Hokejistiem studēt jābrauc uz ASV
Kolēģis Armands Puče pamanījis, ka sportisti esot diezgan stulbi. Es tam nevarētu piekrist, jo pēdējā laikā satieku arvien vairāk izglītotu hokejistu, kuri, spēlējot hokeju, pratuši arī iegūt augstskolas diplomu. Kā Roberts Bukarts vai pēdējā gada lielākais atklājums – Andris Siksnis. Studenti ir gan “Zemgalē/LLU”, gan “Liepājā”, taču Amerikas augstskolas ir gandrīz kā paradīze. Pēdējos gados arvien iecienītākas arī Latvijas hokejistiem. ASV ir piecas universitāšu un koledžu līgas: NCAA, NCAA III, ACHA, ACHA II un ACHA III ar apmēram 550 komandām. Kur iespējams savienot hokeju un studijas. Aizvadītajā sezonā ASV studēja 18 mūsu spēlētāji.
No Katlapa līdz Čukstem
Droši vien Amerikas augstskolās ar hokeja palīdzību studējis arī kāds klaida tautietis, tomēr pilnīgi droši ir tas, ka pirmais mūsu pašu kadrs tur bija Ulvis Katlaps. Rīgas "Dinamo" kā PSRS vicečempions pāris reižu bija Amerikā un pēc viena no šīm tūrēm Katlaps saņēma piedāvājumu studēt Viskonsinas universitātē. Kā atklāti atzina Ulvis, viņš sev diži lielu karjeru lielajā hokejā nav redzējis, tāpēc piedāvājums studēt nācis tieši laikā. Ulvim, kā pirmajam bija arī nelielas problēmas, jo NCAA ir savi likumi un priekšraksti. Baidoties, ka viņš varēs ievērojami pastiprināt jauno komandu, konkurenti iestājās, ka latvietim jāizlaiž viena sezona, kā tas ASV pieņemts pārejot no vienas universitātes uz otru.
Katlaps no Latvijas universitātes, kur studēja žurnālistiku, pārgāja uz Viskonsinu. Kā tas sākuma gados Amerikā bija, visi mūsu puikas pārsvarā izvēlējās mācīties starptautisko biznesu. Arī pārējās jomās Ulvis iezīmēja nākamo studentu ceļu - atgriezās Latvijā, tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā startam 1994. gada pasaules čempionātā, sāka strādāt VEF bankā, pēc tam kļuva par Latvijas Hokeja federācijas viceprezidentu, 1999. gadā komentēja pasaules čempionātu TV, it kā viss bija labi, bet... sieva nekādi nevarēja iedzīvoties pie mums, un ģimene atgriezās Amerikā. Kur Ulvis vismaz vienu sezonu bija arī Milvoku “Admirals U18” komandas galvenais treneris. Nu jau Ulvis diemžēl vairākus gadus nav starp mums...
Vai juku laikos Katlaps būtu noturējies profesionālajā hokejā? Varbūt. Taču pēc PSRS sabrukuma hokeja tirgus bija ļoti pārsātināts. Vai, aizejot studēt, Ulvis pazaudēja spožu hokejista karjeru? Drīzāk jau nē. Taču izdarīja svētīgu lietu - iemina šo ceļu, pēc tam Viskonsinai iesakot arī Latvijas U-20 izlases kapteini Juriju Gusaku, laikam arī Mihailu Salijenko.
Kurš no visiem aizbraucējiem jau kā juniors bija vistuvāk spēlēšanai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Leonīds Beresņevs, Latvijas izlases treneris: "Iespējams, ka Mihails Salijenko spēlētu Latvijas izlasē, ja 1996. gadā es viņu būtu iekļāvis sastāvā braucienam uz pasaules čempionātu Eindhovenā. Ilgi domāju, kuru ņemt - traumu apārstējošo Aleksandru Semjonovu vai Austrumeiropas Hokeja līgā labi spēlējošo Salijenko.Tā ir maina vaina, ka Miša kā spēlētājs izlasei zuda. Centos pierunāt, lai viņš vēl uz vienu gadu paliek “Juniora” komandā, bet Miša bija stingri izlēmis barukt uz Ameriku."
