Daugaviņš: "NHL dēļ AHL esmu gatavs palikt ilgi"

Kasparu viņpus okeānam izdevās „noķert” pēcpusdienā, kad uzbrucējs bija pārradies mājās no treniņa un paspējis noskatīties kārtējo Rīgas „Dinamo” spēli Kontinentālajā Hokeja līgā (KHL). Daugaviņš atzīst, ka „Dinamo” mačus iespēju robežās ar LTV7 interneta tiešraides starpniecību skatoties regulāri.

„Parasti treniņi ir plkst. 10:00, taču šoreiz bija nedaudz vēlāk, jo tikai plkst. 1:00 naktī ieradāmies mājās no izbraukuma spēles. Konkrēti šodien 11:30 devāmies uz ledus. Pēc tam visa diena brīva, jo otro (vakara) treniņu nav.

- Kā pašam ērtāk un labāk patīk – no rīta trenēties, pēcpusdienā vai varbūt vēl vēlākā laikā?
- Jau pierasts pie rīta treniņiem. Pieci gadi te pavadīti, un profesionālā hokejā tomēr vakara treniņi ir reta parādība. Arī pa dienu nodarbības notiek izņēmuma kārtā.

- Tev atkal sākusies rezultatīvā sērija (šobrīd sešas spēles - V. B.). Pats seko statistikai un esi lietas kursā par to, ka cik mačus pēc kārtas izdevies iemest vai atdot rezultatīvu piespēli?
- Cik nu sērija, bet kaut kā tie punkti lēnām krājas. Vairākumā biežāk spēlēju, tāpēc arī ir vairāk iespēju sakrāt punktus. Šķiet, ilgākā sērija nesen bija ar septiņiem punktiem. Pats pēc spēlēm par to īpaši nedomāju.

- Gadu mijas lieliskajā sērijā tev bija izdevies gūt vārtus piecos mačos pēc kārtas. Spēlē, kurā paliki „sausā”, izdarīji septiņus metienus pa vārtiem. Tas liek noprast, ko ļoti vēlējies iemest un turpināt šo sēriju.
- Tajā spēlē četras reizes trāpīju pa vārtu stabiņu. Spēlē pret Šarloti bija tik daudz iespēju gūt vārtus, kā nevienā citā mačā. Todien gandrīz nevienam no mūsējiem negāja ripa vārtos. Tā saka, ka, ja trāpa pa stabu, tad nav lemts. Un grūti bija pēc tā, ka trīs reizes stabiņš man patraucēja pirmajā periodā. Pēc tam jau vairs neiztur nervi (smejas). Seko sasteigti metieni, nenotēmēti kā nākas.

- Šobrīd esi sakrājis 29 punktus. Vai klubs vai pats pirms sezonas nostādīji sev konkrētu mērķi, cik jāiemet vai cik kopumā punkti šosezon jāsakrāj?
- Pirms sezonas bija grūti kaut ko plānot šajā sakarā, jo atnāca jauns treneris. Pat nezināju, kādā pozīcijā spēlēšu, cik daudz laika man dos vairākumā. Sezonas sākumā vispār bija grūti, jo vairākumā maz tiku laukumā. Pēc tam arī bija savainojums... Ja sezonas pirmajā pusē „negāja”, tad tagad vismaz dod spēlēt vairākumā, tāpēc arī iespēju tikt pie punktiem netrūkst. Mērķis – pārspēt pagājušās sezonas statistiku (46 punkti - V. B.). Tāds tad arī ir viens no šīs sezonas plāniem punktu ziņā. Spēļu vēl ir gana, tāpēc domāju, ka izdosies sasniegt šo mērķi.

- Par savainojumu runājot, tev kā komandas veterānam, ja tā var teikt, nav vieglāk atkarot vietu sastāvā pēc savainojuma nekā tas būtu situācijā, ja būtu jauniņais?
- Man bija vieglāk atgriezties tāpēc, ka tā bija mikrotrauma. Pēc operācijas plecs sāpēja un divas nedēļas nevarēju paspēlēt. Un nevar teikt, ka esmu gluži jau komandas veterāns, tāpēc man nav tādu privilēģiju, ka varu uzreiz tikt atpakaļ sastāvā. Viss notika pakāpeniski – no 4. maiņas. Nevar tā uzreiz iemest sastāvā, lai skrien un cīnās.

