Latvijas enduro komanda izcīna augsto 8.vietu Čehijā!

Kā paši sportisti stāsta, tad konkurence bijusi ļoti spēcīga un sīva – 184 dalībnieki. Sportistu emocijas un domas par sacensībām ir dažādas, taču visi kā viens atzīst, ka trase bijusi diezgan sarežģīta un smaga, salīdzinājumā ar citiem Eiropas enduro posmiem. Lai gan laika apstākļi bijuši silti +26, +27 grādi, tomēr bez stipra lietus un krusas arī neiztika.

Lauris Ermanis: „Kopumā mums gāja, varētu teikt, vidēji labi. E3 klasē pirmajā dienā izcīnīju 10. vietu, bet otrajā dienā 8.vietu. Latvijas komanda 4 cilvēku sastāvā izcīnīja 8. vietu. Sacensības bija laikam smagākās, kādās pēdējos gados esmu piedalījies. Arī pagājušogad šeit bija Eiropas čempionāta posms un trase bija 90% tāda pati, līdz ar to tās pašas “špūres” kļuva vēl dziļākas un bedres lielākas, jo pirms sacensībām trīs dienas bija lijis lietus. Šogad arī speciālie testi bija uztaisīti garāki, tehniski sarežģītāki, tie prasīja daudz lielāku fizisko spēku. Pirmajā dienā trešā daļa sportistu dabūja soda minūtes, jo pie kalniem veidojās lieli sastrēgumi, - sportisti nevarēja uzbraukt stāvajos, akmeņainajos kalnos bez palīdzības no malas. Organizatori nebija padomājuši, kā šādas vietas apbraukt.

Arī krosa testā, kurš bija ar laika kontroli, bija viens stāvs, šaurs kalns. Ja viens priekšā braucošais iesprūst, pārējiem jāgaida. Arī man gadījās 1.5 minūtes stāvēt un gaidīt, kamēr atbrīvojās trase. Līdz ar to mums neizdevās pirmajā dienā parādīt sevis cienīgus rezultātus.

Otrajā dienā, pēc žūrijas sapulces, trase tika izmainīta un notika sacensībās tādas, kādām tām vajadzēja notikt, taču pirmās dienas „izlieto ūdeni” atpakaļ vairs nesasmelsi.

Sacensības norisinājās pēc klasiskā enduro principa, viena apļa garums bija ap 60 km, katrā aplī bija 3 speciālie testi - 2 krosa testi un viens enduro tests, abas dienas bija jāveic 3 apļi. Laika izteiksmē vienu apli veicām 2.5 stundās, tātad dienā trasē pavadījām 7.5 stundas.

Kā jau minēju, trase bija sarežģīta. Bija jābrauc pāri akmeņainiem un sakņainiem kalniem, pa upes gultni. Trase bija slapja un slidena, kur segums bija mīkstāks, tur izveidojās dziļas un garas “špūres”. Mums, latviešiem, šis trases segums un reljefs, protams, visai nepierasts, tādēļ pirmā diena pagāja, lai pierastu pie šāda trases. Bet otrajā dienā visiem izdevās uzlabot savu sniegumu, ātrumu un rezultātu.

Komanda - tēvi un draugi strādāja visaugstākajā līmenī, vienīgais, kas pietrūka bija „pro raiders”, kurš paralēli braucējiem brauc pa trasi un var piebraukt testos vai vietās, kur nevar piebraukt ar mašīnu, iedot padzerties un aizvest somiņu uz testa finišu. Papildus pietrūka mūsu cilvēks, kam ir FIM Europe licence un kurš varētu mūsu komandu pārstāvēt žūrijas sapulcē pirms un pēc sacensībām, jo pēc pirmās dienas “nekārtībām trasē” mūsu sportistiem bija daudz kas sakāms organizatoriem.

Konkurence bija ļoti liela, jo šajās sacensībās piedalījās divas reizes vairāk sportistu kā visos iepriekšējos Eiropas čempionāta posmos. Kopā bija 184 dalībnieki. Piedalījās arī daudzi sportisti, kuri startē pasaules čempionāta posmos enduro, tas izskaidrojams ar to, ka šis posms bija paralēli arī Eiropas nāciju kauss.