Labi spēlētāji, kuri beigās tomēr pazuda Amerikas studentos, bija arī Dmitrijs Vasiļjevs, perspektīvs aizsargs bija Mārtiņš Lāns. Arī Regnārs Alksnis. Bet jaunie vēl var gan izstudēt, gan uzspēlēt hokeju. Jānis Jaks un Teodors Bļugers jau ir bijuši trijos pasaules čempionātos, pie lielās izlases durvīm diezgan pārliecinoši klauvē Kārlis Čukste - Latvijas sieviešu izlases bijušās kapteines Baibas Liepiņas dēls. Izstudējot ASV, Latvijas izlasē bez Katlapa vēl spēlējuši Māris Ziediņš, Jēkabs Rēdlihs un Ralfs Freibergs, turklāt Ziediņš un Freibergs tikuši pat olimpiskās izlases aptverē, pirmais Turīnā, otrais - Sočos.
Freibergs, kurš bija saņēmis finansiālu atbalstu četru gadu studijām, ir intersants vēl divos aspektos: tā kā Amerikā uzskatīja, ka Baltkrievijā spēlējušais "Dinamo/Juniors" bijusi profseionāla komanda, Ralfam pirmajā sezonā Boulinggrīnas universitātes komandā bija jāizlaiž tieši tik daudz spēļu (33), cik viņš bijis profesionālis Baltkrievijā.
Kā tikt līdz NCAA un cik tas maksā?
Kā tikt līdz NCAA? Vienkāršākais ceļš - caur ASV junioru hokeja līgām, vispirms jau USHL, tad NAHL, pirms tam var būt gan EHL, gan EJEPL un tamlīdzīgu jauniešu līgu komandas, kā tas bijis nākamās sezonas Menas universitātes studenta Eduarda Tralmaka gadījumā. Ja vecāki var atļauties, tad vēl labāk ir uz ASV jau doties 14-15 gadu vecumā un mācīties viņu vidusskolās, kā to darīja abi Valentīna Bļugera dēli Teodors un Roberts un abi Aigara Kalvīša dēli - Kārlis un Rūdolfs. Mācības Šetukā Amerikas hokejā kotējoties gandrīz kā hokeja Hārvarda.
Pirmsākumos daudziem mūsu potenciālajiem studentiem bijis Amerikas latviešu atbalsts. Tā Kārlim Zirnim, Mārtiņam Baldoniekam, Edgaram Masaļskim, Mārtiņam Lānam, Modrim Oļļam un vēl dažiem palīdzēja Indianapolisā dzīvojošais Roberts Kleinops, arī Aristīds Lambergs un viņa brālis. Ideālais variants, protams, ir, ja esi tik labs hokejists, ka augstskola gatava apmaksāt četru gadu studijas un visu, kas ar hokeju saistīts.
Kā stāsta zinātāji, tad augstākajā grupā (NCAA) universitāšu hokeja programmu budžeti esot tādi, ka kādiem diviem, trim apmaksājot pilnīgi visu, kādiem trim, četriem - apmēram 90 procentus, vēl kādiem trim, četriem - 70 procentus. No jaunlaiku varoņiem tādi bija vismaz divi - Freibergs un Bļugers.
NCAA III, kā arī visās trijās ACHA grupās zemāks ir gan hokeja līmenis, gan iespējas saņemt pilnu studiju apmaksu. Bet studenti var dabūt aizņēmumu bankā.
Pilna gada studiju maksa augstskolās ir dažāda, tie var būt 20 000 dolāru un var būt arī 60 000 gadā, kā šajā mācību gadā Bostonas universitātē (56 382).
