Freibergs kļuvis daudzpusīgāks: vairākums, spēka spēle un kautiņi
Pirms trim dienām beidzās Latvijas izlases hokejistam Ralfam Freibergam 2014. gadā piespriestā diskvalifikācija par aizliegto vielu lietošanu, kas tika konstatētas pēc olimpisko spēļu ceturtdaļfināla pret Kanādu. 22. februārī šampanieša korķis gaisā nav lidojis, jo dzīvē nekas kardināli nav mainījies, sarunā ar portālu Sportacentrs.com norādīja 24 gadus vecais hokejists. Aizvadījis septiņas spēles desmit dienās ECHL klubā Toledo "Walleye", kas ieņem trešo vietu konferencē, viņš runāja par neveiksmīgo pagājušo sezonu, uzmanības pievēršanu aizsardzībai un kautiņiem laukumā. Cimdus nācies nomest piecas reizes, taču Freibergs godīgi atzīst, ka paļaujas tikai uz izdzīvošanas instinktiem.
2014. gada 22. februāra vakarā Ralfs Freibergs kopā ar Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas "Dinamo" uzbrucējiem Miku Indraši un Juri Upīti bija uzaicināts par tiesnesi Ghetto hokeja bullīšu konkursā. Labi pavadīts un izbaudīts laiks brīvā atmosfērā, atelpa no ikdienas steigas. Tomēr nākamajā rītā pa aizsarga galvu atkal šaudījās simtiem domu - telefona zvans no Latvijas Hokeja federācijas vēstīja, ka pēc olimpisko spēļu ceturtdaļfināla mača pret Kanādu, kurā Freibergs skaitliskā vairākuma laikā laukumā devās 2:55 minūtes, ņemtajās analīzēs konstatēta dopinga klātbūtne. Lai gan pirms turnīra viss bija kārtībā. "Kad no malas klausījos advokātā, biju pārliecināts, ka mani attaisnos. Pēc tādiem argumentiem nevar neattaisnot," atcerējās Freibergs. Taču cīņa nekādu labumu nedeva - piespriesta divu gadu diskvalifikācija. "Dzīve turpinās. Galvenais bija turpināt strādāt, nepazaudēt dzirksteli."
Grūtībās uzzini daudz jauna par sevi, tāpēc jāiemācās informāciju pa vienu ausi laist iekšā, pa otru laist ārā. Freibergs norāda, ka apkārtējo cilvēku uzvedība bijusi interesanta, bet vislielāko paldies saka ģimenei, kuras atbalsts īpaši palīdzējis pirmajās dienās pēc negaidītā zvana un piespriestās diskvalifikācijas. "Divu gadu laikā esmu sapratis, ka nav nekā svarīgāka par ģimeni, kura palīdzēs grūtajos mirkļos," norādīja aizsargs, kurš divus gadus seno tēmu cilāja nelabprāt - tam vairs neesot nozīmes, arī ļaunu prātu uz nevienu neturot. "Oficiāli diskvalifikācija ir beigusies, bet dzīvē nekas no tā nav mainījies. Nebija tā, ka korķēju vaļā šampanieti."
Tomēr notikumi, kas risinājās pēc olimpiskajām spēlēm, kad neizdevās pierādīt nevainību, lai gan pirms un pēc Sočiem ņemtajās analīzēs neatļautas vielas netika konstatētas, arī laboratorijas un dokumentu nepilnības nebija pietiekams iemesls (iespējams, vainīgs secinājums: ja šo iemeslu dēļ atceltu vienu Sočos piespriesto diskvalifikāciju, nāktos atcelt arī pārējās), Freiberga dzīvē mainījuši daudz - nācās pamest studijas universitātē un pievērsties profesionālajam hokejam. Kopā ar pirmajiem soļiem nāca arī pirmie izaicinājumi un pirmās grūtības, jo neizdevās atrast kopīgu valodu ar treneri ECHL klubā Ontario "Reign". Sezonas noslēgumā Freibergs vairāk laika pavadīja tribīnēs, nevis laukumā. "Viņš prasīja, lai aizsardzībā spēlējam vienkārši. Jo vairāk klausīju, jo mazāk spēlēju, un tad aizgāja," atminējās aizsargs. Nesaskaņas traucējušas arī trenēties. "Viņš bija vienīgais treneris komandā, jo abas algas gribēja paturēt sev. Izpildot vingrinājumu, nāca piespēle no trenera aizsargam, taču man viņš nekad nedeva ripu. Vienīgā reize, kad bijušas tādas nesaskaņas ar treneri."
