Artis Lagzdiņš: Liepāja sāk atgūties no krīzes arī sportā

Spītējot grūtībām, pilsēta tikusi galā ar metalurģiskās krīzes slogu tiktāl, ka notikusi sporta kluba „Liepājas metalurgs” bērnu un jauniešu sporta programmu pārņemšana. Pašvaldības pārziņā atgriezusies arī rūpnīcas apsaimniekotā futbola infrastruktūra.

Diemžēl 2013. gadā Liepāja palika bez profesionālās hokeja komandas, taču sezonu sekmīgi noslēdza futbolisti. Kas ar futbolu notiks šosezon, vai Liepājā atgriezīsies hokejs, lūdzām pastāstīt Liepājas sporta pārvaldes vadītājam Artim Lagzdiņam.

– Jāatzīstas, ka arī 2014. gads sporta lauciņā Liepājā iesācies saspringti. Sporta klubs „Liepājas metalurgs” atteicies no dalības Ziemas kausā, taču turpina gatavoties regulārajai Virslīgas sezonai. Joprojām nav īsti skaidrs, kas Liepāju pārstāvēs čempionātā, jo „Liepājas metalurga” komandai līdzekļu pagaidām nav.

Jāsāk ar to, ka par sporta kluba „Liepājas metalurgs” plāniem pašvaldība netiek informēta un bieži vien informācija tiek uzzināta pastarpināti. Līdz ar to apgalvot, ka Virslīgā startēs komanda zem nosaukuma „Liepājas metalurgs”, es nevaru.

Runājot par futbola nozari kopumā, vēlos atgādināt, ka paveikts milzu darbs – pārņemta liela apjoma sporta programma, kurā trenējās vairāki simti bērnu un jauniešu. Darbu pašvaldības paspārnē sācis futbola treneru korpuss, futbola laukumi strādā un tiek veiksmīgi apsaimniekoti, piesaistītas Izglītības ministrijas mērķdotācijas treneru algām. Tātad futbola nozari apkalpojošais personāls saņem algu un turpina veikt savu darbu. Līdzīgi ir ar hokeja nozari, tikai ledus halle nav Liepājas īpašumā. No paša sākuma tādu mērķi arī nospraudām – nesagraut sporta piramīdu un saglabāt sporta infrastruktūru, lai neciestu neviens Liepājas bērns un jaunietis.
Cita situācija ir ar profesionālo sportu, kuru pašvaldība pat pēc labākās gribēšanas vienkārši nevar mehāniski pārņemt, nogādājot „Liepājas metalurga” sporta klubam naudas koferīti, lai kā Liepājas sporta draugi to negribētu. Mūsu galvenais uzdevums ir veikt primārās pašvaldībai uzdotās funkcijas, ko nosaka likumdošana.

– Vai tas nozīmē, ka Liepājas pašvaldība profesionālo futbola komandu „Liepājas metalurgs” neatbalstīs?

Jau pagājušajā gadā mums bija skaidrs uzstādījums: jānāk profesionāļiem futbola jomā ar skaidru izpratni, kā turpmāk strādās futbola klubs Liepājā. Ir jābūt precīzam plānam par sponsoru piesaisti, lai algotu profesionālus futbolistus un nodrošinātu ilglaicīgu futbola darbību augstākajā līmenī, nevis jādomā kā izpirkt vietu Virslīgā un „izvilkt” vienu sezonu ar pašvaldības budžeta līdzekļiem.

– Ja „Liepājas metalurgs” tomēr nestartēs Virslīgā, tad Liepāja, viens no Latvijas futbola stūrakmeņiem, būs pārstāvēta vien pirmajā līgā...

Piebildīšu, ka startējot Virslīgā, tajā arī ir jāfinišē. Jaunajā sezonā jānodrošina arī spēlētāji dublieru čempionātā, kas nozīmē faktiski divu komandu uzturēšanu. Vai šāda iespēja klubam būs, pagaidām neviens no mums nezina, bet vietu Virslīgā ir izcīnījusi šī kluba komanda.

– Kāda būtu izeja no šīs sarežģītās situācijas?

Pašvaldība, lai saglabātu augstākās raudzes futbolu, gatava meklēt risinājumu divos virzienos. Pirmais – futbola klubs X ar skaidru menedžmenta plānu profesionāļu vadībā izvērtē iespējas, atrod sponsorus un ar skaidru vīziju nāk pie pašvaldības, lai sāktu kopīgu darbu. Ja tiek gūta pārliecība, ka plāns ir ilglaicīgs un virzīts uz futbola attīstību, nevis vienas sezonas projekts, mēs to atbalstīsim savu iespēju robežās, plānosim izdevumus un meklēsim risinājumus.