Bļugers - pirmā bezdelīga NHL
Pirmie mūsu hokejisti Amerikā parsvarā studēja starptautiskā biznesa vadību vai līdzīgas lietas, Mārtiņš Baldonieks izmācījās par hokeja komandas menedžeri, trenera palīgu, bet Latvijā strādāja bankā, pēc tam Londonā, sevi piedāvājot kā projektu menedžeri un tulku, Modrim Oļļam bija savs mēbeļu bizness, Jēkabs Rēdlihs Bostonā izmācījās par fizkultūras skolotāju (amerikāņi paši to saucot - cilvēka kustība) un joprojām spēlē hokeju “Kurbadā” komandā, vienu gadu kļūstot arī par NCAA East čempionu.
Viens no labākajiem slidotājiem Latvijas hokejā - Nils Semjonovs Kanādā pat sadarbojies ar Bobu Hārtliju, pasniedz individulās meistarības stundas slidošanā, taču pamatdarbs - fizioterapeits. Māris Ziediņš pēc studijām kādu laiku strādāja Anglijā sociālajā darbā, kā arī spēlēja hokeju Pīterboro komandā Phantoms, nu atgriezies Talsos un strādā par treneri. Māra brālis Aivars Ziediņš palika Kanādā un Kalgari strādājot par vārtsargu treneri, Jurijs Gusaks un Mihails Salijenko bija kaut kādā saistībā ar bankām. Salijenko pēc studijām gan piedāvāja spēlēt hokeju, laikam CHL, bet samaksa nebija tā vērta (3000$ mēnesī), viņš izvēlējās strādāt profesijā. Mārtiņš Lāns bija nekustamo īpašumu eksperts kādā ASV bankā.
Hokejā kā profesijā vistālāk ir ticis Teodors Bļugers. Monkato studējis sporta menedžmentu, var pārvaldīt hokeja halli vai strādāt klubā mārketinga un reklāmas jomā. Teodoram pēc Šetukas skolas beigšanas bija divas izvēles - universitāte vai Kanādas junioru hokeja līgas komandā Ošavas “Generals”. Bļugers izvēlējās vispirms studēt. Neraugoties uz ļoti augsto NHL draftu - 2. kārta 52. numurs Pitsburgas “Penguins”. Kurš būs nākamais latviešu students NHL? Amerikas hokeja apskatnieki ir diezgan pārliecināti par Kārli Čuksti un Haraldu Egli, tāpat gana augstu kotējas Jāņa Jaka profesionālā karjera.
Kādreiz tika uzskatīts, ka katrs uz Ameriku aizbraukušais hokejists ir atgriezts rieciens no Latvijas hokeja maizes kukuļa. Jaunais Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis ir pretējās domās, aicinot visus, kas var Amerikā ar hokeja palīdzību dabūt arī augstāko izglītību, iet šo ceļu.
Skaidrs, ka mūsu hokejistu – studentu hokeja līmenis ir (bija) ļoti dažāds. Kā likums: tie, kas spēlējuši NCAA, arī kā hokejisti bijuši stiprāki. Un šajā sezonā tādu bijis 13. Mans padoms: ja puika var tikt NCAA, jābrauc uz Ameriku. Tiesa, ir liela varbūtība, ka viņš arī turpmākajā dzīvē paliks Amerikā, bet...