- Šobrīd esi atradis savu vietu komandā vai šad un tad tomēr vēl tiec likts dažādos virknējumos?
- Es visu gadu tieku svaidīts pa maiņām. Kur caurums, tur mani iemet. Laikam viņi uzskata, ka esmu kļuvis par universālu spēlētāju. Pēdējās četras spēles pa centru spēlēju. Mums ir jauna komanda, tāpēc tieku likts vairākās pozīcijās, lai jaunajiem atvieglotu darbu. Piemēram, komandā ir divi jaunie pirmo gadu, kuri vēl nevar fiziski izturēt tik daudz, cik nepieciešams, tāpēc nereti es tieku likts viņu vietā. Pēdējos mačus spēlēju centra postenī. Treneriem pateicu, ka, ja ir problēmas ar centriem, tad varu šajā pozīcijā spēlēt, jo jau agrāk to esmu darījis.

- Klausoties tavā stāstījumā par to, ka tiec mētāts pa maiņām, iedomājos, ka tu labi iederētos Rīgas „Dinamo” pie trenera Juliusa Šuplera. Par nākamo sezonu jau ir nojausma, kur varētu spēlēt un kādi ir plāni?
- Plāni, protams, ir tikt NHL. Ja būs labs piedāvājums no šejienes, tad palikšu šeit. Tagad vēl pāragri spriest – jānospēlē šī sezona līdz galam un jāskatās, kādas būs iespējas tikt NHL. Uzskatu, ka AHL izaugsmes iespēju man vairs nav. Hokejs te spēlētājiem kā man vairs nav interesants. Hokejisti mēģina viens otru „nosist” par vietu sastāvā. Spēli izbaudīt diemžēl nevar. Jāskatās... kur labāks piedāvājums, labāks atalgojums utt. Viss vēl miglā tīts, bet nojausmas dažas ir.

- Ja tu saki, ka izaugsmes iespēju AHL nav, bet tajā pašā laikā laba piedāvājuma gadījumā būtu gatavs palikt, rodas jautājums, kas tev būtu labs piedāvājums?
- Vislabākais piedāvājums, protams, ir vienvirziena kontrakts, ko būs ļoti grūti dabūt. Jāskatās tālākās iespējas. Pirms šīs sezonas man Otavā vispār nedeva iespēju sevi parādīt ne treniņos, ne pārbaudes spēlēs. Otavā treneris ir tas pats, kurš bija šeit – Korijs Kloustons. Viņš man šeit nedeva spēlēt, un arī tur bija tas pats. Tagad viņam ir līguma pēdējais gads, un dzirdamas baumas, ka viņu varētu noņemt, jo Otava daudz spēles zaudējusi. Jāskatās, kādas būs izmaiņas „Senators” organizācijā. Pagaidām diez ko labi man tas neizskatās, jo Otava parakstījusi vienvirziena līgumus ar 12 uzbrucējiem, kas nozīmē to, ka viņi visi tur būs. Traumu situācijā tikai parādās iespējas tikt uz augšu. Grūti, ļoti liela cīņa, lai izsistos uz NHL caur „Senators”.

- Kam vēl jānotiek, lai tu tomēr tiktu uz Otavu?
- Jau minēju par izmaiņām organizācijā. Tas nav tikai treneris, bet arī ģenerālmenedžeris, jo tieši viņš nosaka to, kurš tiek izsaukts no fārmkluba. Tad, kad Otava ar mani parakstīja līgumu, amatā bija cits ģenerālmenedžeris. Tagad ir jauns ar saviem jaunajiem spēlētājiem. Viņam vairāk patīk vietējie hokejisti – ziemeļamerikāņi. Tāpat arī cieņā izsitēji. Tāpēc man būs grūti šajos apstākļos tikt uz NHL. Ja nebūs izmaiņu vadībā, tad uzskatu, ka nav vērts palikt. Vēl jau, protams, pastāv variants, tikt uz citu klubu. Piemēram, maiņas ceļā.

- Vēl jau pastāv iespēja sevi censties parādīt no Eiropas?
- Caur Eiropu un konkrēti KHL - tas vienmēr var palikt kā rezerves plāns. Ja karjera neizdosies šeit, tad plāns ir braukt spēlēt uz KHL. Bet tur arī daudz neskaidrību un sarežģījumu. Tiesības uz mani pieder „Torpedo”, bet tam kā Krievijas klubam ir leģionāru ierobežojums. Viņi noteikti centīsies noslēgt līgumus ar zvaigznēm. Tur arī būtu grūti tikt.

