Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:3044, Did:0, useCase: 3

"Ar hokeja rūdījumu:" Armands Bērziņš aicina nedzīvot 1999. gadā

Matīss Kleinbergs
Matīss Kleinbergs

"Ar hokeja rūdījumu:" Armands Bērziņš aicina nedzīvot 1999. gadā
Eduards Tralmaks Foto: Ansis Ancovs/LHF

Latvijas hokeja izlase ceturtdaļfināla mačā ar 0:2 atzina Norvēģijas valstsvienības pārākumu, noslēdzot šo pasaules čempionātu ar augsto sesto pozīciju. Sportacentrs.com rubrikā "Ar hokeja rūdījumu" bijušais valstsvienības centra uzbrucējs Armands Bērziņš atskatījās uz Latvijas sniegumu gan šajā mačā, gan visā finālturnīrā.

Latvijas izlase šajā mačā tā arī nespēja uzlauzt Norvēģijas vārtus, tāpēc sarunu sākām ar komentāriem par pretinieka sniegumu.

"Norvēģi visa turnīra garumā darījuši pareizās lietas, ja reiz izdevās aizspēlēties līdz pusfinālam. Ja runājam par vakardienas spēli… Tā nebija pārāk skatāma. Pieļauju, ka līdzjutējiem nebija interesanti, jo laukumā tika piekopts sava veida aizsardzības hokejs. Kad veidojās 50/50 epizodes, allaž tika izvēlēts drošākais variants, lai lieki neriskētu. Norvēģi spēlēja uz rezultātu. Pirmais periods bija līdzīgs, otrajā iniciatīva piederēja viņiem, bet trešajā norvēģi ielīda aizsardzībā un centās atsisties.

Viennozīmīgi jāuzteic arī viņu pašaizliedzība. Viņi mums ļāva darboties pa malām, bet vidus lielākoties bija nosegts. Protams, bija arī mums savi momentiņi. Jāuzteic abu komandu vārtsargi, bet šoreiz veiksmīgāks izrādījās Heukelanns," pretinieku sniegumu raksturoja Bērziņš.

Latvijas izlases kopējo rezultativitāti šajā turnīrā būtiski uzlaboja grupu turnīra pēdējās divas spēles. Atskaitot veikumu tajās, mūsu valstsvienībai pirms ceturtdaļfināla bija tikai 10 vārtu guvumi. Diemžēl šo rēķinu neizdevās papildināt izšķirošajā mačā.

"Kaut kur pietrūka veiksmes, bet arī paši čaļi intervijās pēc spēles teica, ka vairāk vajadzēja līst uz vārtiem, lai dabūtu to "darba golu". Nevar arī teikt, ka necentās, jo metienu skaits ir diezgan liels (35), bet norvēģus izvilka vārtsargs. Tā spēle bija līdz pirmajam golam. Ja pēc otrās trešdaļas mēs atrastos vadībā, pieļauju, ka scenārijs būtu līdzīgs," par Latvijas likstām uzbrukumā izteicās Bērziņš.

Kā jau minēts, Latvijas izlase pēdējās divas apakšgrupas spēles uzvarēja ar lielu rezultāta starpību. Bijušais valstsvienības centrs uzskata, ka pret Norvēģiju, iespējams, tieši šo graujošo uzvaru dēļ, pietrūka enerģijas.

"Norvēģi "sēdās virsū" mūsu uzbrukuma zonā, bet man izskatījās, ka mūsējiem nebija tādas jaudas, kādu vērojām iepriekšējās spēlēs. Iespējams, kaut kādā mērā tās uzvaras ar graujošajiem rezultātiem izsita no ritma. Iespējams, nedaudz sajutāmies, ka nu tik būs un norvēģiem "pārbrauksim" pāri.

Savukārt norvēģi grupu fāzi noslēdza ar spēlēm pret spēcīgām komandām. Grupas pēdējā spēlē viņi rādīja pilnīgi citu hokeju – nemeta ripas projām un no savas zonas izgāja ar skaistām piespēlēm. Savukārt vakar bija ļoti daudz pārmetienu, kas spēli saraustīja. Tas noteikti patraucēja mūsu hokejistiem noķert ritmu," spēles ritējumu raksturoja bijušais uzbrucējs.