Latviešu hokejisti Amerikas augstskolās
Vārds | Gads | Skola | Līga | Sez. | Sp | Punkti | +/- | SM |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Ulvis Katlaps | 1968. | Viskonsinas univ. | NCAA | 1992.-1994. | 83 | 65 (9+56) | - | 38 |
Jurijs Gusaks | 1975. | Viskonsinas univ. | NCAA | 1995.-1999. | 105 | 30 (14+16) | - | 39 |
Mihails Salijenko | 1976. | Viskonsinas/Stīvenspointas univ. | NCAA III | 1997.-2001. | 111 | 109 (43+66) | - | 102 |
Dmitrijs Vasiļjevs | 1976. | Nordīsternas univ. | NCAA | 1995.-1997. | 36 | 12 (7+5) | - | 8 |
Masačūsetsas/Amhērstas univ. | NCAA | 1998.-2000. | 13 | 0 (0+0) | -2 | 4 | ||
Modris Oļļa | 1978. | Sv. Anselma kol. | NCAA III | 1998.-2001. | 31 | 5 (1+4) | - | 18 |
Kārlis Zirnis | 1977. | Alabamas/Hantsvilas univ. | NCAA | 1999.-2003. | 133 | 119 (46+73) | - | 272 |
Mārtiņš Lāns | 1977. | Trinitī kol. | NCAA III | 1998.-2002. | 90 | 56 (18+38) | - | 146 |
Mārtiņš Baldonieks | 1977. | Batlera univ. | ACHA III | 1996./2000. | - | - | - | - |
Juris Drīliņš | 1977. | Sv. Anselma kol. | NCAA III | 2001.-2003. | 66 | 30 (14+16) | - | 51 |
Māris Ziediņš | 1978. | Sv. Norberta kol. | NCAA III | 1999.-2003. | 117 | 145 (74+71) | - | 56 |
Eduards Tomass | 1978. | Salemas kol. | NCAA III | 2001.-2006. | 72 | 33 (11+22) | - | 29 |
*Aivars Ziediņš | 1980. | Nordlandes kol. | NCAA III | 2001.-2002. | 11 | 5 | 56 | 88.9 |
Monrojālas kol. | CCAA | 2004. - 2006. | 5 | - | - | |||
Vadims Beļajevs | 1980. | Norvičas univ. | NCAA III | 2001.-2005. | - | - | - | - |
Jēkabs Rēdlihs | 1982. | Bostonas univ. | NCAA | 2002.-2006. | 130 | 29 (8+21) | +8 | 131 |
Andris Kozlovskis | 1982. | Trinitī kol. | NCAA III | 2001.-2005. | 57 | 13 (5+8) | - | 58 |
Valdis Šustko | 1982. | Elmīras kol. | NCAA III | 2003./2004. | 17 | 11 (5+6) | - | 14 |
Ēriks Ozollapa | 1987. | Roberta Morisa univ. | ACHA | 2008.-2010. | 74 | 84 (47+37) | - | 87 |
Hārdijs Parādnieks | 1987. | Minotas štata univ. | NJCAA | 2006.-2007. | - | - | - | - |
Viskonsinas univ. | ACHA | 2007.-2009. | - | - | - | - | ||
Regnārs Alksnis | 1988. | Trinitī kol. | NCAA III | 2007.-2011. | 89 | 27 (3+24) | - | 68 |
Krišs Lāns | 1988. | Ziemeļkarolīnas štata univ. | ACHA II | 2008.-2012. | 65 | 99 (51+48) | - | 101 |
Kristaps Kuplais | 1989. | Roberta Morisa univ. | ACHA | 2009./2010. | 10 | 1 (1+0) | - | 8 |
Renārs Rukmanis | 1990. | Dikvesnas univ. | ACHA | 2008.-2012. | 124 | 122 (55+67) | - | 146 |
*Dainis Vasiļjevs | 1990. | Finlandia univ. | NCAA III | 2011.-2013. | 4 | - | 4.28 | 87.5% |
Nils Semjonovs | 1991. | Ņujorkas štata univ./Kantona | NCAA III | 2012.-2014. | 21 | 6 (2+4) | - | 22 |
Ralfs Freibergs | 1991. | Boulinggrīnas štata univ. | NCAA | 2012.-2014. | 45 | 29 (4+25) | -1 | 55 |
Teodors Bļugers | 1994. | Minesotas/Mankato univ. | NCAA | 2011.-2016. | 155 | 154 (48+106) | +19 | 150 |
Hardijs Kupaks | 1993. | Roberta Morisa univ. | ACHA | 2015.- | 2 | 0 (0+0) | - | 0 |
