PČ hokejā rīkošanai Latvija investējusi jau vairāk nekā pusmiljonu eiro

Nākamā gada pasaules čempionātam hokejā jānotiek no 21. maija līdz 6. jūnijam Minskā un Rīgā. Tomēr pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām šajā valstī turpinās protesti pret esošo varu un to vardarbīga apspiešana, turklāt vairākos gadījumos aizturēti arī sportisti. Pastāv bažas, vai mūsu kaimiņi spēs uzņemt pasaules čempionātu un parūpēties par iesaistīto drošību, un uz to savu uzmanību vērsusi arī Latvijas valdība.

"Latvijas valdība atkārtoti rakstiski ir apliecinājusi Starptautiskajai Ledus hokeja federācijai (IIHF) gatavību nākamgad rīkot pasaules čempionātu hokejā. Vienlaikus joprojām paužam bažas par, mūsuprāt, drošības riskiem, tai skaitā uz sportistu aizturēšanu pašā Baltkrievijā. IIHF reglamenti un statūti apliecina, ka ir jānodrošina dalībnieku, tostarp žurnālistu un līdzjutēju, drošība. Esam aicinājuši IIHF vērst pastiprinātu uzmanību uz drošības aspektiem. Šeit nav runa par politiskiem argumentiem," uzsvēra Severs.

IIHF ekspertu komisija šobrīd vērtē radušos situāciju, kad Latvija paudusi iebildes par čempionāta norisi Baltkrievijā, un organizācijas apņēmusies savu nostāju paust 18. novembrī. Tomēr Severs norādīja, ka Latvijas valdība izvēlējusies būt proaktīva, nevis pasīvi gaidīt valsts svētkus un federācijas lēmumu.

"Esam pauduši gatavību diskutēt ar IIHF ekspertu grupu, apliecinājuši gatavību rīkot čempionātu. Protams, juridiskos lēmumus par čempionāta norisi vienā vai otrā valstī pieņem IIHF. Līdz šim IIHF ekspertu komisija ar mums nav kontaktējusies, tāpēc to centīsimies darīt no savas puses – uzzināt, kas ir tās sastāvā un kas to vada, vai viņi plāno attālinātu sarunu," ieceres ieskicēja Severs, kurš nenoliedza, ka valdība vērtē dažādus attīstības scenārijus, ņemot vērā, kāds varētu būt IIHF lēmums. "Tas ir tikai normāli. Valdības lēmumi netiek pieņemti uz emociju pamata, bet gan pēc analīzes. To esam darījuši, bet plašāk informācijā par to dalīties nevaru."

Severs atturējās komentēt IIHF ģenerālsekretāra Horsta Lihtnera izteikumus Vācijas medijiem, kur viņš Latvijas aicinājumu atņemt Baltkrievijai tiesības rīkot čempionātu salīdzināja ar šantāžu.

"Vēl Māra Kučinska laikā valdība pauda gatavību atbalstīt Latvijas Hokeja federāciju un čempionāta organizācijas komiteju. Turnīra organizēšanā valdība ir investējusi nedaudz vairāk kā pusmiljonu eiro no nodokļu maksātāju naudas. Divās oficiālās vēstulēs esam apliecinājuši, ka Latvija ir gatava to daļu, kas skar Rīgu, izpildīt, pat neskatoties uz Covid-19 izaicinājumiem," apstiprināja Severs.

Arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks Jānis Upenieks pauda, ka tiek gaidīts 18. novembra IIHF lēmums un ka vērsusi uz organizācijas uzmanību uz drošības riskiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas vērsti pret pašiem sportistiem un iedzīvotājiem Baltkrievijā. "Esam gatavi tikties ar IIHF izveidoto ekspertu grupu, lai diskutētu. Lūdzam IIHF padomi izvērtēt riskus un 18. novembrī pieņemt atbildīgu lēmumu."

"No mūsu puses sagatavošanās darbi un apsolījumi tiek pildīti atbilstoši plānam. Savus mājasdarbus veicam. Esam regulārā saziņā ar Latvijas Hokeja federāciju. Mums ir vienots un saskaņots redzējums, kā virzīties uz priekšu. Domāju, viena no izejām būtu rīkot čempionātu ar kādu citu valsti, bet tas ir IIHF pārziņā," sacīja Upenieks.