsies drusku citādi. Cerams, ka mums nebūs tikai četras spēles. Varbūt pat visas septiņas! Vismaz piecas ļoti gribētos – tas jau būtu vērtīgi mums visiem, mūsu gandarījumam.

100%, ka būs nepieciešami divi vārtsargi. Vismaz divi. Un Gudis ir goda vīrs – ja vajadzēs, viņš ir gatavs. Pēc traumas dara visu, kas vajadzīgs. Ja vajadzēs spēlēt, viņš būs gatavs. Sanāk vārtsargu Dream Team.

Par vārtsargu izvēli ir diskusijas, viedokļi, jautājumi. Saprotams, ka ir arī neapmierinātā puse. Kā Tu to uzņem?
Katru cilvēku var ļoti labi saprast, bet tam, kāpēc situācija izvērtās tāda, kāda tā izvērtās, ir savi iemesli. Kāpēc lietas notiek tā, kā notiek. Ivaram vēl būs iespējas. Par to es nešaubos. Viņam tās ir jāpaņem. Kāpēc notiek tā un ne citādi… Varu pateikt tikai vienu – arī es savulaik nebiju apmierināts ar savu mazo spēles laiku un sēdēšanu uz beņķa. Nepagāja ilgs laiks, un no NHL attapos ECHL. Tad es mazliet paēdu to maizīti - un sapratu, cik būtu forši atkal kaut tikai trenēties ar tiem džekiem, gūt prieku no treniņiem, nevis: es gribu 50 spēles pēc kārtas. Mazliet pagrauzu sūro maizi, tad atgriezos NHL, dabūju uzspēlēt, mans pēdējais cēliens NHL izvērtās pat veiksmīgāks, ja skatās uz visu fonu.

Tā ir realitāte – katram spēlētājam gribas visvairāk. Visi grib spēlēt, visi grib būt labākie. Viņi šeit ir tāpēc, ka katru reizi, kad iet uz ledus, grib uzvarēt. Pat tad, kad no malas liekas, ka komandai ir zudusi ticība – viņi grib uzvarēt.

Katram ir sava iespēja, savs laiks. Ja nesaredzam savu iespēju, tad mēs to sev atņemam. Tev ir jājautā, jāsniedzas, jādomā, ka tas ir iespējams. Kad pats sev uzliec ierobežojumus, tad ir grūtāk sasniegt augstākos mērķus. Man pašam ir bijusi tāda pieredze. Bet – viss vienmēr sākas no baltas lapas.

Tas, ko nolasīju es – ka Ivaram sāpīgākais bija jautājums, vai viņš pārbaudes spēlēs vispār varēja izdarīt ko vairāk un labāk, lai aizbrauktu uz Milānu.
Tas ir labs jautājums. Viņš nospēlēja ļoti labi. Viņa spēlē tas bija solis uz priekšu. Bet realitāte ir tāda, ka esam pārbagāti ar vārtsargiem. Manā laikā – es braucu un spēlēju. Vai tas bija objektīvi vai nebija, bet man iespējas tika dotas. Ja pieņemam, ka trešais vārtsargs brauc kā trešais, mēs varētu paņemt līdzi astoņus deviņus vārtsargus. Esam tik bagāti!

Katram ir sava vieta un sava pozīcija. Grozies, kā gribi, NHL ir NHL. Labākie spēlē NHL. Tā ir hokeja Meka. Labākie spēlē tur un noturas, un ir iemesls, kāpēc noturas. Pārējiem vārtsargiem ir jāmin uz papēžiem un jācer uz iespēju. Mums brauc trīs vārtsargi. Ir pirmie divi, kuri spēlēs, un trešais brauc kā trešais. Mēs izvēlējāmies vārtsargu, kurš jau ir pārbaudīts, kurš ir sevi labi parādījis treniņos un kurš arī ir gatavs pieņemt situāciju un braukt kā trešais vārtsargs – bez spēlēm. Un pieņemt, ka viss būs kārtībā. Tāds ir process. Tā pašlaik ir mūsu pozīcija.

Iepriekš ir cilāti jautājumi – brauks vai nebrauks traumētie, brauks vai nebrauks bez klubiem. Mums traumētie nebrauks. Ja Gudis nebūtu vesels, tad viņš nebūtu sastāvā. Viņš treniņā izskatījās ļoti labi. Viņš būs gatavs. Pēdējos trīs pasaules čempionātos un olimpiskajā kvalifikācijā viņš visu izdarīja pilnīgi pareizi. Bija gan stabils pirmais numurs, gan otrais, gan trešais vārtsargs. Nav par ko diskutēt.

Vai Ivars varēja izdarīt vairāk? Man grūti pateikt. Realitāte ir tāda, ka par spēlētāju izvēli, par sastāvu lemj treneri, un viņi arī atbild. Ja viņi pieņem nepareizus lēmumus, tad viņi par to atbild augstāk stāvošajiem, viņi atbild žurnālistiem un faniem. Pieņemot nepareizus lēmumus, treneri zaudē darbu. Tāda ir specifika. Darbu zaudē treneri, nevis priekšnieki vai spēlētāji. Līdz ar to tā ir trenera atbildība. Vispirms galvenā, pēc tam – pa pozīcijām.

Šajos lēmumos esmu bijis gan kā treneris, gan kā spēlētājs. Kad mani nosūtīja uz ECHL, ātri sapratu, ka viņi pieņem lēmumus, bet viss, ko es varēju izdarīt – ar savu spēli pierādīt, ka viņu lēmums nav bijis pareizs. Nevis mēģināt pierādīt citur. Spēlētāja uzdevums ir spēlēt un būt labākajam. Spēlē labākie. Beigu beigās – spēlē labākie. Ja nespēlē labākie, tad tas ir redzams. Ja treneris pieņem nepareizus lēmumus, viņa termiņš ātri iztek un beidzas.

Tūdaļ dodamies uz Milānu. Tev ir bijusi iespēja un gods olimpiskajās spēlēs piedalīties divas reizes. 2002. gads ar zemūdens akmeņiem no NHL puses. 2006. gads sākās labāk kā beidzās. Kādas ir Tavas spilgtākās atmiņas no olimpiskajām spēlēm?
Jā, tev taisnība – man nav tās labākās atmiņas no olimpiskajām spēlēm. Olimpiskās spēles – tas nav pasaules čempionāts. Sagatavošanās un grafiks, rutīna ir ļoti saraustīta. Soltleiksitija tā bija briesmīga. Turīnā bija daudz labāka, bet atmiņas nav tās labākās. Tās ir olimpiskās spēles – tas ir augstākais forums.

Esmu priecīgs, ka varēšu sekot līdzi un būt klāt, kad mūsu puiši cīnīsies pret visaugstākā līmeņa zvaigznēm, pret zvaigznēm, pret kurām viņi nekad nav spēlējuši. Sočos bija ļoti labs hokejs, tiešām labākie NHL spēlētāji, bet šoreiz līmenis būs vēl augstāks. Kopš Sočiem ir pagājuši 12 gadi.

Mēs paši piedzīvosim un izbaudīsim, ko nozīmē spēlēt tādā līmenī. Tā būs laba iespēja pārbaudīt sevi un samērot spēkus – cik tuvu vai cik tālu mēs esam.

Noderīgas saites:

Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
Piedalies DECATHLON prognožu spēlē!
Olimpiskajām spēlēm seko Go3 platformā!