Draugiem.lv
Facebook
TwitterBļugers, Balcers, Girgensons – caur mazākumu uz izcilību
Latvijas Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas pārstāvošie uzbrucēji Zemgus Girgensons, Teodors Bļugers un Rūdolfs Balcers šīs sezonas ievadā ir demonstrējuši ļoti dažādu sniegumu, taču viņiem visiem ir izdevies kļūt par atslēgas spēlētājiem savu vienību mazākuma komandās.
Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezona ir sākusies un pamazām uzņem apgriezienus un, kad komandas jau ir aizvadījušas vairāk kā 15% no visiem ieplānotajiem mačiem, var sākt pētīt un vērtēt, kā tad šajos mačos ir gājis un kādas tendences ir iezīmējušās.
Runājot par Latvijas hokejistiem, tad sezonas ievads ir bijis negaidīts un atšķirīgs no tā ko bija ierasts redzēt iepriekšējos gados. Piemēram, "kaplis" Girgensons spēlē nevis pēdējās maiņās, lai dotu atpūtu līderiem, bet pats ir līderis, kura spēles laiks vairākumā ir lielāks par laiku, kas pavadīts spēlējot mazākumā.
Vai, piemēram, Rūdolfs Balcers, kurš Latvijas hokeja līdzjutējiem ir zināms kā augstas meistarības uzbrucējs-tehniķis, taču Sanhosē viņu izmanto mazākumā. Savukārt Teodors Bļugers, pēc karjeras sezonas gada pirmajā pusē, jaunajā kampaņā ir mazliet pieklusis, taču tikpat klusa ir visa Pitsburgas "pingvīnu" kolonija.
Sezona ir iesākusies diezgan raibi, taču mūsu hokejisti ir paspējuši pielikt roku arī pie lielu lietu paveikšanas, piemēram, Rūdolfs Blacers un Teodors Bļugers ir savu komandu fundamentālas vērtības mazākumā, bet šo komandu, Sanhosē un Pitsburgas, mazākumi ir starp labākajiem līgā. Kā ir veicies komandām un cik daudz tur ir mūsu hokejistu nopelns?
No puikas par vīru
Jāsāk ar komandu veikumu apskatu. Sanhosē "Sharks" šajā sezonā ir 39 reizes ir palikusi mazākumā (vidēji spēlē mazākumā pavadot 4:42 minūtes), taču ielaiduši tikai četrus vārtus. Papildus tam var minēt, ka viņi mazākumā divreiz ir spējuši ripu nogādā pretinieku komandas vārtos, kas viņiem dod arī labāko mazākuma vārtu bilanci līgā, "-2".
Rūdolfs Balcers, kurš laukumā atrodas 37.4% no visa savējo mazākuma laika, nav pēdējais cilvēks "Sharks" soda nositēju komandā, jo starp uzbrucējiem ir ar trešo lielāko spēles laiku šādās situācijās. Iemesls tam, ka Rūdolfam Sanhosē treneris Bobs Būgners uzticas arī nav nejaušs, jo Latvijas izlases uzbrucējs mazākumā savu darbu izdara.
No visiem gadījumiem, kad Rūdolfs ir bijis laukumā, bet tās kopumā ir 24:35 minūtes, pretiniekiem tikai vienu reizi ir izdevies raidīt ripu "Sharks" sargātajos vārtos. Tiesa, Rūdolfs pats mazākumā ar nav palicis tukšā, jo 4. novembra spēlē viņš asistēja Loganam Kutūram, kurš pārspēja Sentluisas "Blues" vārtsargu Džoelu Hoferu.
"You get a shorty! You get a shorty!" -Probably Oprah @logancouture | #SJSharks pic.twitter.com/c56Dfi0tAm
— San Jose Sharks (@SanJoseSharks) November 5, 2021
Lai arī Latvijas izlasē Rūdolfs ir uzbrukuma veidotājs un diezgan radošs čalis, NHL laukumos viņš, kā izskatās, sev ir atradis citu pielietojumu, jo piekopj ātru un aktīvu spiediena hokeju. Viņš ir komanda aktīvākais spēka paņēmienu izpildītājs starp uzbrucējiem (26) un nebīstas gulties arī ripas ceļā (8 bloķēti metieni, 3. vieta komandā). Protams, šāda spēle sev līdzi nes arī ne tik pozitīva blaknes – zaudētās ripas, garām aizmestos metienus, kuru Rūdolfam ir visvairāk komandā, taču, no otras puses, viņam ir ceturtais lielākais metienu skaits "Sharks" rindās, lielākais izdarīto metienu skaits mazākumā (un septītais visā līgā), kā arī neviens cits Sanhosē komandas uzbrucējs nav mēģinājis mest pa vārtiem biežāk kā Rūdis – 187 reizes (viņš arī ir viens no diviem "Sharks" uzbrucējiem, kuram ir pozitīva mēģināto metienu bilance - "+11").