Norvēģijai pirms spēles pret Latviju bija 35 divu minūšu noraidījumi, kas bija lielākais rādītājs šajā turnīrā. Bērziņš atzina, ka pret šādām komandām nepieciešams biežāk virzīties uz vārtu priekšu.

Pirms spēles publiskajā telpā bija jūtams liels optimisms, jo ceļā pretim pusfinālam priekšā stājās Norvēģijas izlase, kuru gadu gaitā ierasts vērtēt kā zemākas raudzes komandu. Bērziņš teic, ka jāaizmirst laiki, kad no mūsu valstsvienības sagaidījām norvēģu apslidošanu, tā sakot, uz vienas kājas.

"Iespēja, protams, bija kolosāla. Nezinu, vai tā jebkad saliksies vēlreiz, jo skaidrs, ka labāk izvēlamies norvēģus, nevis kanādiešus vai čehus. Nevajag dzīvot 1999. gadā, jo norvēģi vairs nav peramie zēni, kurus brīvi apspēlēsim. Daudz kas vēl iesēdies prātā no pirmajiem čempionātiem, kad vācieši bija mūsu klienti un norvēģi netika līdzi. Pienākuši citi laiki un redzam, ka norvēģiem līderi ir jauni čaļi. Tas nozīmē, ka šīs valsts hokeja attīstība dodas pareizajā virzienā.

Arī mēs nevaram sūdzēties par jauno paaudzi. Pirms čempionāta dzirdēju runas, ka nav sastāva, bet beigās viss izvērtās, manuprāt, ļoti labi. Jā, varēja būt citi spēlētāji, bet cepuri nost izveidotās komandas priekšā," sacīja Bērziņš.

Latvijas izlasē jau otrajā periodā ceturtā virknējuma uzbrucēju spēles laiks kopā ņemot tikai nedaudz pārsniedza 60 sekunžu atzīmi. Šī nebija pirmā reize turnīrā, kad komandas stūrmanis Harijs Vītoliņš pāreju uz trim maiņām ieviesa jau otrajā trešdaļā.

"Gājām uz "pilnu banku". Ja skatāmies uz ceturtās maiņas sniegumu pirmajā periodā, nevar teikt, ka tā izskatījās slikti. Pāreja uz trīs maiņām nozīmē, ka tu vairāk esi spēlē, kā rezultātā labāk izdodas uztver mača pavedienu. Spēle jau tā bija saraustīta, bet pa vidu vēl nāca mazākumi un vairākumi, kas atkal visu nojauc. Spēlējot trīs maiņās, labāk izdodas saglabāt ritmu. Tas gan ir mans personīgais viedoklis, jo man patika spēlēt trīs maiņās," trenera lēmumu pāriet uz trīs virknējumiem vērtēja Bērziņš.

Iemetieni šī turnīra laikā Latvijas izlasei bija visai sāpīgs temats. Lai gan mačā pret Norvēģiju kopējā aina nebija tik skaudra (25:30), otrajā periodā mūsu hokejisti cīņu iemetienu apļos zaudēja ar 5:16. Kā tas nākas, ka sniegums iemetienos var tik būtiski atšķirties periodu no perioda?

"Iemetieni ir psiholoģiska spēle. Varbūt, ka otrajā periodā norvēģi vairāk pie tā piedomāja. Skaidrs, ka trešajā periodā mums tika atdots pilnīgi viss, kā rezultātā iemetienos izdevās uzvarēt biežāk," vienu no savas pozīcijas būtiskākajiem uzdevumiem raksturoja bijušais centrs.

Armandam Bērziņam, atšķirībā no pārējiem šīs rubrikas ekspertiem, tika dots uzdevums raksturot Latvijas izlases sniegumu visā turnīrā, ne tikai mačā pret Norvēģiju.

"Nepatika divas spēles – pret Austriju un Somiju. Mačā pret somiem grūti kaut ko pārmest, jo tur pretim iznāca augstāka līmeņa komanda. Tieši tāpat kā mēs bijām galvas tiesu pārāki par ungāriem un britiem. Tajā mačā varēja ieķerties, bet nesanāca. Ja nesanāk ieķerties, tad tāds rezultāts var gadīties. Par austriešiem noteikti bijām labāki, bet viņi spēja noturēt pārsvaru. Pārējās spēlēs tomēr vinnējām Vāciju un ASV, kas ir ļoti solīds rezultāts. Grēks teikt kaut ko sliktu.