Rihards Marenis | 1993. | Auroras univ. | NCAA III | 2014. -2018. | 73 | 60 (24+36) | - | 143 |
Rūdolfs Kalvītis | 1994. | Auroras univ. | NCAA III | 2015.-2019. | 82 | 31 (8+23) | - | 30 |
Jānis Jaks | 1995. | Amerikas Starptautiskā kol. | NCAA | 2016.-2020. | 135 | 67 (23+40) | -24 | 48 |
Ņikita Klinišovs | 1995. | Bryn Athyn kol. | ACHA III | 2015.-2017. | 48 | 49 (19+30) | - | 38 |
Haralds Egle | 1996. | Klarksona univ. | NCAA | 2016.-2020. | 135 | 105 (44+61) | +19 | 56 |
Kārlis Čukste | 1997. | Kvinipaku univ. | NCAA | 2016. -2020. | 148 | 66 (14+52) | +21 | 97 |
Kristofers Bindulis | 1995. | Augšezera štata univ. | NCAA | 2016.-2017. | 28 | 12 (1+11) | -10 | 20 |
Roberts Šmits | 1995. | Bufalo štata kol. | NCAA III | 2016. -2017. | 27 | 16 (5+11) | - | 18 |
Kristers Seps | 1995. | Jaunanglijas kol. | NCAA III | 2016.- | - | - | - | - |
Ņikita Zgirskis | 1995. | Vilistonas štata kol. | ACHA II | 2016.-2018. | 55 | 53 (22+31) | +5 | 75 |
Bruno Birzītis | 1995. | Viskonsinas/superior kol. | NCAA III | 2016.-2020. | 99 | 60 (16+44) | - | 82 |
*Mareks Mitens | 1997. | Augšezera štata univ. | NCAA | 2017.- | 69 | - | - | - |
Gvido Jansons | 1997. | Arizonas univ. | NCAA | 2017.- | 91 | 9 (5+4) | +1 | 46 |
Filips Buncis | 1997. | Arizonas univ. | NCAA | 2017.- | 87 | 23 (10+13) | -6 | 24 |
Eduards Tralmaks | 1997. | Menas univ. | NCAA | 2017.- | 107 | 72 (33+39) | +20 | 76 |
Aleksejs Ivašenko | 1996. | Makkendrija univ. | ACHA | 2017.- | 82 | 28 (9+19) | - | 56 |
Roberts Baranovskis | 1997. | Auroras univ. | NCAA III | 2018.- | 53 | 30 (10+20) | - | 28 |
Renārs Slišāns | 1996. | Ročestras kol. | ACHA | 2018.- | 61 | 6 (1+5) | - | 93 |
Vladislavs Hrušs | 1998. | Indiānas univ. | ACHA II | 2018.- | 43 | 35 (21+14) | - | 34 |
Roberts Bļugers | 1998. | Augšezera štata univ. | NCAA | 2019.- | 3 | 0 (0+0) | 0 | 0 |
*Gustavs Dāvis Grigals | 1998. | Aļaskas univ./Fairbanks | NCAA | 2019.- | 30 | - | - | - |
Roberts Kaļķis | 1998. | Aļaskas univ./Fairbanks | NCAA | 2019.- | 35 | 9 (2+7) | -2 | 18 |
Markuss Komuls | 1998. | Aļaskas univ./Fairbanks | NCAA | 2019.- | 35 | 4 (2+2) | +7 | 10 |
Kristaps Jākobsons | 1996. | Aļaskas univ./Fairbanks | NCAA | 2019.- | 1 | 0 (0+0) | 0 | 0 |
Ēriks Žohovs | 1997. | Aļaskas univ./Fairbanks | NCAA | 2019.- | 27 | 7(1+6) | -9 | 8 |
Niks Krollis | 1999. | Norvičas univ. | NCAA III | 2019.- | 9 | 0 (0+0) | - | 0 |
Leo Avakovs | 1998. | Alberta Magnus kol. | NCAA III | 2019.- | - | - | - | - |
Pauls Kurzemnieks | ? | Floridas univ. | ACHA III | 2019.- | - | - | - | - |
* vārtsargi. |
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
Kādreizējais Raita Ivanāna sparingu partneris un viens no tā laika aktīvākajiem NHL kaušļiem Džordžs Parošs, piemēram, absolvēja Prinstona universitāti. Tāpēc viņš tika ievēlēts gan NHLPA vadībā, gan pašlaik vada NHL spēlētāju drošības komiteju.
