H.Grūbe: ''Smags darbs, veiksme vai talants?''

Intervijas autore: Līva Cēbere, Biznesa augstskolas Turība-Sabiedrisko attiecību fakultātes 1. kursa studente

Šogad jau 5. reizi esi kļuvis par Latvijas čempionu. Kā tas nākas? Smags darbs, talants, veiksme? Vai arī neredzi sev konkurenci Latvijā?
Pēdējie tituli nākuši ar lielu pieredzi, jo nu jau deviņi gadi pavadīti šajā sportā. Tomēr pieredze tehnikas regulēšanā un sacīkstēs ir iekrāta liela, un tas šajā sportā ir ļoti svarīgs faktors. Veiksme, protams, arī ir nepieciešama motoru sportos, un ne vienmēr tā stāvēja klāt, bet jau kopš pirmās sezonas ir izdevies būt ļoti konkurētspējīgam un cīnīties tikai par uzvarām. Ļoti svarīgu lomu spēlē arī mehāniķa sniegums, tehnika, braukšanas māka un pieredze. Tas viss kopā veido rezultātu. Acīmredzot tā visa nav pietrūcis un esam sasnieguši jau 5 titulus. Pirmajos sportiskajos gados, konkurence bija ļoti spēcīga, braucot kopā ar tādiem braucējiem kā Haralds Šlēgelmilhs, Karlīna Štāla, Arvis Zārbergs, Mareks Štolcermanis, tad šobrīd kartingā palicis vairs nav neviens un ne visi vairs turpina sportiskās gaitas dažādu iemeslu dēļ. Baltijā ir konkurence, taču pašreiz mana līmeņa sportistu Latvijā ļoti pietrūkst.

Kā tu vērtē 2009. gada sezonu?
Sezona iesākās diezgan sarežģītos apstākļos. Kaut arī ziemas periodā izdevās atrast sponsorus un iegādāties jaunu, konkurētspējīgu tehniku, pati tehnika manās rokās nokļuva tikai uz sezonas ceturto posmu. Bija sarežģījumi ar rūpnīcas cilvēku, kurš atbildēja par tehnikas piegādi, un piespiedu kārtā izīrējām lietotu tehniku no Lietuvas. Par spīti tam, pirmās sacīkstes noritēja ļoti veiksmīgi, tika izcīnītas 2 uzvaras 3 posmos. Vēlāk saņēmu jauno tehniku un sezona tik pat veiksmīgi turpinājās izcīnot tikai uzvaras gan Latvijas, gan Baltijas posmos. Vēlāk situāciju sarežģīja finanšu aptrūkums, un biju spiest pārtraukt startēt Baltijas čempionātā, kur līdz tam brīdim, bija uzvarēts abos divos posmos. Šī paša iemesla dēļ, izlaidu arī vienu posmu Latvijā un tas nozīmēja, ka kļūdas pieļaut nedrīkstēšu atlikušajos posmos, kas arī veiksmīgi izdevās. Bija daudz dažādu tehnisku problēmu, taču līdz finišam iebraucienos tiku, ar ko pietika, lai nodrošinātu arī šogad titulu. Pārsvars no sezonas sākuma bija iekrāts pamatīgs un vajadzības robežās, arī veiksme stāvēja klāt.

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad tu dosies uz Pasaules čempionātu pārstāvēt Latviju?
Jā. Kļūstot par Latvijas čempionu iegūstu tiesības startēt Pasaules čempionātā, kur pulcējās 55 valstu čempioni un Eiropas labākie braucēji. Pašreiz jau plānoju lidojuma biļetes, lai dotos uz Ēģipti, jau ceturto reizi pārstāvēt Latviju šāda līmeņa sacīkstēs.

Kā tev veicās pagājušā gada Pasaules čempionātā, kurš norisinājās Itālijā?
Tās bija manas karjeras veiksmīgākās sacīkstes. Visi 3 priekšbraucieni, pusfināls un fināls bez nevienas avārijas un smagām sadursmēm, kas ir ļoti būtiski, kad uz starta iziet 34 braucēji reizē. Starp 72 dalībniekiem tika izcīnīta 10. vieta, kas Pasaules čempionāta posmā ir augstākais sasniegums pēdējo gadu laikā. Gribētu pieminēt to, ka slapjā laikā priekšbraucienos man bija pārliecinoši labākais apļa laiks un no 12. starta pozīcijas, finišēju 2. vietā. Tas laikam tādēļ, ka mēs latvieši, esam izauguši lietainos apstākļos un lietus nemaz netraucē ātri pabraukt. Diemžēl finālu dienā spoži spīdēja saule!

