Augstkalns leģionāra maizi ēd Austrijas kalnu kūrortā

Edmunds Augstkalns restorānā ēda vakariņas kopā ar draudzeni, kad saņēma ilgi gaidīto zvanu ar piedāvājumu pārcelties uz ārzemēm. No zila gaisa, saka pats aizsargs. Viss notika spontāni, tāpēc laika pārdomām nebija - nākamajā rītā pulksten septiņos gaidīja lidmašīna uz Austriju. Taču lēmums bija pieņemts jau iepriekš - jābrauc. "Brīžiem bija bailīgi un baisi, jo negribēju palikt Latvijā. Gribēju spēlēt un augt,," norādīja aizsargs, kurš vasarā neizturēja pārbaudes laiku Somijas otrajā līgā un noraidīja piedāvājumu no Krievijas otrās līgas, kuru sarūpēja bijušais komandas biedrs Edgars Siksna. Nevēlēšanos doties uz austrumiem Augstkalns skaidroja ar vēlmi pamēģināt ko jaunu - īstu Eiropas hokeju.

Taču arī 21 gadu vecā aizsarga spēles stils austriešiem bija kas jauns - esam pieraduši pie sulīgajiem Augstkalna spēka paņēmieniem, bet pretinieki vēl nezināja, ka jāuzmanās. "Viņi nezināja, līdz ar to izdevās biežāk. Un tad sākās mēģinājumi iebiedēt un netīri sitieni. Divas reizes izkāvos. Sešas septiņas spēles tas turpinājās, tad parādījās cieņa un respekts," 26 spēlēs nopelnītās 60 soda minūtes skaidroja aizsargs. "Vienā reizē dabūju, otrā lauzāmies, līdz tiesneši izšķīra. Esmu maziņš, tāpēc nelienu kauties. Tomēr ir reizes, kad vajag."

Tomēr arī Austrija un austrieši ir spējuši pārsteigt Augstkalnu. "Tagad esmu pieradis, taču viņu mentalitāte ir pavisam citāda. Hokejs nekotējas augstu, tādēļ gadās situācijas, kuras neizprotu. Viņiem skats uz hokeju ir vienkāršāks nekā esmu pieradis, viņi hokejam pievērš mazāk uzmanības, viņiem nav tādas attieksmes. Tā nav sirdslieta, tāpēc kaut kur ir redzama vienaldzība," pauda aizsargs. Lielākā daļa komandas biedru strādājot nopelna vairāk nekā hokejā. "Ja godīgi, sākumā biju šokēts par attieksmi. Jāsaka paldies trenerim - spēlētāji klausās un aug kā komanda. Tas ir tuvāk realitātei."

Augstkalns norāda, ka viņam ar galveno treneri Džo Vestu izveidojusies īpaša saikne - konsultēšanās notiek vismaz divas reizes dienā. "Runājam pirms un pēc spēlēm. Piedāvāju savus variantus, viņš piedāvā savus. Protams, beigās slēdzienu izdara treneris. Arī viņam ir grūti, jo viņš ir viens un nav, ar ko dalīties - komandas menedžments ir tāds, kāds tas ir," atklāja aizsargs, piebilstot, ka sirsnīgās attiecības neaprobežojas tikai ar hokeju - Ziemassvētkos ciemos nākuši gad komandas biedri, gan treneris. Uzticēšanās notiek arī laukumā - Augstkalns norāda, ka ir komandas pirmais aizsargs un vēl nekad karjerā laukumā nav pavadījis ap 28 minūtēm mačā. Tomēr neizdevās izpildīt nosprausto mērķi - aizsargs gribēja savākt 20 rezultativitātes punktus, taču apstājās pie 19.

Lielisks trīs spēļu nogrieznis Augstkalnam izdevās 2015. gada noslēgumā, kad tika sakrāti divi vārtu guvumi un piecas rezultatīvas piespēles. Iemesls, kāpēc tā, nav tālu jāmeklē - ciemos atbraukusi draudzene. Taču lielāko sezonas daļu nākas dalīt dzīvokli kopā ar vēl diviem komandas biedriem - slovēni un austrieti. "Pirmais gads prom no mājām ir interesants. Iepazīstu sevi no jauna. Interesanta pieredze. Kā uztveru apkārt notiekošo, kad esmu viens, kad nav, ar ko konsultēties. Viss jāsaprot pašam," pauda aizsargs.

