Gudļevskis par traumu un atveseļošanos, Punnenova izteikumiem un olimpiādes baudīšanu

Kā jūties? Ja viņiem treniņš bija vairāk kā izklaide, tad tev nācās kārtīgi noņemties.
Biju viens pamests vārtos. Jūtos es labi. Neesmu tik ilgi spēlējis, tāpēc ir patīkami – no hokeja atkal ir azarts, ir kaisle. Baudu būšanu Latvijas izlasē, atkal kopā ar čaļiem.

Cik daudz Vācijā paspēji patrenēties?
Jau kādas trīs nedēļas esmu atpakaļ laukumā. Slidoju, trenējos. Aizvadu tādu kārtīgu treniņnometni. Brīžiem nav tik jautri, bet ilgtermiņā ir lietderīgi.

Jau pirms trīs nedēļām varēja darboties par visiem 100 procentiem?
Jā, jā. Viss ir sadzijis, viss ir kārtībā. Tik, cik pēc traumas pats tiec pāri mentāli un fiziski. Tas ir process. Trīs nedēļas ir bijis pietiekoši ilgs laiks.

Latvijas izlases gatavošanās olimpiskajām spēlēm sāksies pirmdien, bet šodien startējusi neoficiālā daļa - treniņi tiem, kas jau brīvi no klubiem. Uz ledus Kristers Gudļevskis, Kaspars Daugaviņš un Ralfs Freibergs pic.twitter.com/y7oOWqfl18

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) January 29, 2026

Tava trauma. Kas, kā, kāpēc tā notika?
Tā gadās. Ļoti neveiksmīgi. Treniņā spēlētājs bija izgājienā, es liku nūju ārā, kaut kā ieslīdēja kājā, nūja pagriezās, un man izkrita plecs. Skatoties ilgtermiņā, tika pieņemts lēmums, ka labāk taisām operāciju. Netaisīsim nekādu laimes spēli – kā būs, kā nebūs. Labāk uzreiz sataisām, lai ar mierīgu sirdi varu atgriezties hokejā.

Iepriekš ir bijušas problēmas ar plecu?
Nē, nekas nopietns nav bijis.

Uzreiz zināji, ka līdz olimpiskajām spēlēm pagūsti atveseļoties un būsi atpakaļ ierindā?
Zini kā, vienmēr ir jautājuma zīmes, nekad nevari līdz galam paredzēt. Taču skatoties provizoriski un vidējos atveseļošanās termiņus, bija skaidrs, ka būšu gatavs.

Pirmie treniņi – roka jutās labi?
Jā. Pēc traumas roka ir mazliet nogurusi, muskulis ir pazudis, vajag ielikt darbu, nostiprināt saites, dabūt atpakaļ muskulatūru, eksplozivitāti. Tas ir process. Arī mentāli, jo vienmēr pēc traumām, kaut vai maziņām, izej un gaidi, ka tūlīt notiks kas slikts. Ārsts jau visu ir apstiprinājis, viss ir kārtībā. Tikai uz priekšu!

Olimpiskā sastāva nosaukšana… Kad guvi traumu, bija indikācijas, ka Latvijas izlase tāpat ar tevi rēķinās?
Tas viss bija zem jautājuma zīmes. Treneri analizē, domā. Viņiem ir jāpielāgojas, jādomā. Tagad [Rodrigo] Ābols izkrita, un treneriem atkal jāpielāgojas. Dienas beigās daudz atkarīgs no manis paša, cik es ātri un laicīgi spēju atgriezties ierindā.

Kamēr veseļojies, cik bieža bija komunikācija ar izlasi par to, kā dzīst?
Ik pa laikam sazvanījāmies. Stāstīju, kurā posmā esmu. Tas arī viss.

Ivars Punnenovs "Delfi" intervijā pauda, ka – nekas personīgs pret tevi, bet viņš uzskata, ka ar savu sniegumu pārbaudes spēlēs bija nopelnījis iespēju doties uz olimpiskajām spēlēm. Kā tu skaties uz situāciju?
Tas ir ļoti saprotami. Es viņa vietā justos tieši tāpat. Tikt olimpiskajā sastāvā – tas ir mūsu visu sapnis. Noteikti, ka viņš nav vienīgais, kurš tā jūtas. Jebkurš spēlētājs, kurš tika apsvērts, jūtas tieši tāpat. Tas ir tikai normāli.

Mums uz Milānu brauc divi vārtsargi no NHL – Artūrs Šilovs un Elvis Merzļikins. Jāskatās godīgi, ar viņiem noteikti rēķinās kā ar pirmajiem diviem numuriem. Tavuprāt, kas ir labs trešais vārtsargs?
Man jābūt daļai no komandas, jābūt pozitīvam, jārāda laba attieksme, labs piemērs visiem pārējiem. Mans uzdevums ir viņus abus dzīt uz priekšu, cik nu vien es varu. Kā tu pats saki, visi apzinās. Mums ir privilēģija, ka mums ir divi pilna laika NHL vārtsargi. Esmu izlasē bijis pirmais, otrais, trešais vārtsargs. Visās situācijās esmu bijis profesionāls. Domāju un ceru, ka tas tika ņemts vērā, pieņemot lēmumu.

2023. gada pasaules čempionātā, kad Latvija izcīnīja bronzu, tev bija līdzīga loma – bez nevienas minūtes laukumā.
Latvijas izlase – tur savas ambīcijas ir jānoliek malā, ir jābūt daļai no komandas. Man ir bijis liels gods un privilēģija, ka biju daļa no tās komandas. Katram spēlētājam ir savs pienesums, ko viņš dod. Es izbaudīju turnīru, atmosfēru mājās. Būt daļai no tā visa…

Tev vienīgajam no vārtsargiem ir olimpiskā pieredze. Ja…
Nopietni?

Tā sanāk. Ja Elvis vai Artūrs nāk pie tevis pēc padoma par olimpisko gaisotni, tad tu stāsti…
Viņi ir lieliski vārtsargi. Viņi zina, kā ar to visu tikt galā. Mans ieteikums ir… Zini, es biju Sočos, tā man bija pirmā profesionālā sezona pa lielam. Tu nenovērtē, ka tev ir iespēja būt daļai no olimpiskās izlases. Mēs neesam katrās olimpiskajās spēlēs. Kad esi ticis, tad ir jānovērtē, jābūt pateicīgam, ka tev ir iespēja.

Sočus līdz galam nenovērtēji?
Es izbaudīju, bet biju par zaļu, lai novērtētu, ka esmu komandas sastāvā, ka man ir iespēja piedalīties olimpiskajās spēlēs. Paskaties, kad man bija nākamā iespēja...

Visi to saprot vēlāk, vai ne?
Protams. Tur jau tā lieta. Man tā sezona izvērtās – tiku uz olimpiskajām spēlēm, tiku NHL. Bija viss. Tev ir sajūta, ka tā ir norma, ka tā ir latiņa, un tagad visu laiku tā dzīvošu. Realitātē tas viss darbojas citādi. Galvenais ir to visu novērtēt.

Latvijas izlases sastāvs Milānas olimpiskajām spēlēm