Protams, ka te var kādam rasties doma – nu, sanāca puisim šāds sezonas sākums, tas jau neko nenozīmē!
Patiesībā nozīmē gan, jo, lai arī Sanhosē mazākumā Rūdolfs tiešām spēlē salīdzinoši nesen, tā kā iepriekš tika pārbaudītas viņa spējas vairākumā, citos spēles aspektos Balcers jau iepriekšējos gados bija tikpat veiksmīgs. 2021. gada NHL sezonu viņš noslēdza kā otrais produktīvākais Sanhosē komandas "čekeris" un otrais labākais ripu atņēmējs.
Tāpēc, nez vai var teikt, ka šī Rūdolfa spēles transformācija ir nejauša. Protams, ka viņa uzbrukuma spējas, gaišā galva un veiklās rokas nekur nav pazudušas un reizi pa reizei viņš to arī nodemonstrē, taču lielajā līgā viņš noderīgāks ir tieši spēles jaukšanā, ne veidošanā. Tieši spēka spēle, spēle bez ripas, aizsardzība pret vadošajām maiņā, bija tie, ko Ziemeļamerikas hokeja apskatnieki minēja kā vājos punktus viņa nākotnes NHL plānos. Var redzēt, ka pie tiem ir strādāts un Rūdolfa vieta NHL, par kuru sezonas sākuma intervijās viņš nemaz tik pārliecināts nebija pat neskatoties uz nesen noslēgto līgumu, kļūst aizvien drošāka.
Labs aizsargs ir tas, kuru neredz
Pitsburgas "Penguins", kuri šajā sezonā mokās gan ar spēlētāju savainojumiem, gan Covid-19, kopumā rāda visnotaļ viduvēju hokeju, taču vēl pagājušās nedēļas nogalē viņi ierindojās starp trim labākajiem mazākumiem (vienu brīdi bija arī pirmajā vietā). Pēc pirmdienas nakts mača, kurā Vašingtonas "Capitals" vienus vārtus vairākumā spēja gūt, pitsburgieši atkrita uz septīto pozīciju, taču nevar teikt, ka viņi pēkšņi palika slikti.
Jāsāk ar to, ka, lai spēlētu mazākumā, tas vispirms ir jānopelna, t.i., jāpārkāpj noteikumi un šajā aspektā Pensilvānijas komandai galīgi "nesokas" – 14 spēlēs viņi mazākumā bija tikai 36 reizes, kas ir ceturtais labākais rādītājs līgā, t.i., "Penguins" mazākuma komandai nemaz nav tik daudz iespēju parādīt ko viņi prot.
No šiem 36 vairākumiem pretinieki prata gūt piecus vārtus (dalīta otrā vieta līgā), jeb 0.35 vārtus vidēji spēlē, kas arī ir otrais labākais rādītājs visā NHL.
Īsāk sakot, mazākumā Pitsburgas "Penguins" spēlēt prot un Teodors Bļugers, kā jau pēdējās sezonās ir ierasts, ir Pitsburgas galvenais mazākuma speciālists, jo jau trešo sezonu pēc kārtas ir starp diviem visvairāk spēlējošajiem uzbrucējiem mazākuma situācijās. Šosezon viņš vidēji spēlē uz ledus "atsitoties" pavada 2:14 minūtes (32. vieta līgā), kas ir lielākais spēles laiks komandā starp uzbrucējiem.
Kā viņam šajā laikā ir veicies? Protams, ka tāda uguņošana kā pirms gada, kad sezona tika noslēgta ar trīs mazākumā gūtajiem vārtiem (dalīta 4. vieta līgā) pagaidām nav sagaidīta un patiesībā Teodors vēl ne reizi nav metis pa vārtiem situācijās, kad pretinieku uz laukuma ir vairāk kā savējo, taču centra uzbrucējam tas, varbūt, nav pats svarīgākais pēc kā vērtēt viņa paveikto un te noteikti var atsaukt atmiņā teicienu par aizsargiem un attiecināt uz mazākumā spēlējošajiem hokejistiem – viņus sāk pamanīt tad, kad viņi jau ir savārījuši sūdus.
Zaudētie vārti gan varētu būt raksturojošais faktors un tādus "Pens", ar Latvijas uzbrucēju uz ledus, mazākumā piedzīvoja divus, kas, protams, nav tik pozitīvi, taču atkal, pie šāda spēles laika tā drīzāk ir neizbēgamība.
Visādi citādi Bļugers rāda sev ierasto un savam ampluā tipisko spēli – otrais labākais spēka paņēmienus izpildošais uzbrucējs "Penguins" rindās, trešais labākais metienu bloķētājs un ripu atņēmējs.