ZAmerikas profesionālajās līgās ir daudz tiešām spožu prātu, gan tādu, kas jau spēlējot pabeidz medicīnas studijas, gan tādu, kuri iekļūst perspektīvāko jauno matemātiķu sarakstos utt., taču tas viss ir individuāli.
No otras puses, iepazīstoties ar dažādiem intelekta testu rezultātiem, ko pirms drafta veic visās ZAmerikas lielajās līgās, nav reti gadījumi, kad šie koledžu absolventi ir jāsauc par analfabētiem.
Tāpēc tas aicinājums braukt uz ZAmeriku mācīties, protams, ir apsveicams, taču pašiem hokejistiem stingri jāpadomā vai tiešām vajag, jo, ja mācības nebija prioritāte Latvijā, nez vai ZAmerikā tās padosies labāk.
Beigu beigās, Jaromirs Jāgrs vispirms bija kļuvis par divkārtējo Stenlija kausa ieguvēju, četrkārtējo NHL rezultatīvāko spēlētāju, olimpisko čempionu, trīskārtējo NHL MVP (1x Hārta balva, 2x Lindsija balva) un tikai tad tika pie vidējās izglītības diploma.
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
No otras puses, pat, lai tiktu pie tā parastā papīrīša, ir manāmi jāiespringst un tas nav tas pats, kas mācīties kādā koledžā sociālās zinības, kur tāpat visus darbus tavā vietā izpilda "piekomandētie" brīvprātīgie (NCAA daudzi skandāli šajā sakarā ir bijuši, tiesa, vairāk ar basketbolu un amfutbolu saistīti).
-2 [+] [-]
Dinamo Riga 4sp 0+0 =0
Somijas 2liiga 13 sp 0+0 =0 -5 koef.
Braaleens ir nedaudz jaunaaks un ir speeleejis aarzemees. Vienmeer sevi uzskatijis par meistriigaaku saliidzinot ar Siksni. PCH u-20 bijis viens no liideriem, bet nu ne jau par to runa...
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Nu un, protams, izglītība ir tikai daļa no augstskolas. Tikpat svarīgi ir arī iedibinātie kontakti un pieredze, dzīvojot savdabīgajā augstskolas vidē.
+3 [+] [-]
Ja runājam par inteliģenci kā tādu, tad nu piesaukt diplomus ir diezgan truli un aprobežoti, protams, tas var būt viens no rādītājiem, bet ne jau noteicošais. Reizēm ir pat baisi domājot, cik daudz ārkārtīgi aprobežoti cilvēki sauc sevi par maģistriem un pat doktoriem.
[+] [-]
Un vēl arī vietā ir piebilde, ka daudzas skolas, kas sportā skaitās elites organizācijas, akadēmiskajā vidē galīgi nekotējas. Negribas teikt, ka tās ir profeņu līmeņa mācību iestādes, bet, ja salīdzina ar kādu Stenfordu, Hārvardu, Mičiganu, Djūku, UCLA un Ziemeļrietumu universitātēm, tad ir kā ir.
Hokejā, starp citu, savas programmas ir daudzām tieši akadēmiskā ziņā TOP skolām Prinstonai, Hārvardai, Jēlai, Kornelai, Mičiganai utt. un šo skolu absolventi arī tiek līdz NHL.
