Ivanāns: "Šis man ir pēdējais gads Losandželosā"

31 gadu vecais uzbrucējs Raitis IVANĀNS ceturto un, iespējams, pēdējo sezonu pārstāv Nacionālās Hokeja līgas (NHL) klubu Losandželosas "Kings". No mūsu hokejista vajadzības gadījumā tiek prasīta izkaušanās ar pretinieku "policistu", lai lauztu cīņas gaitu, un šosezon dūres ar pretinieku kaušļiem Raitis izvicinājis 12 reižu. Spēka uzbrucējs gan arvien retāk tiek laukumā vienādos sastāvos, šosezon vēl nav izcīnīts neviens rezultativitātes punkts, bet Latvijas izlases treneri par vienu no retajiem mūsu hokejistiem NHL neinteresējas kopš 2008. gada pasaules čempionāta. Intervijā Sportacentrs.com Ivanāns stāsta par līdz šim klubam veiksmīgo sezonu, savu lomu "Kings" komandā, iespējamajiem nākotnes pavērsieniem, Latvijas izlasi, KHL un iespējamo boksa cīņu vasarā pret basketbolistu Kasparu Kambalu.

- Salīdzinot ar pērno sezonu, šogad tu NHL spēlē mazāk, arī rezultativitātes punktus vēl neesi guvis. No malas neizskatās diez ko iepriecinoši...
- Jā, pēc statistikas tā arī izskatās – ko tad viņš tur dara uz laukuma... Ko lai saka – ir grūti spēlēt trīs-četras minūtes un kaut ko izdarīt pretinieku zonā, jo ceturtā maiņa vairāk aizsargājas, jauc pretiniekiem spēli. Ir pagrūti gūt punktus, taču arī pats esmu vīlies, ka nav nekā. Sezona vēl nav beigusies – cerams, kaut kas parādīsies... No otras puses, manu tiešo pienākumu ziņā viss ir normāli. Gribētos jau spēlēt vairāk un gūt punktus, bet ir tā, kā ir. Tā kā komanda iet uz play-off, spēles laiku dod vēl mazāk, uzsvars ir uz komandas uzvarām.

- Vai paša loma laukumā šosezon kaut kādā ziņā ir mainījusies?
- Nē, mainījies nav nekas – kā bija, tā ir. Vienīgi punktus gūt ir grūtāk.

- Droši vien tavu spēles laiku ietekmēja zviedra uzbrucēja Modina ierašanās?
- Atnāca divi uzbrucēji, taču tas neko nenosaka. Mana loma komandā ir citādāka – ja vajadzēs, liks spēlēt. Tā ka vēl viens kreisais uzbrucējs neko nemaina. Kā jau teicu, ejot uz play-off, katra uzvara, katrs mazākais sīkums ir svarīgs, tāpēc droši vien treneris ir piesardzīgāks, tāpēc netieku daudz spēlēt.

- Konkrēti par tavu lomu komandā ir bijusi saruna ar treneriem?
- Jā, treneris teica, ka ar to viss ir kārtībā un nekādu iebildumu nav. Tomēr pašam ir nepatīkami, ka nav nekādas rezultativitātes – iespējas jau ir, taču pāris minūšu laikā ir grūti.

- Statistika rāda, ka ir arī pozitīvas pārmaiņas – lietderības koeficients ir uzlabojies, nevajadzīgu noraidījumu vairs nav tik daudz.
- Par plus/mīnus koeficientu varu godīgi teikt – puse no tā bija tāda: tikko esmu uznācis laukumā, pretinieki iemet, un man ir mīnuss. Tas ir nepatīkami, ka nomaini savu spēlētāju, bet ripa jau ir zonā, pretinieki iemet, bet mīnuss tikai tāpēc, ka esi uz laukuma. Tā neveiksmīgi man gadījies pusē [no visiem mīnusiem]. Par noraidījumiem – jā, ir mazāk divminūšu noraidījumu. Sākumā bija vairāk, taču tagad jābūt uzmanīgākam, nedrīkst par muļķībām noraidīties. Cīnoties par play-off vietu, katrs noraidījums ir svarīgs.

Raitis Ivanāns sadursmē ar "Coyotes" aizsargu Adrianu Akoinu (Foto: AFP/Scanpix).

Pirms spēlētāju maiņu beigu termiņa juties drošs par savu vietu "Kings" komandā?
- It kā jā, taču, kā pats saku – pat, ja kaut kas notiktu, tas, iespējams, būtu labāk. Šosezon treneris ne īpaši uzticas, nedod spēles laiku, tāpēc, ja aizmainītu, varbūt būtu labāk. Varbūt arī sliktāk – kas to zina. Īpaši jau nepārdzīvoju – jāspēlē tik, cik dod. Cerams, ka viss būs normāli.