"Dzīvoklis ir perfekts. Tāpat komanda dod visu formu un nodrošina ēšanu. Algas ir labas. Labāko komandu spēlētāji varbūt ir izņēmums, jo kanādiešus un amerikāņus Eiropā mīl vairāk, bet viņiem ir iespaidīgi līgumi. Esmu dzirdējis, ka pirmās komandas hokejistam maksā 3,8 tūkstošus pēc nodokļiem. Šādam līmenim tas ir ļoti labi," zina stāstīt aizsargs, kurš vasarā nesaņēma piedāvājumu pagarināt līgumu no Kontinentālās hokeja līgas kluba Rīgas "Dinamo", tomēr par to nepārdzīvo un turpina lauzt ceļu augšup. Pēc Augstkalna domām, Austrijas otrās līgas labākās četras komandas ir spēcīgākas par Latvijas čempionāta dalībniecēm, taču piektā līdz astotā vieta atrodas apmēram tādā pat līmenī. "Grūti salīdzināt, jo šeit spēlē daudz jaunu hokejistu, kamēr Latvijā ir pieredzējušāki spēlētāji."

Ielēkt braucošā vilcienā starp jauniem spēlētājiem ir vieglāk, secināja Augstkalns. "Sākumā biju bailīgs un nepārliecināts, lai gan pārāk neiespringu - man galvenais bija spēlēt. Taču čaļi paši nāca pretī un runājās, laika gaitā aizgāja. Sākums allaž ir grūtāks," pauda aizsargs, kurš īpašu pateicību veltīja somu centra uzbrucējam Jarko Oikarinenam. "Gudrs spēlētājs, ar kuru uzreiz izveidojās laba savstarpējā ķīmija. Viens no spēlētājiem, kuriem varu teikt paldies par punktiem un spēli."

Kopā ar somu uzbrucēju arī nācies izjust austriešu savādo mentalitāti - lai gan Kicbīle ir kūrorta pilsēta, attieksme pret ārzemniekiem esot vēsa. "Pilsētu balsta tūrisms, bet, izdzirdot iebraucēju, viņi izturas nelaipni. Kad kopā ar Oikarinenu dodamies uz veikalu, sākam ar to, ka spēlējam hokeju - lai attieksme uzlabotos," pauda Augstkalns, kuru apbūrusi daba. "Pirmo reizi apkārt redzu kalnus. Ļoti skaisti. Dzīvošana šeit ir super, kaut gan nemaz nezināju, kur braucu. Atbraucot bija: vau! Kalnos var uzbraukt uz restorāniem un paskatīties apkārtni. Biju uz kalnu slēpošanas posmu. Pasākums nebija domāts man, bet patika. Tik daudz cilvēku, ka nav iespējams apgriezties."

Pilsētu var apstaigāt nākamajā dienā pēc spēles, kad hokejistiem tiek dots brīvais laiks. Uz ledus nav jākāpj arī spēļu rītos. "Slidošanas nav, bet hokejisti nāk uz halli, min riteni, staipa gumijas, gatavojas. Sākumā nesapratu, bija grūti, bet tagad esmu pie tā pieradis. Atradu alternatīvu slidošanai: ritenis un staipīšanās," atzina Augstkalns. Arī ikdienā treniņi notiek vakaros, bet no rīta divas stundas tiek pavadītas trenažieru zālē.

Augstkalns sezonu sāka Leonīda Beresņeva vadībā Latvijas čempionāta, un par pieredzējušo speciālistu varot teikt tikai labākos vārtus: "Ļoti labi sapratāmies, un tas mani priecēja. Pieredzējis skatījums uz spēli. Tas bija labs laiks." Pēc neveiksmīgās pārbaudes Somijā uz mājām Augstkalnu saucis tētis, taču aizsargam arī ir savas vēlmes - nākotnē pamēģināt spēkus Ziemeļamerikā, kur spēlē viņa draugi Zemgus Girgensons un Rihards Marenis. "Nezinu, kā pasaule sagriezīsies, bet labprāt pamēģinātu. Protams, viss uz paša pleciem - cik daudz gribēšu un strādāšu, tik daudz nopelnīšu."