- Cik gadus vēl būtu gatavs ziedot, spēlējot AHL, lai tomēr cerētu tikt uz NHL?
- Ja zinātu, ka tikt uz augšu, tad varētu šeit palikt visu laiku – tik ilgi, cik būs nepieciešams. Ja būtu vēl uguntiņa acīs, paliktu šeit vēl ilgi. Vispār sarežģīts jautājums, uz ko tā uzreiz noteikti nevar atbildēt. Tas ir jājūt.

- Rodas iespaids, ka esi joprojām pozitīvi noskaņots par tikšanu NHL...
- Jā! NHL tomēr ir pavisam cits hokejs nekā kaut vai KHL, kur klubi nopērk četras maiņas, kurās visi labi spēlētāji. Te vairāk jāskatās pa pozīcijām. 3. un 4. maiņa ir strādnieki, bet pirmajās divās iekļūt kā pamatspēlētājam ir nereāli. Jācer uz to, ka kādā organizācijā atbrīvosies vieta uz 3. vai 4. maiņu. Šobrīd jau jūtos gatavs, ka varētu spēlēt, taču jābūt īstajā vietā pareizajā laikā. Klubi draftē savus spēlētājus un mēģina attīstīt. Jāielec pareizajā vagonā...

- ... vai varbūt vajag „pazīmēties” ar kādiem skaistiem vārtiem, piemēram, „bullīti”?
- Tas neko daudz nedod. Paša priekam (smejas)!

- Pastāsti, lūdzu, kā radās ideja šādam „bullītim”!
- Ideja radās jau pagājušajā gadā treniņos. Bieži pēc treniņiem komanda met pēcspēles metienus. Čaļi taisa visādus brīnumus, man vairākas reizes sanāca. Neviens to nebija redzējis spēlē. Komandas biedri ieteica to izmēģināt spēles laikā. Tieši tobrīd trāpījās draudzības spēle, kurā tad arī izlēmu izpildīt tādu metienu. Tā teikt, kad būs labāks laiks, ja ne draudzības spēlē. Ja nesanāktu, tad nekas traģisks, ja sanāktu – labi.

- Vai ir gadījies pēc kāda no šādiem metieniem klausīties vārtsargu atsauksmes? Pieļauju, ka viņi nav diez ko lielā sajūsmā par tādiem gājieniem.
- Vienreiz sezonas laikā metu tādu „bullīti” un man neizdevās. Tā bija regulārās sezonas spēle pret Ročesteras „Americans”. Jau biju apspēlējis pretinieku vārtsargu un atlika trāpīt tukšos vārtos, bet man noslīdēja ripa no nūjas. Viņiem ir zviedru vārtsargs un mums arī komandā ir viens zviedrs, kurš sargā vārtus. Pēc tam abi zviedru vārtsargi esot runājuši, un mūsējais man izstāstīja, ka viņa tautietis priecājies par to, ka netrāpīju un cerēja, ka tikšu Youtube kuriozajos video.

- Atgriežoties pie Eiropas hokeja lietām, cik daudz sanāk sekot KHL un konkrēti mūsējiem?
- Tikko kā reizi beidzu skatīties „Dinamo” spēli. Mūsējie spēlē diezgan pārliecinoši. Man ļoti patīk kā Šuplers trenē un kā klubā viss sakārtots no organizatoriskā viedokļa. Komandas komplektācija ir ļoti stabila. Viņi spēlē interesantu hokeju, ne tādu, kāds ir standarta Krievijas hokejs. Tas ir kaut kas savienots starp Ziemeļamerikas un Eiropas hokeju. Patīkami, ka mūsējie nespēlē vienu hokeju, bet savieno vairākus, kas tagad ir diezgan populāri. Ļoti patīk, kā spēlē latvieši. Pēdējā laikā Lauris Dārziņš met ļoti daudz, tāpat Miķelis Rēdlihs, Mārtiņš Karsums un Jānis Sprukts. Janka ļoti labi spēlē mazākumā, prieks skatīties.

- Drīz jau, iespējams, sanāks atkal kopā uzspēlēt, jo tuvojas pasaules čempionāts...
- Pagaidām esam „play off” zonā, tāpēc tagad par izslēgšanas spēlēm vairāk jādomā.

- Uz pasaules čempionātu jau skriesi, ja sanāks?
- Ja netiksim „play off” un veselība ļaus, protams, ka došos palīgā izlasei, ja būs tāda nepieciešamība.

- Sezonas laikā no Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ir interese par to, kas ar tevi notiek? Kādreiz kāds piezvana vai sazinās tikai martā vai aprīli, kad jau tuvojas pasaules čempionāts?
- Kā jau LHF – viss notiek pēdējā brīdī (smejas)!