Kā tu pats vērtē savu sniegumu Itālijā?
Biju ļoti apmierināts ar savu veikumu. Pēc visiem šiem gadiem, kuri pavadīti kartingā, jūtos pārliecinoši arī šāda līmeņa sacīkstēs. Slapjā laikā jūtos „kā zivs ūdenī” un vienmēr priecājos ieraudzīt melnus mākoņus virs trases, taču šogad Ēģiptē, diez vai līs lietus. Tas, ko paveicām Itālijā ir arī mana mehāniķa smags darbs, ar kuru jau 6 gadus sadarbojamies un viens otru labi pazīstam. Biju ļoti gandarīts par mūsu paveikto, gan par mehāniķa sniegumu, gan pats ar sevi.

Esi piedalījies arī citās Eiropas sacīkstēs, un guvis augstus rezultātus, vai ārvalstu komandas nav devušas iespēju startēt viņu komandās?
Ir devušas. Par attiecīgu samaksu. Braukt varētu daudz kur, un katru nedēļu, ja būtu iespējas. Gribēšana arī pēc visiem šiem gadiem ir tikpat liela, kā pirmajā sezonā un Es labprāt sadarbotos ar kādu augsta līmeņa rūpnīcas komandu. Diemžēl , nav radušās tādas finansiālas iespējas.

Cik gadus jau nodarbojies ar šo sporta veidu un kā tas viss iesākās?
Nu jau ir 9 gadi pievarēti. Pašā pamatā sāku ar to nodarboties, jo gan vectēvs, gan tēvs ir izbijuši autosportisti, un tad mani aizveda uz īres kartinga halli. Izdevās vairākus mēnešus pēc kārtas uzstādīt labākos apļa laikus M/Co kartinga hallē un uzstādīt tā laika trases rekordu. Tad man viens darbinieks jautāja vai es spēlēju flautu, vai tomēr kaut ko citu vēlos darīt. Tad ar viņa palīdzību arī iegādājos pirmo sporta tehniku.

Cik plaši attīstīts kartings ir Latvijā?
Diemžēl jāsaka, ka šobrīd ir maz dalībnieku un līmenis ir viduvējs. Mums vienmēr bijuši pāris stipri braucēji, taču finansiālais stāvoklis startēt gribētājiem, to neatļauj. Ja sevi varu pieskaitīt pie vecās paaudzes sportistiem, tad starp jaunajiem arī ir tikai pāris, kuri var Eiropas līmenī konkurētspējīgi startēt. Tiem, kam ir „iekšā”, tiem nav par ko braukt, un tiem, kuriem ir finansiāli daudz lielākas iespējas, reti kuram pietiek meistarības. Arī federācija neatbalsta spējīgos, līdz ar to kartings ir uz izdzīvošanas robežas. Smagi jāstrādā sponsoru meklējumos, lai nebūtu īslaicīgas iegribas, un pēc vienas, divām sezonām tiek pārtraukta karjera. Lai sasniegtu rezultātus, vajag laiku, vēlmi un degsmi. Cerēsim, ka tādu cilvēku parādīsies arvien vairāk.

Kāda ir konkurence šajā sporta veidā salīdzinot ar ārvalstīm?
Salīdzinot ar kartinga lielvalstīm Itāliju, Angliju, Holandi, mūsu līmenis ir diezgan zems. Tas ir runājot par nacionālo čempionātu, taču vienmēr ir bijuši atsevišķi braucēji, kuri ir līmenī, un spējīgi cīnīties par augstām vietām arī ar lielvalstu labākajiem.

Kāpēc tieši kartings, nevis cits autosports?
Tas ir autosporta pamats. Kartings ir ļoti dinamisks un interesants sports. Profesionālā līmenī ir jāzin ļoti daudz. Varbūt no malas izskatās, ka tajā mazajā mašīnītē jau nekā nav, patiesība ir pavisam citādāka. Ir milzum daudz nianšu, kas nošķir labu braucēju no slikta, labu mehāniķi no slikta. Šajā sportā man ir iespēja piedalīties pasaules līmenī un sacensties ar labākajiem, kamēr formulu seriālos vai, piemēram, rallijā tas ir iespējams par daudz lielākiem līdzekļiem.
Vai ir bijusi doma pāriet uz kādu citu autosporta veidu ,piemēram, formulu seriāliem vai ralliju?
Vienreiz jau mēģināts. Tika iegādāta formula Baltic, lai brauktu vietējā auto šosejas līmenī. Trīsreiz apstājās motors un es izlaidu sezonu. Izmaksas pavisam citas. Kopš tā laika vairs domas par to nav bijušas. Vēlme, protams , ir, redzēsim kas notiks nākotnē.