- Tavs līgums beidzas pēc šīs sezonas. Kādas domas nākamās sezonas sakarā? Ir drošība, ka paliksi NHL?
- Par nākamo sezonu vēl neko nezinu – pēc šīs sezonas, 1. jūlijā, tad varēs zināt kaut ko vairāk. Domāju, ka NHL palikšu – tas, ka nav punktu, ir švaki, taču klubi skatās un zina, ka daru savu darbu un arī spēlēt varu. Ceru, ka aģents izdarīs savu darbu un kaut kas atradīsies [smejas].

- Lielākais konkurents uz "Kings" policista vietu tev acīmredzot ir Kevins Vestgārds, kurš spēlē AHL?
- Jā, viņam jau ir noslēgts vienvirziena līgums nākamajām divām sezonām, un klubs droši vien dos Vestgārtam iespēju. Tā ka domāju, ka nākamsezon šeit vairs nebūšu – divus [policistus] viņi jau neturēs. Visticamāk, šī ir mana pēdējā sezona Losandželosā.

- Esam nonākuši līdz tēmai par taviem tiešajiem pienākumiem – kautiņiem. Pats jau gan teici, ka šajā ziņā viss bijis kārtībā?
- Jā, nekādas vainas – kad vajadzēja, tad savu darbu izdarīju. Arī treneriem nav nekādu iebildumu, tā ka viss normāli.

- Pēdējā laikā tev mazāk ir t.s. "reitinga kautiņu" jeb kautiņu pret vadošajiem kaušļiem līgā. Vai var teikt, ka kvantitāte pāraug kvalitātē?
- Ir mazāk. Pirmkārt, to ietekmē spēles laiks. Otrkārt, jā – ne jau kvantitāte ir svarīga, bet gan kvalitāte. Ir jākaujas tajā brīdī, kad to vajag darīt.

Cīņā ar vienu no profesionālajiem dūru meistariem NHL Brainu Makgratanu ("Flames") (Foto: AP/Scanpix).

- Komanda pirmo reizi pēc lokauta reāli pretendē uz iekļūšanu play-off. Tieši tādēļ var teikt, ka ar līdz šim paveikto organizācijā visi ir apmierināti?
- Vēl jau nekas nav galā, taču domāju, ka play-off tiksim. Tas būs kaut kas milzīgs gan organizācijai, gan komandai. Obligāti jātiek – atlikušie mači jānospēlē maksimāli labi, lai nodrošinātu stabilu vietu play-off. Un tas arī bija komandas mērķis sezonas sākumā – jau pagājušās sezonas beigās tika runāts, ka tikt play-off ir pamatuzdevums. Pagaidām esam uz pareizā ceļa, bet vēl jāspēlē.

- Progress, salīdzinot ar pagājušo sezonu, ir ļoti jūtams?
- Ir, ir… Smits vēl pienāca, Kopitars uzreiz uzvilkās – abi kopā labi spēlē. Un paskaties, kā Dautijs spēlē, vēl citi… Protams, ir pacēlies līmenis. Turklāt vārtsargs stāv ļoti labi – protams, ka progress ir liels, to rāda arī statistika.

- Par vārtsargu runājot, tik stabila vārtsarga kā Kvika komandai ilgi nav bijis. Tas droši rada lielu drošības sajūtu laukumā citiem?
- Tieši tā, līdz šim nebija stabila vārtsarga, visu laiku kaut kur bija vaina: augšā, lejā, paņem vienu, tad otru. Nebija stabila pirmā numura, kuram uzticētos. Kviks šobrīd ļoti labi tiek galā ar savu uzdevumu, patiešām stāv lieliski. Pats galvenais, ka stabili – jā, ir izņēmumi, bet pārsvarā stabili.

- Raiens Smits komandai pievienojās vasarā un ātri vien kļuva par vienu no līderiem. Cik ļoti komandas spēli ietekmēja šis darījums?
- Smits atnāca, viņu salika kopā ar Kopitaru, abiem aizgāja spēle. Tagad abi ir nešķirami – pat treniņos viņi dala viens otram piespēlītes, mačos spēlē viens uz otru. Ar Smita atnākšanu Kopitars pielika ļoti daudz, tā ka Smits komandai ir liels ieguvums. Viņam šī nav pirmā komanda karjerā, un iejušanās neprasīja daudz laika – spēlētāji taču cits citu pazīst.