Lai arī šīs sezonas sākums Teodoram, kā minēts, nav tik spožs kā iepriekšējā kampaņa, tam nevajadzētu kalpot par iemeslu satraukuma, jo pati "Penguins" komanda pārdzīvo diezgan smagu sezonas startu. Bļugers, kurš vēl 2021. gada sākumā intervijās stāstīja, ka viņš grib nostiprināties "Penguins" sastāvā, ir parādījis, ka ir šīs komandas "Šveices nazis", kurš var spēlēt jebkurā no uzbrukuma pozīcijām, kas patiesībā ir galvenā laba uz aizsardzību tendēta centra īpašība – būt noderīgam un būt pieejamam.
Ko no šī visa var secināt? Nu, pirmā un acīmredzamā, ka divi Latvijas hokejisti ir starp labākajiem mazākumā spēlējošajiem uzbrucējiem NHL komandās. Jā, katrs no viņiem ir pilnīgi cita profila spēlētājs. Rūdolfs ir kā atspere, kas, jo uz to spiež vairāk, jo spēcīgāk pēc tam viņš mēģina "izšaut", kamēr Teodors ir visa Pitsburgas mazākuma centrs un var teikt, ka arī līderis, kurš organizē savu vārtu aizsardzību saspringtākajos momentos.
Otrā lieta, ka vēl pavisam nesen, pirms kovidnieka sabojātajām sezonām, abi šie censoņi atradās NHL ceļa sākumā. Viens jau atvēris durvis, taču tālāk par priekšnamu nebija ticis, otrs – vēl tikai pavēris durvis, bet kāju tajās nebija ielicis. Tagad abi ne tikai spēlē NHL, aizvietojot kādu no aprites izkritušo, bet paši ir šajā aptverē un, ja, nedod dies’, viņi nevar spēlēt, komandām jau rodas diezgan lielas problēmas.
Ir arī jāatceras, ka ir arī trešais, mazākuma speciālists, Zemgus Girgensons. Viņš vēl aizvien ir otrais mazākuma spēles minūtēm bagātākais uzbrucējs Bufalo, taču šosezon Zemgus ir ticis pie iespējas spēlēt arī vairākumā, kur spēlē vēl vairāk kā aizstāvot savus vārtus.
Te arī nonākam pie trešās idejas, kas, no vienas puses, ir pašsaprotama, bet no otras – daudziem to gribas ignorēt. NHL arī mazākuma speciālisti un pēdējo maiņu "kapļi" ir augstas klases uzbrucēji, kā arī katram augstas klases un meistarības uzbrucējam bez pamatīga darba savu vārtu tuvumā NHL klāsies ļoti grūti. Galvenā īpašība, ko novērtē lielajā līgā – spēja būt noderīgam komandai tādā veidā, kādā to konkrētajā brīdī vajag. Latvijas uzbrucēju Girgensona, Bļugera un Balcera līdzšinējās karjeras tam ir visspilgtākais pierādījums.
Don't @ me.
P.s. Stirnpirdi, cik aizsardzības spēles meistari ir apmaksāto spēlētāju Topā?
Balcers ir ļoti talantīgs hokejists un pilnīgi iespējams, ka šogad strādā pie viņa vājajām vietām un pēc gada vai diviem viņš arī būs NHL top maiņu spēlētājs.
Bļugeram viss ok, viņš savu vietu atradis un arī ar gadiem jau tiks pie lielākas lomas komandā, tieši uzbrukuma veidošanā.
Ne velti visi Šipačovi utt cik reizes mēģina izsisties līdz NHL, bet nevienam tur viņi nav vajadzīgi. Ir jāmāk spēlēt abos laukuma galos. Tas pats Jaškins NHL izskatās nožēlojami.
Protams, ka komandas meklē jaunos superstārus, kas tās aizvedīs līdz Stenlija kausam un, varbūt, pat vairākiem, taču cik šādu hokejistu ir? Ja par labās spēles atskaites punktu paņem robežu punkts/spēlē, tad šīs un 3 iepriekšējo sezonu nogrieznī ir 24 hokejisti. Pat pa vienam uz komandu nesanāk. Pārējie tātad ir feileri?
Tā Stenlija kausa čempionu komandas būvēšana nenotiek tikai savācot TOP uzbrucējus. Patiesībā, šādi mēģinājumi parasti beidzas ar nolažošanu. Tiek veidota komanda un jau sākotnēji tiek meklēti konkrēta ampluā, arī aizsardzības, spēlētāji.
Tas pats Zemgus - ok, viņam ļoti optimsitiskākajā gadījumā, projicēja 60 punktu sezonas, taču jau tad viņa scouting report viss bija skaidri sarakstīts un viņa spēlētāja profils bija zināms - kvalitatīvs kaplis, kurš laukumā atstrādā no un līdz. Arī Bļugers vēl no Šetukas skolas laikiem tika saukts par izteiktu divvirziena centru.
