Blogs: Bļugers - “Penguins” sistēmas labākais jaunais centrs

Tam, ka Teodors Latvijas hokeja līdzjutējiem ir mazāk zināms (mazāk nekā būtu jābūt) ir vairāki iemesli. Viens no galvenajiem ir tas, ka viņš savu karjeru ir veidojis savādāk nekā pie mums tas ir ierasts. Viņš uz ASV devās jau skolnieka vecumā, taču izvēlējās spēlēt nevis kādā no neskaitāmajām bērnu vai junioru līgām, bet iestājās Šetukas skolā, kas ir zināma kā viena no labākajām ASV tieši hokeja ziņā un paralēli hokeja zinībām, arī ieguva ASV izglītību. Starp sava gadagājuma hokejistiem Bļugers bija viens no labākajiem šajā līmenī, taču uz junioru līgām viņš nesteidzās un atkal izvēlējās ne to populārāko (tas gan nenozīmē, ka sliktāko) variantu – karjeru turpināja ASV Nacionālās koledžu atlētikas asociācijas (NCAA) hokeja čempionātā, kur viņam piedāvāja spēlēt Minesotas štata universitāte (protams, kā jau pieklājas, papildus sedzot mācību izdevumus). Tā kā šis turnīrs Latvijā netiek pietiekošā mērā atspoguļots, tad arī saprotams, ka līdzjutējiem nav pilnīga priekšstata par to, kas tas ir par līmeni, kā arī par to kas tur vispār notiek.

Otrs aspekts gan mazākā mērā ir saistīts ar pašu hokejistu, bet lielākā – ar medijiem. Proti, lai arī Bļugers ir trešais visu laiku visaugstāk nodraftētais Latvijas hokejists, viņam “nepaveicās”, jo vienā gadā ar viņu tika draftēts arī Zemgus Girgensons, turklāt, pirmajā kārtā. Līdz ar to, jau kopš pirmās dienas Pitsburgas “Penguins” prospekta statusā Tedijs ir “viens no”, “nu tas tur, kuru arī paņēma”.

Šo laiku viņš gan lieki nav tērējis un savā trešajā sezonā, pēc desmit mačiem, ir komandas otrs labākais vārtu guvējs un ceturtais rezultatīvākais spēlētājs (6+4), kā arī rezultatīvākais vairākuma izspēlētājs (3+3). Cik tas ir nopietni? Vispirms ir jāņem vērā, ka NCAA nav junioru līga, bet gan studentu, līdz ar to spēlētāji šajā līgā ir gan vecāki, gan fiziski nobriedušāki, kas nozīmē, ka arī hokejs šeit ir daudz tuvāks profesionālajam līmenim. Turklāt, kā jau visos sporta veidos, arī hokejā, spēlētājiem ir jāiziet visi “attīstības līmeņi”, t.i., pirmajos divos gados tikai pašiem labākajiem ļauj spēlēt pietiekoši lielu spēles laiku, kā arī ļauj izspēlēt vairākumu, jo toni nosaka “juniori” (trešgadnieki) un “seniori” (tie, kas spēlē jau 4. gadu).

Pa šo laiku no “jaunā, tehniskā un talantīgā”, par kādu viņu uzskatīja pirms 2012. gada NHL drafta, centra uzbrucējs ir kļuvis arī par “drošo un vispusīgo”, proti, Bļugers nevairās no spēlēšanas aizsardzībā, kā to, iespējams, varētu darīt kāds ar viņa līmeņa uzbrucēja prasmēm. Jā, no tā mazliet cieš rezultativitāte, ko arī norāda eksperti, taču šādā veidā viņam ir daudz lielākas iespējas iekļūt NHL, jo ne jau par klasisku pirmo maiņu centru “Penguins” viņu grib izaudzināt, tur viņiem būs kas spēlē vēl vairākus gadus (S.Krosbijs un J.Malkins).

Taču, nedomāju, ka lasītāji šo rakstu atvēra tāpēc, lai priecātos par to kāds malacītis Teodors ir NCAA līmenī, jo visiem interesē cits jautājums – kā izskatās viņa izredzes Pitsburgas “Penguins” komandā?