Vai šo gadu laikā ir izdevies piesaistīt sponsorus, lai nodarbotos ar šo sporta veidu, jo kā zināms izmaksas ir pamatīgas, vai arī tas līdz šim nav bijis nepieciešams?
Jā, izdevās tikai uz šo aizgājušo sezonu. Iepriekš tas bija tikai ģimenes budžets. Protams, ka finansējums ir bijis nepieciešams jebkuros laikos, taču skatītājiem tas nav populārs sports. Mēs dzīvojam Latvijā, paši zināt, kā pie mums ir.

Ar ko Latviešu sportists atšķiras no citā valstī esoša kartinga braucēja?
Grūti pateikt, iespējams ar dzelzs raksturu. Esam pieraduši cīnīties par visu, un nekas nenāk viegli. Trasē esam tādi paši. Apstākļi spiež, un iespējams, tas mums daudz palīdz trasē...

Vai tiesa, ka šajā sporta veidā ļoti lielu lomu spēlē kartinga regulējumi par kuriem atbild Tavs mehāniķis?
Jā, noteikti. Viena no panākumu atslēgām ir tieši mehāniķa zināšanas, pieredze un sadarbība ar mani. Komanda neveidojas tikai no braucēja, tie ir daudzi faktori, un ļoti svarīgs komandā, ir tieši mehāniķis/treneris.

Vai Latvijas Autosporta Federācija sniedz kaut nelielu daļu finansējuma, lai Tu pārstāvētu savu valsti Pasaules čempionātā Ēģiptē šogad?
Šogad – nē. Pagājušogad federācija sniedza daļēju atbalstu, taču tā arī bija pirmā reize, kad esmu atbalstīts no viņu puses. Šogad visur finansējums samazināts, attiecīgi, nav uz ko cerēt.
Cik bieži nepieciešams trenēties, lai gūtu patiešām labus rezultātu un kā Tev pašam ar to veicās?
Jo vairāk, jo labāk. Grūti mācībās, viegli karā. Iespēju robežās trenējos, taču ir laika un finanšu trūkums, jo arīdzan treniņi prasa savu. Mums Latvijā ir ziema, rietumeiropiešiem tādas nav. Viņi brauc cauru gadu, katru nedēļu, kas pie mums, fiziski nav iespējams. Viennozīmīgi, treniņi ir galvenais balsts rezultātam.

Vai vari sevi saukt par profesionāli šajā jomā?
Nu jau varu teikt, ka jā. Daudzi pavadītie gadi un sasniegumi šajā sportā, mani tomēr padara par profesionāli.

Ko Tu uzskati par saviem stiprajiem / vājajiem punktiem šajā sporta veidā?
Stiprais, kā jau minēju, varētu būt cīņas spars un pieredze. Vājais punkts ir pieredze, braucot ciešā braucēju virknē, kāda ir satopama visās Eiropas un pasaules sacensībās, jo tur dalībnieku ir krietni vairāk. Pie mums parasti braucēji ir izretojušies, taču tur, visi kā „vilcieniņā” brauc, un kļūda var maksāt ļoti daudz pozīciju.

Kādi ir tavi šī brīža nospraustie mērķi un plāni par nākošo sezonu?
Mērķis ir labi nostartēt Pasaules čempionātā Ēģiptē. Taču ja runājam par lieliem plāniem un mērķiem, tad vēl aizvien ir sapnis startēt kādā augsta līmeņa formulu seriālā. Nākošajā sezonā ceru, ka vispār startēšu, ja izdosies rast jaunu sadarbību ar esošajiem atbalstītājiem, un iespējams atrast vēl papildus finanses.

Dosies uz Ēģipti un cīnīsies ,lai pārspētu savu sasniegumu, 10. Vietu Pasaules čempionātā?
Latiņa ir diezgan augsta, bet līdz šim ar katru pasaules čempionāta posmu esmu sasniedzis arvien labākus rezultātus. Vajag ieturēt šādu progresu arī šogad.