- Vai pats esi domājis par to, kā varētu mainīties tava loma, ja komanda spēlēs play-off?
- Tad katrs moments būs divreiz svarīgāks nekā parasti. Protams, es nezinu, kā būs – play-off ir pavisam kas cits, tā kā cita sezona. Gan jau dažas spēles būs grumbuļainas, tad arī es varēšu tikt spēlēt. Protams, man gribas piedalīties tajā visā. Tad redzēs…

- Par Latvijas izlasi – vai pats vēl ceri, ka tiks izrādīta interese?
- Ar mani neviens nav sazinājies. Ja kāds zvanītu, tad jau varētu runāt, taču neviens nav sazinājies kopš Halifaksas [2008. gada pasaules čempionāta]. Par izredzēm grūti teikt, tas ir jāprasa Znarokam, taču izskatās, ka pie šiem treneriem nekā man nesanāks.

- Droši vien skatījies Olimpiskās spēles. Kāds iespaids palika par Latvijas sniegumu?
- Protams, skatījos visas spēles. Pašā sākumā Latvijas izlase jau izskatījās pēc haosa – neviens nezināja, kur skriet, ko darīt – tāds man palika iespaids. Taču, paskaties, pret čehiem ļoti labi nospēlēja, mazliet tikai pietrūka.

(Foto: AP/Scanpix)

- Vai pats esi ticis skaidrībā, kāpēc izlasē pēc čempionāta 2008. gadā vairs netiec aicināts?
- Varbūt tad, ja nebūtu uztaisījis to noraidījumu pret somiem un mēs būtu iemetuši pieci pret trīs, Znaroks skatītos citādāk. Bija muļķīgi, kad aizmetu vārtsargam to nūju un dabūju noraidījumu, bet tās bija emocijas… No otras puses, ko tu vari izdarīt, spēlējot trīs minūtes… Paskriet, kādu ielikt bortā, tas arī viss. Grūti teikt, kāpēc tā – tas jāprasa Znarokam. Ko varēju, to izdarīju.

- Ivanāns pret Kambalu boksa ringā. Pirms pāris dienām Kambala pavēstīja, ka saņēmis uzaicinājumu cīnīties pret tevi. Vai tā ir taisnība?
- Kaut kādas runas bija, bet vairāk neko nezinu… Lasu, ka Ivanāns izaicinājis Kambalu – nezinu, kāpēc tādas muļķības uzrakstītas. Viss sagrozīts kājām gaisā, un uztaisīts bums. Nezinu, no kurienes tāda informācija, taču es cīņas iniciators neesmu.

- Tomēr šāda cīņā būtu iespējama – vai tu piekristu?
- Nezinu… Par to es neko nevaru pateikt. Pat nezinu, vai tāda iespēja pastāv, tāpēc nevēlos komentēt. Pagaidām – ne jā, ne nē.

- Vai iznāk pasekot līdzi Rīgas "Dinamo" gaitām KHL?
- Paskatos video klipus vai rezultātu – baigie malači! Rīgā "Dinamo" laikam ir pirmajā vietā pilsētā. Baigi forši, ka mūsējiem tā iet. Veiksmi viņiem nākamajā kārtā!

- Cik nu sanāk ASV pasekot līdzi – cik veiksmīgi, tavuprāt, attīstās KHL projekts?
- Ar NHL nesalīdzināt – te katra arēnā ir 20 000 skatītāju vietu, mārketinga ziņā utt. KHL nekad nebūs tādā līmenī kā NHL. Pats saproti – Krievija un ASV ir divas dažādas lietas. Spēles KHL neesmu redzējis, taču domāju, ka aiz NHL tas ir otrs labākais līmenis, kāds var būt. Tādas naudas summas maksāt spēlētājiem – lieliski. Daudzi jau tikai tāpēc brauc uz KHL – lai pelnītu naudu, ne baudītu saulainas dienas.

- Pats nākotnē vari iedomāties sevi spēlējam KHL?
- Ja būs iespēja – protams! "Vityaz" jau tagad ir trīs kaušļi. Dzirdēju, ka nākamgad KHL par kaušanos ieviesīs sodu nevis līdz spēles beigām, bet gan piecu vai desmit minūšu sodu. Nezinu, vai tā ir taisnība, bet tādā gadījumā atvērtos KHL tirgus arī manas lomas spēlētājiem. Varbūt arī tur nākotnē man vieta atradīsies. Tomēr, kamēr vien varēšu, būšu NHL.

- Pirms pāris gadiem teici, ka labprāt aizietu uz kādu Andra Biedriņa spēli, kas ir relatīvi netālu no Losandželosas. Vai tas ir izdevies? Cik bieži vispār izdodas kontaktēties ar Ziemeļamerikā spēlējošajiem Latvijas sportistiem?
- Kad esam Dalasā, ar Kārli [Skrastiņu] aizejam paēst vakariņas. Vēl ar Oskaru [Bārtuli] vienreiz spēlējām – vairāk nav izdevies satikties. Uz Biedriņa spēlēm aiziet nav sanācis – līdz ar meitas piedzimšanu brīva laika vispār nav, visa uzmanība ir viņai – nekur netiekam ārā.