Astoņas spēles vienā komandā ar Freibergu aizvadīja arī Latvijā labi zināmais kauslis Džeremijs Jablonskis, kurš bija viens no leģendārā Čehovas "Vityaz" balstiem. Šajā sezonā vicināt dūres nācies pašam latvietim - 46 spēlēs cimdi nomesti piecas reizes. Ļoti saspringta bija janvāra otrā puse, kad 15 dienu laikā Freibergs iesaistījās trīs kautiņos. "Pirmajā reizē viss sākās, kad vajadzēja aizstāvēt komandas biedru. Otrajā gadījumā iedevu pretiniekam iekšās, un viņš piedāvāja. Ir bijušas labas reizes, ir bijušas sliktas reizes. Citreiz lido virsū nesagatavotam. Cik labi varu, tik labi mēģinu. Tas nav atbalstāmi, bet jāpastāv par sevi," iemeslus atklāja aizsargs, kuram pērn pat neienāca prātā pajautāt Jablonskim viltības, ar kuru izveidojušās labas attiecības. "Tagad komandā nav neviena kaušļa, tāpēc nav, no kā mācīties. Atliek izdzīvošanas instinkti."
Neskatoties uz pārmaiņām, Freibergs turpina krāt punktus - ar diviem vārtiem un 20 piespēlēm viņš ir rezultatīvākais Toledo "Walleye" aizsargs, jo 25 gadus vecais kanādietis Žoels Šuanārs, kura kontā ir 25 punkti, aizlienēts Amerikas Hokeja līgas komandai "Grand Rapids Griffins". Vienībai, kuras treniņnometnē piedalījās arī Freibergs, un aizsargs norāda - pietrūcis pavisam nedaudz. Amerikas Hokeja līgā viņš debitēja pagājušajā sezonā, piecos mačos izdarot divas rezultatīvas piespēles, un tagad latvietis ar pārliecību saka, ka šādam līmenim ir gatavs. Tikai jāsagaida iespēja, un Freibergs dara visu, lai tā iznirtu aiz stūra: "Kad runāju ar citām komandām, vienmēr teica, ka pieklibo spēle aizsardzībā. Man gan nekad tā nav licies, bet šosezon esmu vispusīgāks. Ja vajag spēlēt aizsardzībā, tad spēlēju. Varu visu: darboties vairākumā, izdarīt spēka paņēmienus un būt ass, izkauties."
"Jā, stils, kādā spēlēju junioros - tā nedrīkst. Daudz riskēju. Varbūt esmu palicis gudrāks un vairāk domāju un izsveru - vajag vai nevajag pieslēgties uzbrukumam. Apdomīgs hokejs, kurā galvenā ir aizsardzība. Labākais lietderības koeficients komandā rāda, ka uzdevumu pildu labi," pauž Freibergs, atkal pieminot trenera faktoru. "Pēdējā laikā minūtes laukumā pieaug, tāpat kā trenera uzticība. Ja nebaidies un nepārdzīvo par kļūdām, ir vieglāk domāt par nākotni. Loma ir augusi, un pēdējās četrās piecās spēlēs pats uz savas ādas jūtu, ka pirms riskantām piespēlēm ir pārliecība."
Toledo "Walleye" ar 69 punktiem ieņem trešo vietu Austrumu konferencē, un Freibergs norāda, ka lielākā daļa komandas biedru varētu spēlēt Amerikas Hokeja līgā. "Tagad vairāki spēlētāji pasaukti uz augšu, tāpēc sastāvs palicis pašķidrs. Tomēr Ziemeļamerika ir pārbāzta ar spēlētājiem. Kādreiz visi skrēja uz Eiropu, bet tendences mainās - vīlušies finansiālajās problēmās, hokejisti izvēlas palikt, līmenis aug." Tomēr 24 gadus vecais aizsargs pieļauj iespēju, ka rudenī pielaikos kādas Eiropas komandas kreklu.
Protams, tagad visa uzmanība tiek veltīta cīņai par izslēgšanas spēlēm. Aizvadījis septiņas spēles desmit dienās, Freibergs atzīst, ka tikai tagad novērtē brīvdienas burvību. Brīvais laiks tiek pavadīts, kārtojot māju, mazgājot veļu, aizbraucot līdz tuvākajam veikalam un satiekot komandas biedrus, kuri dzīvo blakus. Golfs, basketbols, filmas, koncerti, Xbox. Tomēr pirmajā vietā vienmēr būs Latvijas izlase. Ja sauks, Freibergs, kurš piedalījies 2013. gada pasaules čempionātā un 2014. gada olimpiskajās spēlēs, abos turnīros izceļoties ar vienu piespēli, gatavs doties palīgā arī šajā pavasarī.
22.Februāris- diena, kad oficiāli viss ir beidzies! #BrīvsKāKuba #FreeMan— Ralfs Freibergs (@Ralfs_29) February 22, 2016
+14 [+] [-]
+14 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+10 [+] [-]
-1 [+] [-]
Būtu labi ja kāds cits NHL klubs paņemtu Roni!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]