Marenis: "Ar Osi joprojām kapājam, bet neskrienam ar galvu apmalē kā agrāk"

29 gadus vecais Rihards Marenis sezonu sāka Zviedrijas trešajā līgā, kur paralēli darbam strādāja būvniecībā, novembrī pārcēlās uz otrās līgas klubu "Vita Hasten", jau pirmajā spēlē atzīmējoties ar diviem vārtiem, bet tagad parakstījis līgumu ar slaveno "MoDo", kuras ambīcijas neaprobežojas ar otro līgu. Arī Latvijas izlasē Marenis spēris soli augšup.

Iepriekš spēlējis ceturtajā maiņā, viņš gan pārbaudes spēlēs, gan Tamperes pirmajā treniņā slidoja vienā virknējumā ar Oskaru Batņu, kurš parakstījis jaunu līgumu Somijā, un Robertu Bukartu, kurš piedalīsies savā devītajā pasaules čempionātā.

"Izskatās, ka spēles laiks būs lielāks nekā bija pie Boba [Hārtlija]. Ja skaita maiņas, tad esmu trešajā, bet – Haris [Harijs Vītoliņš] pārsvarā rullē visas trīs maiņas. Ja būs situācija, kad trešajā periodā vajadzēs nogriezt ceturto un pāriet uz trīs maiņām, tad arī nogriezīs, bet – pie Hara spēlē visi un īsās nomaiņās. Ja visi četri virknējumi spēlēs īsas nomaiņas, tad varēsim spēlēt tādu hokeju, kādu mēs gribam. Loma ir viens, taču – eju spēlēt savu hokeju. Iedot kādam iekšās, agresīvi uziet, atņemt ripu. Tas ir tas, ko daru vislabāk. Atņemt ripu, atdot savējam, un varbūt tā kādu goliņu iemetīsim."

Pirms gada Rīgā Marenis septiņos mačos pie punktiem netika, bet debijas pasaules čempionātā 2019. gadā Bratislavā viņš guva divus vārtus – uzvarās pret Itāliju un Norvēģiju.

"Viss būs tuvu," par Somijas piedāvātajiem laukuma izmēriem sacīja Marenis. "Mūsdienu hokejs ir tāds, ka visi spēlē agresīvi, visi cenšas spēlēt maksimāli cieši un būt blakus jebkurā situācijā. Iedot iekšā – tas nav pats svarīgākais, ja nepalīdz komandai. Nūjai vienmēr jāiet pa priekšu. Ja iesi taisīt spēka paņēmienu, bet nūju turēsi abās rokās, pretinieks tāpat atdos piespēli, un nebūs nekādas jēgas."

Ja Marenis un Batņa vienā virknējumā spēlējuši arī iepriekš, starpā ar rējieniem uzmundrinot komandas biedrus, tad Roberta Bukarta pievienošanās virknējumam sniegusi līdzsvaru, uzskata uzbrucējs.

"Loģiski, ka sākumā vajadzēja ieskrieties, bet pret Kazahstānu jau bija diezgan labi. Iespēlējāmies. Man šķiet, ka arī Robis ir sapratis, kas mēs tādi esam un kā ir ar mums spēlēt – ka viņam kādā brīdī jāuzskrien un jāuzspēlē mazliet netīrāk. Skaidrs, ka viņš mūsu maiņā ir snaiperis, un es ar Batņu varam attīrīt ledu, iedot viņam brīvību. Pozitīvais ir tas, ka treniņos daudz runājam. Visu laiku prasām piespēles, ja kāds ir ar muguru pret laukumu, tad pasakām priekšā, vai ir laiks, vai turēt ripu, vai slidot pašam."

"Mums ar Osi tieši kaut ko tādu vajag," par Bukarta citādo spēles stilu teica Marenis. "Lai ir variācijas iespējas, lai ir līdzsvars. Lai neesam trīs kapļi. Mēs ar Osi tāpat kapājam, tas ir mūsu hokejs, bet neskrienam ar galvu apmalē. Kā darījām, kad spēlējām Rīgas "Dinamo" vai pirmajā gadā pie Boba. Tad bijām tīri melnā darba darītāji. Tagad varam kaut ko izveidot ar ripu. Galvenais ir runāt, palīdzēt, un tad viss būs kārtībā."

Lai gan Artis Ābols norādīja, ka ledus kvalitāte bijusi zem katras kritikas, Marenis bija drošs, ka rīt spēles laikā tas būs labāks. "Tur vārti stāvēja vaļā, nāca siltums. Pirms bijām uzkāpuši, ledus nebija sasalis. Sākām slidot uz slapja ledus, un tad viss aizgāja putrā. Domāju, ka spēlēs būs normāli."