Otrs un pieticīgākais virziens ir starts pirmajā līgā ar saviem spēkiem un izcīnīt vietu Virslīgā uz 2015. gadu. Redzot mūsu sportistu potenciālu, tas ir reāli, jo ir spējīgi audzēkņi un arī futbola stadioni mums ir labākie valstī. Darbā uz Sporta spēļu skolu pārnākuši talantīgi treneri, kurus ļoti gribētos noturēt Liepājā arī turpmāk.

– Šī komanda varētu būt „Varavīksne”?

SFK „Varavīksne” tieši tāpat kā SK „Liepājas metalurgs” ir privāti klubi. Gan šiem, gan jebkuram citam klubam ir vienādas pozīcijās sadarbībā ar Liepājas pašvaldību, kas tomēr nav mītiska organizācijas ar lielu naudas maku, bet ir visu liepājnieku interešu pārstāvis dažādās jomās, tostarp sportā.

– Šad tad izskan pārmetumi, ka Liepāja vairāk atbalsta basketbolu, nevis futbolu...

Basketbola klubs Liepājā formējās vairāk nekā desmit gadus un tieši tāpat kā futbolam, basketbolam te ir senas tradīcijas. Atsķirība izveidojās tajā, ka futbolu deviņdesmitos gados pārņēma viens uzņēmējs un futbola entuziasts Sergejs Zaharjins un to faktiski uzturēja kā savas rūpnīcas daļu. Futbolisti nemeklēja sadarbības modeļus ar pašvaldību un sponsoriem, kamēr basketbola klubs mērķtiecīgi savu vietu izcīnīja ar veiksmīgu un modernu menedžmentu. Rezultātā Liepājai ir spēcīga basketbola piramīda, sākot no maziem bērniem, beidzot ar profesionālām komandām gan vīriešiem, gan sievietēm, kas balstās uz pašmāju spēlētājiem. Jāpiebilst, ka agrākos Liepājas futbola finansiālos apjomus basketbols nekad nav piedzīvojis. Un joprojām uzskatu, ka futbola izmaksas profesionālo futbolistu atalgojuma lauciņā, attiecībā pret rezultātiem un parādīto sniegumu valstī, bijušas ārkārtīgi pārvērtētas. To skaidri apliecināja Virslīgas tabula, kurā liepājnieki piekto vietu faktiski izcīnīja ar jauniešu sastāvu, Liepājas treneru Jāņa Intenberga un Viktora Dobrecova vadībā.

Līdzīga situācija ir ar florbola klubu Liepājā, kurš nekad nav bijis pašvaldības pārziņā un viena liela sponsora tam nekad nav bijis, taču šajā klubā trenējas gandrīz 200 jauno florbolistu, kam jāpielāgojas jauno basketbolistu treniņiem, jo treniņi notiek basketbola zālēs. Klubs sekmīgi pārstāvēts florbola Virslīgā un tā mājas spēles Liepājas Olimpiskajā centrā praktiski vienmēr ir labi apmeklētas un florbola entuziastu darbs pilsētā ir novērtēts ar uzviju – ir sākts darbs, lai Liepājā sāktu manēžas celtniecību, kurā būs ne tikai vieglatlētikas sektori, bet arī starptautiskajiem standartiem atbilstošs florbola laukums.

– Vai arī lielais hokejs Liepājā atgriezīsies?

Pārņemot hokeja programmu, apzinājāmies, ka agri vai vēlu Liepājai nepieciešama komanda Latvijas hokeja čempionātā, kur spēlēt tiem jauniešiem, kas tuvojas pilngadībai. Arī šādas komandas izveides iniciatīvai un tālākās darbības plāniem jānāk no šī sporta veida aktīvistiem. Par laimi, indikācijas tam jau ir manāmas. Pilsēta to noteikti atbalstīs, bet ar nosacījumu, ka hokeja virslīgā jāgūst profesionālās iemaņas jaunajiem hokejistiem, ļaujot gūt pieredzi un pakāpties uz augstāku līmeni.

Labprāt redzētu, ka Liepājā atkal atgriežas kāds augstāka līmeņa hokeja čempionāts, piemēram Baltkrievijas ekstralīga, taču šim procesam būtu jānotiek sadarbībā ar kādu lielāku klubu, līdzīgi kā tas jau bija ar „Dinamo Rīga”. Tāpēc esmu uzrunājis Mihailu Vasiļonoku, aicinot vadīt hokeja nozari Liepājā, jo viņa zināšanas hokejā tomēr nav pārvērtējamas.

– Vai 2014. gads Liepājas sporta draugiem varētu atnest labas ziņas?

Ja neskaita metalurģiskās krīzes sekas, tad šis gads jau sācies ļoti labi un cerīgi. Gads būs notikumiem bagāts, netrūks tradicionālo sporta sarīkojumu. Taču vienu es zinu noteikti –Liepāja nepaliks bez profesionālā sporta. Kopā mēs pārvarēsim visas grūtības!