Vietu kā augstu sasniegumu nevērtēju, bet izcīnīt un nobraukt līdz galam bija diezgan grūti, pēc laikiem turpat netālu priekšā bija tādas enduro lielvalstis kā Holande un Francija. Ja vien nebūtu mans kritiens otrās dienas pēdējā krosa testā un dažas mūsu sportistu neveiksmes, tad rezultāts varēja būt par pāris vietām augstāks.

Uzskatu, ka organizatoriskais līmenis bija diezgan zems, nebija sajūtas, ka esmu atbraucis uz Eiropas Nāciju kausu. Gan sacensību atklāšana, gan viss pārējais bija salīdzinoši zemā līmenī. Eiropas čempionāts Latvijā tiek organizēts daudz augstākā līmenī.

Bet kopumā emocijas bija pozitīvas tādā ziņā, ka nostartēju līdz galam un otrā dienā uzlaboju savu rezultātu.”

Intervijā ar Kristianu Evarsonu, viņš pastāstīja, ka sacensībās neveicās tik labi, kā bija cerējis. „Man gāja slikti - dabūju traumu un otrajā dienā izstājos, pirmo dienu gan nobraucu, bet gāja ļoti grūti. Konkurence spēcīga. Bija atbraukuši Eiropas enduro „niknākie veči”.

Čehiju sasniedzām jau ceturtdien, atradām gala koordinātas un devāmies turp, lai rezervētu un iekārtotu nometnes vietu visai komandai. Piektdiena pagāja pārskatot un gatavojot motociklu sacensībām - riepu maiņa, pielāgoju motocikla karburatoru attiecīgajai gaisa temperatūrai un augstumam virs jūras līmeņa. Ar komandas biedriem izpētījām testus un savā laikā devāmies reģistrēties un nodevām motociklus slēgtajā parkā.

Trase bija ļoti smaga un sarežģīta. Bija ļoti daudz akmeņu, dubļu grāvju, ar sarežģītiem elementiem trasē. Esmu šogad piedalījies visos Eiropas posmos, bet Čehija mani pārsteidza. Rumānija un Spānija pat nestāvēja līdz. Šķiet, ka čehiem vairāk bija vajadzīgs šovs nevis Enduro.

Pie krosa testiem nācās stāvēt rindā pat līdz 6 min.- „bardaks”, līdz ar to, ļoti daudzi sportisti kavēja un saņēma soda minūtes. Trase bija maksimāli grūta un smaga, jo visas dienas garumā nesanāca pat atvilkt elpu, bija soda minūtes, kas vienkārši neļāva atpūsties. Pat pārbraucienu laikā nesanāca atvilkt elpu. Ļoti daudz sportisti pirmajā dienā izstājās, turpat puse no viņiem kavēja, bet soda laikus tiem nenoņēma. Nākamajā dienā trase bija nedaudz izmainīta, taču tāpat bija ļoti grūta.

Pirms enduro testa bija augsts un diezgan akmeņains kalns pa kuru bija jāuzbrauc augšā un tūlīt uzreiz aiz tā bija tests. Kā lai labi nobrauc testu, ja pirms tā esi izlicis jau visus spēkus! Uzskatu, ka trase varēja būt nedaudz vieglāka un baudāmāka, jo mums enduro patīk braukt ar „kaifu”, nevis pārgrieztām acīm un pēdējiem spēkiem traukties visu dienu.

Laika apstākļi gan bija lieliski - saulains un silts. Šajā ziņā varu teikt - Vislabākais enduro! Vienīgi pirmās dienas pēdējā aplī trāpīju pamatīgā negaisa mākonī, nu tad gan izliju līdz vīlītei.

Par izjūtām neko daudz nevaru teikt, jo Eiropā jau braucu desmit gadus- nekas satraucošs priekš manis tas nebija. Patīkami bija, ka mums beidzot bija komanda, ka nebiju viens no Latvijas, tas bija tā stimulējoši un patriotiski.”

Intervija ar Edgaru Siliņu: „Kopumā gāja ļoti interesanti. Sakarā ar to, ka manai tehnikai bija nelielas problēmas, nācās startēt citā klasē un ar lielāku motociklu. Šoreiz startēju E2 Junioru klasē ar komandas biedra Husqvarna 350cmm motociklu ar kuru izlīdzēja AutoRepublika.lv.