No šodienas pozīcijām raugoties, ir vairāki pozitīvi momenti, kas ļauj cerēt uz Tedija ienākšanu līgā “nesāpīgi”, t.i., pirmajā profesionālajā sezonā. Pirmais un galvenais ir komandas vājais jauno uzbrucēju sastāvs, jo starp perspektīvākajiem komandas jaunajiem censoņiem, netiek minēts neviens uzbrucējs, jo stiprākā pozīcija viņiem ir aizsardzība un vārtsargi ar Tristanu Džariju priekšgalā. No uzbrucējiem favorīts ir labajā malā spēlējošais Kaspari Kapanens, taču pagaidām viņš ir izvēlējies karjeru veidot Eiropā.

Otrs būtisks aspekts ir kvalitatīvu centra uzbrucēju deficīts kā tāds, jo pēc Krosbija un Malkina ir pamatīga “bedre”, jo ne Brendons Saters, ne Marcels Gocs nav īsti tādas kvalitātes un ampluā spēlētāji, kādus Pitsburga vēlētos redzēt savā komandā ilgtermiņā. Vai viņiem ir varianti? Protams, jo pašlaik no 12 ārpus komandas esošajiem centriem deviņi ir debitanti, t.i., bez NHL pieredzes. Tas nozīmē, ka cīņa viņu starpā par vietu NHL būs atklāta (un visai sīva, tas gan). Kāda ir labā ziņa? Bļugers, lai gan arī Pitsburgas sistēmā viņš nav pats populārākais jaunais talants, tiek saukts par labāko starp visiem jaunajiem centra uzbrucējiem (kā Hockey Future, tā citu specializēto resursu rangos).

Ja salīdzina Minesotas štata universitātes hokeja komandas 23. numuru ar pārējiem Pitsburgas “Penguins” centra uzbrucējiem, tad viņš noteikti nav pats tehniskākais un apdāvinātākais, taču ir gana labs, lai turētu līdzi, viņš noteikti arī nav pats fiziski spēcīgākais, taču prot atrast ceļu uz vārtiem. Viņš, iespējams, nav pats rezultatīvākais, vai aizsardzībā vislabāk spēlējošais, taču kā vienu, tā otru viņš dara vienlīdz labā līmenī. Tas nozīmē, ka Bļugers, visdrīzāk, NHL līmenī varētu tikt mēģināts kā trešās maiņas cents. Ko tas nozīmē Pitsburgā? Viņu trešā maiņa, vismaz pašlaik, sevi ir pierādījusi nevis kā klasiska “energy line”, kur galvenais ir spēlēt agresīvi un ripu turēt pēc iespējas tālāk no vārtiem, bet vispusīga maiņa, kas, protams, var arī spēlēt kā klasiski agresīvā manierē (ne velti tieši tur spēlē Stīvs Daunijs), tā arī būt gana labi palīgi pirmajām divām maiņām rezultāta veidošanā (pašlaik maiņa Daunijs-Saters-Spalings ir otrā rezultatīvākā komandā, spēlējot vienādos sastāvos, priekšā Malkina maiņai).

Nobeigumā gan gribētos atgādināt, ka pašlaik Teodors Bļugers spēlē savu trešo sezonu NCAA, tas nozīmē, ka, visdrīzāk, arī nākamgad viņš pārstāvēs “Mavericks” krāsas, kas, savukārt nozīmē, ka laikā, kad viņš varēs pretendēt uz vietu “Penguins” sastāvā būs notikuši jau divi drafti, kā arī pati komanda, visdrīzāk, diezgan izmainījusies. Kā tas ietekmēs mūsu centra uzbrucēja akcijas? Protams, redzot savu vājo jauno uzbrucēju grupu viņi mēģinās draftos pastiprināties, kā arī, iespējams, piesaistīt arī kādu brīvo aģentu. Arī Tedija spēlē var notikt kādas izmaiņas. Pagaidām gan izskatās, ka viņš veidojas par laba līmeņa otrās vai trešās (atkarīgs no komandas spēka un spēles stila) maiņas centra uzbrucēju, kurš, ja ne Pitsburgas komandas sastāvā, tad kādā citā vienībā noteikti varētu spēlēt NHL. Vai un kad tas notiks? Redzēsim, taču no Latvijas hokejistiem, kas ir draftēti starp pirmajiem 100 spēlētājiem (tādi ir bijuši 10), 7 ir jau paspējuši pieteikt sevi NHL. Divi no atlikušajiem (T.Bļugers un E.Merzļikins) pagaidām bruģē šo ceļu.