Vītols: ''Jāsēžas pie galda un jādomā, ko darīt tālāk''

Testos ar TCR klases auto Vītols starp nedaudziem izvēlētajiem testu dienas braucējiem, uzrādīja vienu no ātrākajiem apļa laikiem no visiem startējušajiem braucējiem. “Pirms starta neviens neticēja, ka čalis no rallijkrosa uzreiz spēs uzrādīt tik labus laikus. Šie bija “Peugeot Sport” rūpnīcas testi, kuros varēja startēt tikai ar īpašu uzaicinājumu,” sarunā ar portālu Go4speed stāsta Roberts Vītols.

“Kvalifikācijas braucienos lija stiprs lietus, kā arī pēc rallijkrosa vēl nevarēju atrast pareizās šosejas trajektorijas lietū, jo braukšana pa sausu un slapju trasi bija pilnīgi savādāka. Jau pirms sacensībām, kad izmēģināju šo trasi simulatorā, sapratu, ka tā ir ļoti grūta.”

“Peugeot 208 Racing Cup pirmajās sacīkstēs pēc ļoti laba starta konkurents trāpīja manam auto pa izgrieztu riteni, kā rezultātā tika salocīts stūres stienis, un es biju spiests izstāties. Otrajā braucienā no 18.starta vietas aizcīnījos līdz desmitajai pozīcijai, bet piektajā aplī mani izspieda ārpus ideālās trajektorijas, pēc kā sekoja kontakts un izbraucu ārpus trases, nogrimstot irdenajos akmeņos. Ar palīdzību tiku atpakaļ trasē, taču auto bija virkne problēmu, tāpēc tika pieņemts lēmums izstāties,” turpina sportists.

“Arī trešais un ceturtais brauciens notika slapjā trasē. Trešajā braucienā biju piesardzīgs, tāpēc neizdevās pacelties augstāk. Ceturtais brauciens notika tumsā un stiprā lietū – slotiņas strādāja uz maksimumu, bet redzēt tāpat neko nevarēja. Starts šoreiz bija gaitā un vienam aiz otra, jo bija bīstami apstākļi. Par cik mašīnas ir identiskas, pēc šāda starta augstāk pacelties bija ļoti sarežģīti.’’

“Svētdien sekoja sešu stundu izturības brauciens, kurā mašīnu dalīju ar komandas bosa dēlu Borisu Airtonu un Eriku Helarī, kurš savulaik ir uzvarējis Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Savu braucienu sāku kā trešais, kur katrs braucējs brauca stundu no vietas. Kad sāku savu braucienu, kas arī notika lietū un slapju trasi, kopvērtējumā bijām 18.vietā, bet, noslēdzot savu maiņu, biju aizcīnījies līdz trešajai vietai, par ko komanda bija patīkamā šokā un sajūsmā. Tobrīd no 53 mašīnām, kas atradās trasē, biju uzrādījis trešo ātrāko apļa laiku.”

“Savā otrajā piegājienā bijām zaudējuši cerības uz augstu rezultātu, jo viens no mūsu braucējiem pieļāva kļūdu. Kad tuvojos brauciena beigām, trase sāka žūt. Mums tobrīd bija slapjā laika regulējumi, bet pēdējos piecos apļos trase jau bija gandrīz sausa. Neskatoties uz to, pēdējos apļos pamanījos uzrādīt tikai pussekundi sliktāku laiku nekā līderim tajā braucienā, sausā trasē, par ko arī komanda bija patīkamā šokā. Prieks, ka biju ātrāks arī par savu komandas biedru un leģendāro Helarī, kas man bija kā mazā, iekšējā uzvara. Komandas boss svētdien bija ļoti apmierināts ar manu sniegumu, kā arī lika noprast, ka grib mūs redzēt savā komandā arī nākamsezon.”

Sportists atklāj, ka ir atstājis pozitīvu iespaidu par sevi. “Esam pamēģinājuši šoseju un sapratuši, kas tas ir. Esmu saņēmis pozitīvas atsauksmes no citiem, kur tika atzīmētas manas spējas, piemēram, izturības braucienā, kas ilga vienu stundu, kur pirmajos apļos uzrādīju gandrīz tādus pašus apļa laikus, kā pēdējā aplī, kas liecina par koncentrāciju un stabilitāti, lai arī abos izturības braucienos trasē notika gandrīz visas iespējamās situācijas, kādas šosejā var pieredzēt. Iespaidiem bagāta nedēļas nogale.”

Jautāts par nākotnes plāniem, sportists atklāja, ka šobrīd priekšā būs smags darbs saprast, ko un kurā virzienā turpināt. “Jā, sezona tikai šobrīd ir beigusies, tāpēc atliek sēsties pie galda un domāt, ko darīt tālāk. Esam pamanīti, kas jau ir labi. Protams, ka, lai turpinātu braukt autošosejā, vēl pagaidām ir vajadzīgs savs līdzfinansējums.”

“Protams, vislielākais paldies jāsaka manai ģimenei par lielo atbalstu, līdzi jušanu un pacietību, gan visu sezonu, gan gaidot sešas stundas mani finišā. Liels paldies arī daudzajiem faniem par atbalstu gan Latvijā, gan ārzemēs,” nobeidz Vītols.

Izmantotie resursi:
Sākums - Go4speed