Gribētu izcelt pirmo maiņu. Tiešām sen nebija redzēta tik izteikta līderu maiņa, kas taisa rezultātu un savāc daudz punktus. Bija prieks skatīties šos čaļus. Ne velti Vilmaņa iesauka ASV ir "Vilmaniac". Manuprāt, viņš to ar savu jaudu arī apliecināja. Uzskatu, ka arī Rūdolfs [Balcers] ir NHL klases spēlētājs, bet viņam tur nesanāca aizķerties. Savukārt Deniss Smirnovs pēc sezonas, kas pavadīta trešajā vai ceturtajā maiņā, spēja pieņemt šo lomu līderu maiņā. Cepuri nost arī viņa priekšā. Vēl jāizceļ Alberts Šmits. Jā, pie sava gola tā arī netika, bet, manuprāt, šāds tīrradnis Latvijas hokejā vēl nav pieredzēts. Ticu, ka viņam priekšā ir spoža nākotne.

Protams, pats galvenais bija vārtsargs – Kristers Gudļevskis. Viņš ir gluži kā labs vīns – ar gadiem paliek tikai labāks un labāks. Vai viņš varētu saņemt zvanus no NHL? Laikam jau tur vairāk skatās uz jaunākiem hokejistiem. Tā arī ir laimes spēlē. Paņemsim vācieti Filipu Grūbaueru, kurš NHL spēlē jau 10 sezonas, bet viņš ne ar ko nebija labāks par Gudi. Tikpat labi šie abi vārtsargi varēja būt mainītās lomās - Gudim aiz muguras 10 sezonas NHL, bet Grūbauers spēlē dzimtenē.

Beigās vēl gribētu izcelt Tralmaku, kurš komandā ienesa vajadzīgu svaigumu. No viņa izstaroja pārliecība par savām spējām. Viņš ir tiešām jaudīgs uzbrucējs, tāpēc žēl, ka šosezon neizdevās tikt pie iespējas NHL," turnīra plusus un mīnusus rezumēja Bērziņš.

Atkāpjoties no hokejistu snieguma visa turnīra ietvaros, Bērziņam nobeigumā bija jānosauc arī trīs spēlētāji, kurus viņš vēlas izcelt tieši mačā pret Norvēģiju.

Latvijas izlases trīs zvaigznes Armanda Bērziņa vērtējumā:
• Kristers Gudļevskis – 22/23 atvairītie metieni (95,65%);
• Alberts Šmits – 23:37 spēles laiks;
• Haralds Egle – 19:32 spēles laiks.

Rubrikas "Ar hokeja rūdījumu" iepriekšējās publikācijas:

″Ar hokeja rūdījumu″: Atvars Tribuncovs lāpa Latvijas robus spēlē pret Šveici
″Ar hokeja rūdījumu″: Sorokins slavē Dzierkalu un atgādina par ″pretīgo″ 1:6 pret Austriju
″Ar hokeja rūdījumu:″ Ankipāns par pāreju uz trīs maiņām un reālo spēku samēru
″Ar hokeja rūdījumu″: Sprukts šķetina iemetienu ″mākslu″ un vērtē Mitena likšanu vārtos
″Ar hokeja rūdījumu″: J.Rēdlihs uzvaras pamatā liek cīņassparu un pērienu no Somijas
″Ar hokeja rūdījumu:″ Džeriņš par noskaņošanos, sauso Gudi un Tralmaka svaigumu
″Ar hokeja rūdījumu″: Cipruss par Vilmaņa vietu NHL un Vītoliņa atrasto ″zeltu″

Noderīgas lietas:

PČ jaunumi, komentāri un viedokļi
Lielā SPORTLAND prognožu spēle
Baudi PČ hokejā Fanu teltī Skanstes ielā 21
LKPP.LV hokeja noteikumu spēle
Matuļa Tērvetes Extras
Laimē jaunu PEUGEOT uz nedēļas nogali!

     [+] [-]

, 2026-05-29 13:18, pirms 3 nedēļām
1999 gadā zaudēja Austrijai ar 2:5, ar britiem 0:0, norvēģiem talantu birums draftā aizgājis.
Austrija, Norvēģija 5 no drafta pirmās kārtas pēdējos 6 gados!
Austrijai tā ir bijis vienu reizi, bet Norvēģijai nekad.