Facebook
GooglePirms pārbaudes spēles pret Krieviju tiks iemūžināts Žoltoka numurs
@UlvisBrozhe
Gatavojoties 2019. gada pasaules čempionātam hokejā, Latvijas izlase aizvadīs tikai divas pārbaudes spēles mājās – 24. un 25. aprīlī pret Krieviju. Pirms pirmā mača notiks piemiņas ceremonija, kas būs veltīta Sergejam Žoltokam.
Žoltoks pārstāvēja Latvijas izlasi sešos pasaules čempionātos, un elites divīzijā viņš 30 spēlēs guva 15 vārtus. Kopumā uzbrucējs valstsvienības rindās aizvadīja 42 mačus, kuros nopelnīja 50 (29+21) punktus.
Tāpat viņš pārstāvēja piecus Nacionālās hokeja līgas klubus – Bostonas "Bruins", Otavas "Senators", Monreālas "Canadiens", Minesotas "Wild" un Nešvilas "Predators". Pasaulē spēcīgākajā līgā uzbrucējs aizvadīja 588 spēles, gūstot 111 vārtus un izdarot 147 piespēles. Stenlija kausa izcīņā viņa kontā 45 spēles un 18 (4+14) punkti.
"Žoltoks bija viens no spožākajiem neatkarības laika Latvijas hokeja uzbrucējiem un viens no pirmajiem latviešu spēlētājiem NHL. 1992. gadā, divdesmit gadu vecumā, Sergejs devās uz Ziemeļameriku, kur sāka savu ceļu uz NHL. Pirmais klubs, kurā Sergejs spēlēja bija Bostonas "Bruins", un 1993. gada 18. novembrī, spēlējot pret Sanhosē "Sharks", Sergejs guva arī savus pirmos vārtus NHL. Pretinieku vārtus tovakar sargāja Artūrs Irbe," teikts Latvijas Hokeja federācijas paziņojumā.
"Sergejs bija ar labu sirdi," savās pārdomās dalījās žurnālists Jānis Matulis. "Hokejs bija viņa sirdslieta. Viņš organiski iekļāvās "Canadiens" sastāvā, ar savu ķīlbārdiņu drīzāk atgādinot mākslinieku no Monmartras. Pat zinot, ka veselības dēļ viņam nevajadzētu spēlēt hokeju, Sergejs to darīja izcili. Tā tas mēdz būt, ja kaut ko ļoti, ļoti mīli."
Žoltoks aizsaulē devās 2004. gada 3. novembrī, kad NHL lokauta laikā pārstāvēja "Rīga 2000" un Baltkrievijas atklātā čempionāta ietvaros aizvadīja izbraukuma spēli Minskā.
"Mīlu šo spēli. Mīlu pārstāvēt savu valsti. Pie pirmās iespējas vienmēr esmu spēlējis Latvijas izlasē. Karjeras laikā esmu pārstāvējis ļoti daudzus klubus, taču visvairāk manā sirdī ir palikusi tieši Latvijas izlase," tā savulaik izteicās pats Žoltoks.
Izmantotie resursi:
https://lhf.lv/lv/article/6284/pirm...
-1 [+] [-]
Laaaabi, ne šeit, neturpināšu šito
[+] [-]
GG LATVJJA!!!
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Sergejs, protams, bija labākais Latvijas hokeja uzbrucējs kopš neatkarības atgūšanas, vienīgais, kurš puslīdz stabili sev izkaroja vietu NHL pirmajās maiņās. Tajā pašā laikā izlasē viņa ambīcijas bieži vien palika nesaprastas (konflikti ar vecajiem, ar Balderi, ar žurnālistiem) un tieši izlases kontekstā "atvērās" viņš tikai tad, kad Lindstrēms 2004. gada PČ ļāva viņam faktiski darīt ko grib. Jā, viņš arī izdarīja, taču arī tad čempionāta laikā pieprasīja, lai no viņa maiņas aizvāc Juri Ozolu, kurš neesot varējis turēt līdzi.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ozols, Čubars, Širokovs, Mamonovs,... vispār "ņi o čom", kā saka. Arī Bļinovs, kuram deviņdesmitajos vietējie treneri paredzēja pirmo Canadiens maiņu vienkārši izšķīda lielajā izlasē. Romanovskis vienīgais, taču viņš bija absolūts one hit wonder, 2003. gada PČ.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Čubars arī nebija nekāds spīdeklis.
Par agru vai par vēlu iespēlēti, taču viņi objektīvi nevarēja tikt līdzi vecajiem un pusvecajiem. Atbrauc uz PČ kāds Panteļejevs, kurš sezonu nespēlē un izpogā visus jaunos (2004. gada PČ).
Kerčs, Fanduļs, Cipruss, Tambijevs - viņi pat vecumā bija tādā līmenī, ka tā laika jaunajai paaudzei nebija variantu tikt izlasē.
Protams, ka tos jaunos varēja ņemt, sākot piespiedu paaudžu maiņu, droši, taču tad tiešām pareģojumi ar to "bē grupu" varēja piepildīties. Kāda jēga ņemt jauno, ja viņš nav labāks par veco un pieredzējušo, īstermiņā viņi neko jaunu nedotu. Pat prastā skrien-sit hokejā viņi nevarētu ierakstīties.
Tagad jau visu ko var mēģināt stāstīt, taču tiem, kas šo visu, un arī priekšvēsturi, redzēja, kā saka, klātienē nez vai tā visam arī gribas ticēt.
Jau 2003./2004. gadā tika cerēts uz astoņdesmito gadu otrās puses hokejistiem kā tiem, kas varētu būt pirmie īstie hokejisti, kas nomaina veco Dinamo paaudzi. Tā arī sanāca.
[+] [-]
p.s. es šopavasar brīnos par daudziem, kas nesekojat vispār hokejam, ka tik daudz muļķību redzu, pat no tādiem diezgan labiem komentētājiem par hokeju
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tādai paaudžu maiņai nav nekāda pamata.
Vari izkonkurēt veco - spēlē. Nevari? Trenējies un mēģini citreiz. Kādi vēl var būt jautājumi?
Jā, teiksim, 2003. gadā uzbrukums bija tik bēdīgs, ka jau nu vispār, taču arī uz tāda fona to spīdekļu baigi nebija (tikai Romanovskis).
Beigu beigās, vai kādu Daugaviņu varēja nepaņemt izlasē? Viņš, spēlēdams ar režģi, bija tik ļoti pamanāms, ka variantu un citu domu nemaz nebija. Kronis visam bija Daugaviņa un komandas kapteiņa Semjonova kautiņš. Jā, tā tā vieta komandā tiek izcīnīta. Nevis jāgaida Canadiens pirmās maiņas.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]