Ontario hokeja īpatnības

Pretēji 2009./2010. gada sezonai, šoruden Otavas "Senators" hokeja faniem iemesla priecāties nav – sešās spēlēs pieci zaudējumi (pret četrām uzvarām pirmajos sešos mačos pirms gada) un pēdējā vieta visā NHL. Pie tam vienā no mačiem savainojumu guva arī komandas pamatvārtsargs Paskāls Leklērs. Un lai arī Leklērs, kā tiek ziņots, jau tuvākajā laikā atgriezīsies komandā, fakts paliek fakts – "Senators" spēlē slikti. Viņi ir pēdējā vietā līgā ne tikai pēc gūtajiem punktiem, bet arī pēc vidēji mačā ielaistajām ripām, kā arī pārējos statistikas rādītājos, 30 komandu konkurencē, pārsvarā ir otrajā pusē.

Kādus no tā var izdarīt secinājumus? Protams, vajag uzlabot komandas spēli un parasti, pirmkārt, tas tiek darīts piesaistot spēlētājus no citām komandām un, otrkārt, izsaucot spēlētājus no fārmkomandas. Ja par otro punktu ir atsevišķs stāsts, tad pie maiņu organizēšanas "Sens" jau ir ķērušies.

Komandas ģenerālmenedžeris Braiens Marejs jau ir zvanījis saviem amata brāļiem no citām komandām un piedāvājis veikt maiņas darījumus. Pirmais un galvenais pastiprinājums tiek meklēts aizsardzībā, taču uzreiz tiek norādīts, ka "Senators" nedomā noslēgt līgumu ar Šeldonu Surreju. Iepriekš tika baumots arī par Andreja Markova iespējamo pārcelšanos uz Otavu, taču viņa aģents šādas baumas noraidīja. Līdz ar to konkrēti uzvārdi pagaidām paliek nezināmi, taču ir skaidrs, ka Kanādas galvaspilsētas klubs nemeklē "zivteles", viņi meklē "ZIVI", t.i., aizsargu ar skaļu uzvārdu un līdera cienīgu spēli.

Tāpat ir puslīdz zināms, ko viņi ir gatavi dod pretī. Aizsargājot savus līderus (Alfredsonu, Specu, Fišeru, Filipsu), pārējie ir brīvi pieejami un pirmais kandidāts uz maiņu ir Aleksejs Kovaļovs. Protams, viens viņš nedosies, tāpat ir jādomā par to, ka Otavas komandai ir maz vietas manevriem vienības algu budžetā, tāpēc veicot darījumu ir jāmeklē spēlētāji, kas iekļaujas "algu griestos".

Protams, viss tas ir labi, pareizi un, iespējams, arī noderīgi, taču jebkurā gadījumā šādas maiņas atrisinās tikai īstermiņa problēmas, bet ilgtermiņā "Senators" komandas spēles kvalitāte ir visai neskaidra. Proti, ar atsevišķiem izņēmumiem, visā pēclokauta ēras laikā Otavā spēli veido tikai viena maiņa, līdz ar to pārējos spēlētāju konkurētspēja ar citām komandām ir visai apšaubāma. To arī parāda aizvadītās sezonas statistikas dati, kad tikai tīs spēlētāji prata gūt vismaz 50 punktus, viens pārvarēja 40 punktu atzīmi, bet diviem bija pa spēkam sezonas laikā gūt vismaz 30 punktus. Pie tam no šiem sešiem spēlētājiem, divi jau ir vecumā, kad vairāk ir jādomā par karjeras beigām, nevis jākaļ plāni par to "kā es visus".

Līdz ar to rodas jautājums – varbūt, tomēr, ziedot šo sezonu nākotnes vārdā? "Senators" sistēmā ir neslikta jaunā maiņa, labs pamats vienības kodola veidošanai un, kas šajā situācijā ir pats galvenais, ir īstais laiks, kad veikt pēc iespējas mazāk sāpīgu pārbūvi.

Kāds varbūt teiks – priekš kam, tā taču ir "play-off" komanda! Jā, taču Otavas hokejisti ir kā bites, ar viņiem nekad neko nevar zināt un vienības sniegums ir ļoti viļņveidīgs, kas liecina, ka organizācijā nav sistēmas, bet spēle tiek pakārtota principam "ka tikai noturēties virs ūdens". Tāpat komandas ģenerālmenedžerim regulāri tiek atgādināts, ka komandai būtu jāatjaunina sastāvs, taču "Senators" vadība tā nedomā un turpina ieturēt savu līniju.

Beigu beigās izskatās, ka "Senators" kāpj uz tiem pašiem grābekļiem uz kuriem punus sadauzīja viņu kaimiņi no Toronto (par viņiem nākamreiz) un apstāsies viņiem vien tad, kad "Senators" komandā būs salasīta kaudze ar otro un trešo maiņu spēlētājiem (par tādiem paliks arī pašlaik vēl perspektīvie jaunie talanti) un pārmaksātiem veterāniem.

Lai nu kā, ir jānovēl Otavas "Senators" līdzjutējiem pacietību, taču jāsaka ka būs tiešām interesanti pavērot vai "Sens" būs skatījušies un mācījušies no saviem kaimiņiem, vai arī mēģinās visu apgūt pašmācības ceļā.