Blogs: IIHF un NHL par Bekstrēmu un pret WADA

IIHF un Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pirms kāda laika paziņoja, ka 2014. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs, kuras norisinājās Krievijā, Soču pilsētā, dopinga lietošanā (testi uzrādīja pseidoefedrīna klātbūtni organismā) pieķertais Zviedrijas hokeja izlases uzbrucējs Niklass Bekstrēms ir attaisnots viņam izvirzītajās apsūdzībās par dopinga lietošanu. Rezultātā viņš saņēma arī sudraba medaļu, kas pienācās visiem Zviedrijas izlases spēlētājiem.

No vienas puses, šķiet, viss ir kārtībā, taču tā nemaz neliekas Pasaules antidopinga aģentūrai, kas ir augstākā anti dopinga instance pasaulē un kura uzrauga visus ar aizliegto vielu lietošanu saistītos jautājumus starptautiskā sporta arēnā. WADA ir paziņojusi, ka kategoriski nepiekrīt IIHF un SOK lēmumam un uzskata, ka Bekstrēma vaina ir pierādīta un tāpēc ir jāseko adbilstošiem sodiem. Viņi savu nstāju arī ir gatavi pierādīt tiesā, jo gatavojas pārsūdzēt šo lēmumu.

Protams, daudziem rodas jautājums. Kā tas nākas, ka WADA sportistu, kā viņi uzsver, ir pieķērusi dopinga lietošanā, bet IIHF atsakās viņu diskvalidicēt, vēl vairāk, SOK piešķir viņam medaļu?

Lai saprastu pašu ideju, no sākuma ir jāsaprot pats sportista diskvalifikācijas mehānisms, proti, kas par ko ir atbildīgs. Viss sākas no WADA uzraudzībā veiktiem testiem, ko veic viena no organizācijas sertificētām laboratorijām. Ja proves (A un B) ir izrādījusies pozitīva, tad WADA informē attiecīgā sporta veida federāciju, lai, atbilstoši antidopinga noteikumiem un sporta veida normām, tiktu pieņemts lēmums par sportista diskvalifikāciju. Savukārt, ja tas viss notiek olimpisko spēļu laikā, tad informēta tiek arī SOK, jo Olimpiādes sportistu noteikumi paredz, ka šādos gadījumos atlēts ir arī jāizraida no Olimpiskā ciemata.

Viss ir diezgan skaidri, taču IIHF, kopā ar SOK, neskatoties uz WADA paziņojumu, pieņēma Bekstrēmu attaisnojošu spriedumu. Kā argumentācija tika minēta, ka sportists pretalerģiskās zāles, kuru sastāvā bija pseidoefedrīns lietoja jau septiņus gadus (šis periods sakrīt arī ar to laiku kad viņš sāka spēlēt NHL) un iepriekš, startējot starptautiskajā līmenī, viņam nebija nekādu problēmu. Tāpat atlēts par šī medikamenta lietošanu bija informējis Zviedrijas izlases ārstus, kā arī NHL, kur Bekstrēms spēlē ikdienā, Vašingtonas “Capitals” sastāvā, pseidoefedrīns nav aizliegto vielu sarakstā. Ņemot vērā šos faktus Bekstrēms tika pasludināts par “apstākļu upuri” un viņam tika pasniegta medaļa. Kāpēc WADA nav mierā ar šādu skaidrojumu? Pamatojumu viņi pagaidām neatklāj, vien norāda uz to, ka tas tiks publicēts tiklīdz Pasaules sporta arbitrāžas komiteja pieņems viņu apelāciju.

Kamēr antidopinga aģentūras pamatojums vēl nav zināms, mēs varam minēt tos iemeslus kāpēc IIHF pieņēma zviedru hokejistu attaisnojošu lēmumu. Turklāt, šo situāciju mazliet “interesantu” padara tas fakts, ka arī Latvijas izlases hokejists Vitālijs Pavlovs bija situācijā, kur viņu varēja pasludināt par “apstākļu upuri”, taču tas netika darīts un nu hokejists ir diskvalificēts no IIHF īkotajiem turnīriem un spēlē Ziemeļamerikā, ECHL.