Vai NHL komandas viņus ņemot draftā cerēja, ka, vot, tūlīt šitie būs lielie golu metēji un uzbrukuma veidotāji? Nez vai.
Viņi tika ņemti konkrētam darbam un šo darbu arī gana veiksmīgi dara. Ok, no Zemgus, varbūt, tika gaidīts vairāk un pirmās sezonas, kurās viņam tika dots liels spēles laiks, daudziem arī lika tam noticēt, taču atkal - viņam bija karjerā arī tāds nogrieznis, kad, šķiet, Hauslijs, viņu lika tādās maiņās, ka spēlējot ar saviem regulārajiem maiņas partneriem viņš guva mazāk punktu nekā ar tiem, ar kuriem bija uz ledus "nejauši". Arī gan šajā, gan 19./20. gada sezonā, kad Zemgum bija prātīgāki maiņas partneri, viņš rādīja pilnīgi citu rezultativitāti. Tā tiešām nav nejaušība.
Arī tas, ka ar 14. numuru izvēlētais Zemgus no sava drafta gada, pat neskatoties uz pilnībā izlaistu iepriekšējo sezonu, ir 11. mačiem bagātākais spēlētājs, 14. labākais golu metējs un 22. piespēlētājs arī parāda, ka konkrētajā kontekstā viņš ir bijusi tīri laba izvēle.
Un par tiem kapļiem - ne visi kapļi ir vienādi. Te salīdzinājumam der Latvijas izlases pēdējo gadu censoņi. Teiksim, paņemam, Bļugeru, Ķēniņu un Mareni. Viņi visi ir kapļi. Spēlētāji, kuriem karjeras attīstību daudz vairāk ir noteicis darbs, nevis kaut kāda supertalanta esamība. Taču viņi ir MAKSIMĀLI atšķirīgi spēlētāji.
Un te jau arī ir stāsts, ka NHL kontekstā Bļugers un Balcers kļūst par censoņiem ar kuriem komandas rēķinās pirmām kārtām, nevis ar kuriem tiek aizpildīti kaut kādi caurumi.
Savukārt tie līgumi. Var atrast čaļus, kas kaplē pa 6 miljoniem/sezonā. Tas pats Zemgus komandas biedrs Okposo. Taču šis piemērs nebūs baigi precīzs, jo līgumu viņš parakstīja citā brīdī un jau sen.
Taču labs aizsardzības spēlētājs no kura uzbrukumā negaida lielus varoņdarbus un kurš līgumu paraksta brīvā tirgū, mūslaiku NHL saņem ap 3 miljoniem par sezonu. Pie vidējās algas ap 2.5 miljoniem, galīgi nav iemesla saskumt.
komentāros viņš tādu dzen katru katru reizi kad kāds pajolis izceļ viņu no ierakuma.
atbilde raksta veidā nevis komenta?
es no Jura kaut ko citu gaidu.
man vairāk patika kā iepriekš /gadus 10 iepriekš/ par prospektiem. man tas ir daudz intersantāk, nekā apspriest NHL spēlētājus.
cerams atbildēju uz jautājumu.
nez kur palicis tas ebrejs , kam sakars ar Latviju OHL drafta čalis , kas ģinamā bija pie Skudras?
Ansons ar peņiem noslēgs līgumu?
ir Čunčukovs un Brīmanis NAHL, ko viņi domā .
u.t.t.
Balcers, Girgensons un Bļugers tagad pieejams bez problēmām visiem kam nav slinkums.
pirms pat kopā ar NBA
p.s es jau atbildēju. jā es gribu lai rok dziļāk Juris, ja jau izdomāja ko skribilēt te. par NHL viņš komentē zem rakstiem.
Par pārējo - nav jau tā, ka tikai Miņins viens rakstītu. Patiesībā šis vispār ir ļoti rets gadījums, kad kaut ko ierakstu par hokeju.
regbijs, beisbols u.t.t.
kas pamudināja šo rakstu uzbliezt?
nu ja neroc vairs dziļāk, tad neko.
ir kāda cita?
Kas attiecas par labi apmaksātajiem līgumiem, piezvani man, kad Toronto tiks pie bundžas ar pusi cap space savam super rezultatīvajam uzbrukumam. Ja grib tā nopietnāk tam pieiet, Maršāns, Berdžerons, O'Railījs, Stouns, tā asumā ko es varu iedomāties, ir tīri labi apmaksāti uzbrucēji, kuri ne tikai met vārtos, bet arī tīri labi strādā aizsardzības spēlē.
p.s. abonēju delfi mvp, bet Jura komenti šeit ir dažreiz aizraujošāki