Un, manuprāt, tagad tas diploma spēks jau ir DAUDZ mazāks nekā agrāk (kad ārzemju izglītība pati pa sevi bija kaut kas īpašs), jo svarīgāk ir nevis KUR tu esi mācījies, bet KO tu tur esi darījis un kādas ir tavas prasmes.
-1 [+] [-]
Šobrīd, kad pasaules sportā ir tāda mega pauze un žurnālistiem īsti nav par ko rakstīt, gribētu palūgt Matułu Jānim uztaisīt garāku rakstu par šo tēmu, varbūt kādu neklātienes interviju ar tajās līgās esošu vai bijušu spēlētāju.
Piemēram, cik bieži trenińi un spēles, kāds dienas grafiks, cik daudz un tāli izbraukumi, kāda situācija ar inventāru- ko un cik dod, vai pašiem kas jāgādā, cik spēlētāju tiek piesaistīti trenińiem un kāda konkurence par vietu sastāvā uttt....
Domāju, tas būtu interesanti ne tikai man, bet daudziem jaunajiem hokejistiem un vińu vecākiem.
Paldies jau iepriekš!
-1 [+] [-]
Tātad:
Treniņi, neatkarīgi no sporta veida, mācību un sesijas laikā var būt ne vairāk kā 20 stundas nedēļā, vai 4 stundas dienā (tas gan nenozīmē, ka skolas nemēģina šo noteikumu apiet, līdz pat 2x lielākam laikam).
Sezonas laikā ir 22-28 spēles (atkarībā no konferences, taču ir atļautas ne vairāk kā 34 spēles, šogad tikai Arizonas štata komanda tā spēlēja, taču viņi ir neatkarīgie), sezonas ilgums, apmēram tāds pats kā NHL regsezonai, t.i., oktobra sākums-aprīļa vidus, neskaitot plejofus.
Pēc NCAA noteikumiem hokeja komandām nav sastāva ierobežojumu, t.i., cik daudz spēlētājus turēt komandā izdomā pati skola (pašas skolas arī visādus iekšējos noteikumus pielieto, taču tur jau jāskatās atsevišķi), taču tikai 18 no viņiem drīkst būt stipendijas. Līdz ar to konkurence - attiecīga. Te gan jāsaprot, ka NCAA nav junioru hokejs un jāspēlē ir nevis ar 16gadīgajiem, bet 20+gadīgajiem.
Naudas jautājumi - viss atkarīgs no skolas un tā cik ļoti hokeja programmas cilvēki grib konkrēto kadru redzēt skolā, jo tā skolas var piedāvāt gan stipendijas, gan arī papildus finansiālo palīdzību (arī transportam, dzīvošanai, grāmatām utt.). Te gan ir jāņem vērā, ka šajā gadījumā svarīgs ir ne tikai sportiskais, bet arī ģimenes finansiālais stāvoklis, t.i., pie vienādiem pārējiem apstākļiem, "biezāku" vecāku bērniem var atteikt šo palīdzību.
[+] [-]
Ja cilvēks nonāk līdz maģistra, doktora un vel augstākam zinātniskam grādam, tad viņš kādā konkrētā jomā diez vai būs aprobežots. Cits stāsts, ka šādi cilvēki visā pārējā, kas atrodas ārpus no viņu virziena zinātniskās jomas, var būt/ir reti infantili.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Es īsti nesaprotu, kā šobrīd , šodien, par spēlētājiem dzimušiem pirms 2000 gada vēl var runāt kā par potenciāliem, par iespējām utt...
Nē, nu skaidrs, ir līgas, ir iespēja uz NHL 4. maiņu...
Bet nu, ja tu ASV 20 gados neesi galvas tiesu pārāks par 97% sev blakus esošo, tad ar to arī tavs sapnis ir beidzies, tu neesi tajā līmenī atzīts.