Gan jau kāds saklausīs “čīkstēšanu” un “sazvērestību teorijas”, taču viss ir acīmredzami. IIHF un SOK, kā organizācijas, kuras tiešā veidā piedalās starptausko hokeja maču organizēšanā nav ieinteresēti, lai viņu turnīros tiktu diskvalificēti NHL spēlētāji, jo situācija sanāk sekojoša – IIHF strādā pie tā, lai gandrīz vai par katru cenu dabūtu NHL hokejistus uz saviem turnīriem, taču WADA viņus vienkārši “ņem un diskvalificē”. Šādi gājieni ļoti stipri ietekmē IIHF un NHL attiecības, kuras jau tā nevarētu nosaukt par idillistiskām. “Sak, jūs paši lūdzaties spēlētājus, mēs jums tos dodam, lai arī paši ciešam zaudējumus un riskējam, jo viņi var gūt savainojumus, bet jūs, nepateicīgie, vēl viņus diskvalificējat, metot ēnu uz mūu, pasaulē labāko (un godīgāko), čempionātu” - apmēram tāda varētu būt NHL vadības replika šai sakarā. Savukārt IIHF, kuriem vēl ir plānotas sarunas par NHL hokejistu dalību nākamajās Olimpiādēs un cīņa par kaut kādu teikšanu gaidāmajā Pasaules kausā, ko arī rīko Nacionālā hokeja līga, sliktas attiecības ar Gerija Betmena organizāciju noteikti nav vajadzīgas.

Atgādināsim, ka Ziemeļamerikā, kur profesionālās hokeja līgas nepakļaujas IIHF noteikumiem, nopietnas dopinga kontroles līdz šim bija kaut kas tikpat mītisks kā zobu fejas, visi ir par tādām dzirdējuši, bet neviens nav redzējis. NHL pārbaudes notiek tikai regulārās sezonas laikā, t.i., izslēgšanas mačos, starpsezonā un sagatavošanās posmā jaunajai sezonai, spēlētāji netiek pārbaudīti. Turklāt, AHL un ECHL 2014./2015. gada sezona ir pirmā, kad tur vispār tiek veiktas pārbaudes vai spēlētāji lieto ko tādu, kas ir aizliegto vielu sarakstā (ko, starp citu, viņi arī paši sastāda, nevis ņem WADA noteikto).

Kas, nelabvēlīga sprieduma gadījumā, “draud” pašam Bekstrēmam? Viņš šajā situācijā var būt vismierīgākais, jo faktiski viņa karjeru globāli tas var neietekmēt nemaz. Jā, viņam nāksies atdot sudraba medaļu, jā, viņam var nākties pāris gadus iztikt bez starptautiskā hokeja, ņemot vērā to faktu, ka Olimpiskās spēles notiks pēc četriem gadiem, bet uz Pasaules čempionātu tāpat viņš ne vienmēr var paspēt, nav nopietns sods. Viņš varēs mierīgi turpināt pelnīt savu maizi Ziemeļamerikā.

Kā šī situācija atrisināsies, to mēs redzēsim pēc tam kā Starptautiskā antidopinga aģentūra būs iesniegusi un Sporta arbitrāžas komiteja pieņēmusi apelāciju, taču jau tagad var prognozēt, ka šī būs ļoti interesanta lieta, kas visu, ļoti iespējams, liks pasaules hokeja dzīves organizatoriem pārdomāt savu līdzšinējo darbību un attieksmi, jo tā vairs nav Bekstrēma un Zviedrijas hokeja federācijas cīņa pret WADA, tā ir IIHF un NHL cīņa pret starptautiskajiem antidopinga noteikumiem.