Pārsvarā dienas bija saulainas un siltas. Taču ik pa laikam uznāca pa kādai lietus gāzei. Pirmais lietus jau bija dienu pirms starta. Kad lija diezgan traki. Līdz ar to, pirmās dienas pirmo apli visi slidinājāmies pa testiem un pārbraucieniem. Dienas vidus bija saulains, taču man trāpījās pārbrauciena beigās drusku izlīt, jo uznāca pamatīgs lietus. Otrā diena bija silta un saulaina, bez lietus.

Trase bija kalnainā un akmeņainā vidē. Kā jau latvietim, kalni ir neierasti. Bet man tā nebija pirmā reize, kad braucu pa šādiem kalniem, tāpēc nebija pārāk lielas problēmas tos pārvarēt. Grūtāk bija īsais pārbrauciens starp pirmajiem diviem testiem, kas bija kalnains un akmeņains. Tas prasīja lielu spēku atdevi. Piebraucot pie testa, spēks bija atlicis maz, tam sekoja smags tests pa saknēm, akmeņiem, kalniem, upēm. Pirmajā aplī tā rezultātā pieļāvu kļūdas kam sekoja divi kritieni. Pārējie testi sanāca samērā labi, bez lielām kļūdām. Protams, vienmēr var ātrāk. Braucu ar nelielu rezervi, lai vairāk nekristu. Tomēr pārbraucienos, otrajā dienā, sanāca atkal divreiz nokrist, par laimi bez nopietnām sekām. Pēc abu dienu braucieniem, fiziski grūtāka man bija pirmā diena. Otrā diena nebija tik smaga.

Es šajā trasē braucu jau otro reiz Eiropas čempionāta posmā. Pēc manām domām, šogad bija smagāk, sakarā ar to, ka bija jābrauc ar lielo moci un ka trase bija salijusi. Taču neviens jau neteica, ka būs viegli. Grūtākie elementi trasē bija lielo, akmeņaino kalnu pārvarēšana. Daudzi sportisti, spēka izsīkumu dēļ, pirms otrā testa apstājās un atpūtās. Līdz ar to radās rindas, šī iemesla dēļ, pirmajā dienā dabūju 4 soda minūtes.

Manā E2 Junior klasē bija daudz spēcīgu braucēju ar kuriem nevarēju cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu, jo viņi bija pārāki. Taču cīnījos cik varēju un spēju. Ar katru testu kāpu pa vietai augstāk, taču otrajā dienā, pēdējā testā viens 50cm3 klases braucējs neveiksmīgi man patraucēja, kā rezultātā zaudēju vairāk kā 20 sekundes. Automātiski atkritu vairākas vietas kopējā rezultātā zemāk.

Man ļoti patīk Eiropas posmi, jo tur ir ļoti interesanti testi un pārbraucieni, kādi Latvijā nav. Protams, svarīgi ir, lai tam pietiek spēks, jo Latvijā Enduro pārbraucieni ir salīdzinoši viegli un lielākoties, bez lielām piepūlēm pārvarami. Taču Eiropā arī pārbraucieni ir grūti un prasa lielu fizisku spēku, lai uzbrauktu kādā kalnā vai nobrauktu pa akmeņainu kalna upi. Mūsu komanda cīnījās godam, taču žēl, ka Kristiāns izstājās otrajā dienā. ”

Latvijas Enduro izlase pateicas mūsu atbalstītājiem: „Latvijas Motosporta federācijai, LDz CARGO, Motosports Racing Team, Auto Republikai, Force Fix, veikalam Motosports, Liepkalni, Rūjienas saldējums, S.I. Baltic. un GT Auto Group.

Īpašs paldies tētiem, tuviniekiem un draugiem, kuri bija gan mehāniķi, šoferi, pavāri un treneri.”

Apsveicam mūsu sportistus ar labiem panākumiem Eiropas Nāciju kausā Čehijā! Ceram, ka jau nākamajā gadā mūsu izlasei izdosies pacīnīties par vietu pirmajā sešiniekā Eiropā!

Informāciju sagatavoja: LaMSF praktikante Luīze Mīkstā